Apsver bērnu radīšanu

Valsts ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, ģimenes ķeras pie savā rīcībā esošās pašsaglabāšanās sistēmas – atsakās no iespējas laist pasaulē bērnu.Bauskas slimnīcā dažu pēdējo gadu laikā veikts mazāk abortu, atzīst dzemdību un ginekoloģiskā dienesta vadītāja Alla Hačikjana. 2008. gadā veikti 245 aborti, šogad līdz 1. jūnijam – 84. Toties palielinās interese par kontracepcijas līdzekļiem. Drošākais līdzeklisVisdrastiskākais, toties drošākais līdzeklis pret neplānotu grūtniecību ir olvadu nosiešana. Par šādu operāciju Bauskas slimnīcā jāmaksā 300 latu. Vienlaikus ar ķeizargriezienu to iespējams veikt bez maksas. 2008. gadā tas izdarīts astoņām jaunajām māmiņām, stāsta Alla Hačikjana.Silvijai abi dēli nākuši pasaulē ar ķeizargriezienu: «Ārste ieteica, un piekritu. Dēli dzima ar gada atstarpi, dzemdības bija smagas. Turklāt attiecības ar vīru bija sašķobījušās, nebiju vairs droša par mūsu laulību. Pagājuši pieci gadi, joprojām esam kopā. Dēli aug. Iepriekš ļoti biju vēlējusies meitiņu, bet tagad saprotu, ka materiālu apsvērumu dēļ trešo bērnu pašlaik nevaram atļauties. Tāpēc mani apmierina radikālā aizsardzība pret grūtniecības iestāšanos.»Olvadu nosiešana ir atzīstama kontracepcijas metode, ja sieviete, kura nav vecāka par 40 gadiem, ir nolēmusi neplānot bērnus. Taču tā veicama tikai tad, ja sieviete pati tam piekrīt vai arī tas nepieciešams medicīnisku nosacījumu dēļ, uzsver Dace Matule, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente.Nerada blakusparādības«Ārzemēs šī operācija tiek veikta biežāk nekā Latvijā. Tā ir laba, ātri paveicama, īpaši, ja to dara ar minilaparoskopijas palīdzību. Atšķirībā no hormonālo kontracepcijas tablešu lietošanas, kas nereti rada blakusparādības, olvadu nosiešana nemaina vielmaiņu. Tā ir ļoti droša kontracepcija – grūtniecības iespēja ir vienā no 10 tūkstošiem gadījumu. Tā gadās tikai tad, ja olvadi operācijas laikā pārsieti, nevis ķirurģiski pārdalīti. Olvadu nosiešana nemaina arī menopauzes iestāšanās laiku – klimakss ir tad, kad tam jāsākas,» tā daktere Dace Matule.Viņa tomēr brīdina – ja sieviete kādu laiku pēc šīs procedūras vēlas dzemdēt (piemēram, ja ir cita mīlestība, laulība, likteņa līkločus nevaram paredzēt), iespējama vienīgi ārpusdzemdes apaugļošana. Līdzīgi kā sievietēm, kurām dažādu iemeslu dēļ olvadi ir necaurlaidīgi un nav bērnu.Dzimstība būšot mazākaJaundzimušo skaits Latvijā samazināsies jau šogad, prognozē Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate. Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē viņa skaidrojusi, ka 2007. gadā Latvijā dzimstība sasniedza augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā – gadā piedzimu- ši vairāk nekā 23 000 bērniņu jeb 10,2 mazuļi uz 1000 iedzīvotājiem. 2009. gadā tiek prognozēti apmēram 22 000 jaundzimušo. Latvijā dzimstība joprojām ir viena no zemākajām Eiropas Savienības valstīs. Abortu skaits nav palielinājies, tomēr dzimstība būs mazāka sociālo faktoru dēļ ekonomiskās situācijas lejupslīdes laikā. Turklāt jāņem vērā, ka jaunās mātes ir nevērīgas pret savu veselību grūtniecības laikā, tā Veselības ministrija.Sievietes agrīna stāšanās grūtniecības uzskaitē samazina risku piedzimt bērnam ar veselības problēmām, jo laikus tiek atklāti un novērsti iespējamie riska faktori gan bērna, gan mātes veselībai. Ja sievietes netiks materiāli stimulētas, bez valsts atbalsta agri grūtniecības uzskaitē nestāsies. UZZIŅAIAptuveni 10 procentu dzemdētāju ir smēķējušas grūtniecības laikā, 0,5 procenti lietojušas alkoholu, bet 0,5 procenti lieto narkotikas. Tādi ir Jaundzimušo reģistra dati par 2008. gadu. Šogad bijis vairāk vardarbības gadījumu pret bērniem. Latvijā ir lielākais bojāgājušo bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem visā Eiropas Savienībā – 23,51 nāves gadījums uz 100 000 bērnu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»