Lopkopību glābj augkopība

2009. gada 8. jūlijs 00:00

SIA «Lielmežotne» pašreizējā ekonomiskajā situācijā rēķinās tikai ar saviem spēkiem, atzīst sabiedrības valdes loceklis Edgars Cielavs.Viņaprāt, Latvijā, samazinoties ražošanai, lauksaimniecība ir palikusi teju vienīgā nozare, kas rada pievienoto vērtību.«Lielmežotnē» vienlīdzīgi saglabātas abas lauksaimniecības pamatnozares – augkopība un lopkopība.Vienā ciešā ķēdēE. Cielavs negaužas, kā tagad to dara daudzi, bet secina, ka attīstība gan ir bremzēta. Piena lopkopības negatīvo bilanci izlīdzina graudkopība. Uzņēmums nepieļauj domu par ganāmpulka samazināšanu vai likvidēšanu, jo jaunuzceltā modernā liellopu ferma ir prasījusi prāvus ieguldījumus, kuri jāsedz vēl vairākus gadus.«Pašlaik problēma ir kreditēšanā,» atzīst E. Cielavs. Viņš teic, ka uzņēmēji ir vienā ķēdē ar daudziem sadarbības partneriem un svarīgi, lai veidotos sapratne. «Lielmežotne» to ir radusi, un tas patlaban nozīmē ļoti daudz. «Ne jau mums vienīgajiem klājas slikti. Manuprāt, Zemgalē salīdzinājumā ar citiem valsts reģioniem nav tik kritiski, jo mūs glābj spēcīgi attīstītā graudkopība. Esam sākuši audzēt ziemas miežus, kuru platības pēc ražas novākšanas var ātri un labi izmantot ziemas rapšu sējai. Arī sēklkopība nav atstāta novārtā,» tā E. Cielavs.Govis pazīst pēc tesmeņiemJaunā lopkopības kompleksa pārzinei Līgai Vīgantei ir divējādas izjūtas. Pēc ilgāka laika viņa atgriezusies industriālajā lopkopībā, kas salīdzinājumā ar pašas mazo lauku saimniecību ir gluži citādāka. «Redzu un priecājos, cik labi lopiņi jūtas mītnē, kur viņiem ir brīvība un nav jāstāv piesaitētiem savā šaurā vietā. Ienākot šeit, pamanāms miers. Esmu laimīga, ka man piedāvāja šo darbu. Protams, pašlaik ir sarežgīti, un arī man daudz jādomā, kā ekonomēt, lai govis būtu veselas, izslaukums nemazinātos un tiktu nodrošinātas visas sanitāri higiēniskās prasības,» pārdomās dalās Līga.Labā noskaņojumā ir arī slaukšanas operatores Jeļena Oduha un Sandra Zariņa. Viņas smaidot teic, ka govis pazīst pēc tesmeņiem. Modernā slaukšanas tehnoloģija ir ērta gan lopiņiem, gan to aprūpētājiem. Abas sievietes ar veiklām kustībām uzliek un noņem aparātus, slaukšanas telpā žigli mainās izslauktās piena devējas ar tām, kuras gaida savu kārtu. Tas viss rit kā labi iestudētā izrādē, kur katram sava loma.«Lielmežotne» sadarbojas ar koo-peratīvo sabiedrību «Piena ceļš», kas nogādā slaukumu uz Jaunpils pienotavu. Par kilogramu piena samaksa ir 13 santīmu. «Vajadzētu 19 santīmu, lai šī nozare nenestu zaudējumus,» lēš E. Cielavs. Pašlaik nav paredzams, kad piena cena jūtami mainīsies uz augšu. UZZIŅAISIA «Lielmežotne» sējumu platībās 1060 ha aizņem ziemas kvieši, 108 ha – ziemas mieži, 387 ha – rapši, 186 ha – vasaras kvieši, 85 ha – kukurūza.Ganāmpulkā ir nepilni divi simti slaucamu govju, vairāk par 150 jaunlopu.Vidējais izslaukums pagājušajā laktācijas periodā jeb gada laikā bija 6500 kg no govs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lopkopību glābj augkopība

Kategorijas