Zviedrijas izaicinājumi

2009. gada 6. jūlijs 00:00

Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Zviedrija otrajā pusgadā no Čehijas Republikas pārņēmusi ES prezidentūru.Savdabīgs akcents šim notikumam 30. jūnijā bija arī Bauskā – Čehijas fotomākslinieka Vladimīra Uhera izstādes atklāšana un jauniešu simfoniskā orķestra «Novomestsky orchestr» koncerts.Tātad no 1. jūlija līdz pat 31. decembrim Zviedrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Šim notikumam tika veltīts arī Zviedrijas vēstnieka Latvijā Viņa Ekselences Matsa Stafansona informatīvais pasākums ES mājā Rīgā, kad viņš 1. jūlijā iepazīstināja ar Zviedrijas ES prezidentūras prioritātēm. Šādu ziņu «Bauskas Dzīvei» sniedz Kristīne Šalme, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve.Pasākumu atklāja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, viņa pateicās Čehijas Republikai un tās vēstniecībai Latvijā par labu sadarbību: «Jāuzsver, ka Čehijas Republikai nācās pārņemt ES prezidējošās valsts lomu Eiropai īpaši grūtā brīdī. Veiksmīga prezidentūra ir atkarīga no mums visiem. Ir jāprot ne tikai saņemt palīdzību, bet arī palīdzēt citiem. Novēlam Zviedrijai veiksmīgu darbu un arī veiksmīgu sadarbību mums visiem!»Ekonomika un klimatsLielākie un svarīgākie izaicinājumi Zviedrijai tagad ir ekonomika, nodarbinātība un klimats, jomas, kas tieši skar ikviena ES pilsoņa dzīvi. «Eiropas Savienība atrodas izšķiroša laikposma priekšā. Visiem kopā mums jārisina ar ekonomisko krīzi un bezdarbu saistītās problēmas, vienlaikus vienojot pasauli cīņai pret klimata pārmaiņām. Zviedrijas prezidentūra ir gatava uzņemties šo izaicinājumu,» ar šiem vārdiem valsts prezidentūru Eiropā pārņem Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds.Lasītājiem zināšanai piedāvājam Zviedrijas vēstnieka Latvijā Matsa Stafansona akcentētos savas valsts prezidentūras galvenos mērķus.Eiropas Savienībai jāizkļūst no ekonomiskās krīzes stiprinātai. Prezidentūra kopīgi ar visām dalībvalstīm turpinās strādāt, lai dotu pretsparu krīzes negatīvajām sekām un ietekmei uz izaugsmi un darbavietu skaitu, lai iespējami drīzāk panāktu ekonomikas atveseļošanos.Eiropas Savienībai jāturpina uzņemties atbildību par draudiem pasaules klimatam. Mūsu laikmeta lielais izaicinājums ir novērst draudus pasaules klimatam un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Prezidentūras uzdevums ir, darbojoties kopā ar pārējām pusēm, veicināt jaunas vienošanās par klimatu pieņemšanu starptautisko pārrunu par klimata izmaiņām laikā Kopenhāgenā šī gada decembrī.Uzņemoties šos uzdevumus, Eiropas Savienība izvirza augstus mērķus savai dienaskārtībai. Taču vienlaikus tā ir lieliska iespēja Eiropas Savienībai stiprināt savu konkurētspēju, radīt jaunas darba vietas un uzlabot apkārtējās vides stāvokli. Prezidentūras nolūks ir veicināt saskari starp dažādām politikas jomām, lai panāktu labvēlīgu tautsaimniecības izaugsmi, vienlaikus samazinot negatīvo slodzi uz klimatu un vidi.Drošība un atvērtībaBaltijas jūras reģiona valstis pašlaik sastopas ar kopējiem izaicinājumiem. Viens no tiem ir atrast risinājumus steidzamajām, nopietnajām Baltijas jūras vides problēmām. Otrs ir prast pārveidot Baltijas jūras reģionu par spēcīgāku izaugsmes un attīstības dzinējspēku. Prezidentūras mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība pieņemtu Stratēģiju Baltijas jūras reģionam.Eiropas Savienībai jāturpina attīstīties virzībā uz drošāku un atvērtāku Eiropu. Prezidentūra vēlas attīstīt pārrobežu sadarbību, lai aizstāvētu demokrātijas vērtības un cilvēktiesības, kā arī tādēļ, lai pārvarētu grūtības, ar kurām Eiropa saskaras. Prezidentūras mērķis ir attīstīt sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā, balstoties uz Stokholmas programmu, kas tiks pieņemta šoruden.Prezidentūra rīkosies, lai stiprinātu Eiropas Savienības kā globāla spēlētāja lomu, nepārprotami darbojoties miera, attīstības, demokrātijas un cilvēktiesību labā. Visveiksmīgākais ceļš, kā stiprināt mieru, demokrātiju un labklājību Ei- ropā, ir paplašināšanās. Darbs paplašināšanās virzienā turpināsies.Laikā, kad Zviedrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, Latvijā norisināsies vairāki kultūras un politiski tautsaimnieciski pasākumi, ko rīkos Zviedrijas vēstniecība sadarbībā ar vietējiem partneriem. UZZIŅAIES Padomi sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) saskaņā ar iepriekš noteiktu rotācijas grafiku pēc kārtas vada kāda no ES dalībvalstīm.ES Padomes prezidentūrai ir būtiska loma, organizējot šīs iestādes darbu, jo īpaši veicinot ES tiesību aktu un politisku lēmumu pieņemšanu. Prezidentūra ir atbildīga par visu sanāksmju organizēšanu un vadīšanu, un par kompromisu panākšanu. ES Prezidentūru secība: 2009. gada 1. pusgads – Čehija; 2009. gada 2. pusgads – Zviedrija; 2010. gada 1. pusgads – Spānija; 2015. gada 1. pusgads – Latvija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zviedrijas izaicinājumi

Kategorijas