Vasaras aromāts Bauskā un Rundālē

Pilsēta pošas svētkiem kā līgava, rotājoties ar ziediem, spriež baušķeniece, kura pēc ilga pārtraukuma atkal ieradusies dzimtajā vietā.Tik daudz ziedu kā šovasar Bauskas parkos, skvēros un laukumos patiešām ilgi nav bijis. Līdzīgs uzskats ir arī SIA «Vides serviss» apzaļumošanas speciālistei Ainai Belei. Viņa diendienā rūpējas par Bauskas ziedošajām oāzēm. Dārzniecei īpaši mīļi ir divi pašas izstrādātie un SIA «Vides serviss» īstenotie projekti – laukums iepretim šī uzņēmuma biroja ēkai un prasmīgi veidota apstādījumu grupa pie pilsētas administrācijas nama.«Šogad visi augi ir ļoti veselīgi, bet rozes zied sevišķi krāšņi. Dekoratīvo laukumu pamatā ir ziemcietes, bet izteiksmīgi akcenti tiek panākti, stādot dažādas vasaras puķes. Visādā ziņā ziemcietes ir izdevīgas, jo ik gadu nevajag tērēt naudu stādījumu atjaunošanai. Tās ir arī izturīgas un, atšķirībā no vasaras puķēm, vieglāk kopjamas. Sīkiem, zemiem ziediņiem vajadzīgs izteiksmīgs fons, citādi skaistums neatklājas pilnībā. Tas nozīmē, ka sistemātiski un īpaši rūpīgi jānopļauj zāliens, jālūkojas, lai daudzgadīgiem augiem būtu atbilstīgs siluets un blīvums. Man pašai patīk dekoratīvais laukums pie mūsu uzņēmuma fasādes. Sarkanās krūmu rozes veido ļoti labu fonu sīko vasaras ziedu uztverei,» spriež Aina Bele. Nepiepildītas ieceres Šovasar dekoratīvu stādījumu grupa izveidota arī Dārza un Zaļās ielas stūrī netālu no SEB bankas pulksteņa. Aina Bele atzīst, ka citus projektus diemžēl neizdosies īstenot nelabvēlīgās ekonomiskās situācijas dēļ.Speciāliste turpina: «Arhitektei Dacei Putnai un man radās tik laba ideja strūklakas baseina krastu apzaļumošanai Dārza ielā! Mēs nolēmām, ka vajadzētu iedēstīt graudzāles, rosinot japāņu dārzu asociācijas. Dacei Putnai bija brīnišķīga doma sakārtot arī skvēriņu Kalna ielas nogāzē netālu no bijušā kinoteātra, turpinot stādījumu joslu zāliena visā garumā. Tagad lieliskās ieceres uz laiku ir jāaizmirst, jo trūkst naudas.» Daži labi paraugi Dārzniece ir gandarīta par dažu vecpilsētas uzņēmumu vadītāju ieinteresēto attieksmi pilsētvides veidošanā. Viņa min SIA «Bauskas pakalpojumi» un SIA «V+V». Šo firmu darbinieki paši labiekārto teritoriju un ar labu gaumes izjūtu veido dekoratīvus akcentus. Arī Bauskas katoļu draudze ir labs paraugs estētiskas vides veidošanā.Uz jautājumu, kas īsteno visai apšaubāmu apzaļumošanas projektu Saules dārzā, Aina Bele atbild: «Par to man negribētos runāt. Konkursā tika iesniegti divi projekti – manējais un kādas firmas ideju priekšlikums. Mans darbs guva pilsētas arhitektes atzinību, bet Saules dārza rekonstrukciju neizprotamu iemeslu dēļ tomēr uzticēja otram pretendentam. Ziemā tika nocirsts Saules dārza jasmīnu krūms – viens no skaistākajiem pilsētā. Tagad šajā vietā iestādītas neizteiksmīgas samtenes.» Aicina pasteigties Rundāles pils muzeja rožu dārza galvenā speciāliste Dainuvīte Brūvere mudina ar steigu doties uz Rundāli, jo rožu ziedēšanas svētki ir sasnieguši kulmināciju. Protams, tās turpinās priecēt acis līdz pat agram rudenim, taču vairs nebūs tik krāšņas. Iespēju aplūkot Baltijā visskaistāko dārzu šodien un turpmākajās dienās noteikti izmantos gan Bauskas Kantrimūzikas festivāla, gan Starptautiskā senās mūzikas festivāla viesi.Pagājušajā nedēļā rozāriju pirmo reizi apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers un viņa ģimene.«Viens no maniem amata pienākumiem ir ziedu pušķu veidošana Rundāles pils muzeja īpašajiem viesiem. Pušķi, ko muzeja direktors Imants Lancmanis pasniedza Lilitai Zatlerei, kārtoju ar lielu rūpību,» teic dārzniece. Ar šļūteni un lejkannu Valstī izsludinātais taupības režīms diezgan skarbi ietekmējis arī Rundāles rozārija saimniekus. Šovasar parka kopšanā ir iesaistīts divreiz mazāk sezonas strādnieku un brīvprātīgo palīgu – skolēnu. Tādēļ dārza aprūpē ik dienu piedalās Parka nodaļas speciālisti un reizēm arī muzeja darbinieki, jo darbu apjoms ir milzīgs.Komentē Dainuvīte Brūvere: «Rozes mēs laistām ar šļūteni – tāpat kā pirms 200 gadiem! Šis fakts 21. gadsimtā šķiet neticams, taču muzejam nav naudas, lai varētu nopirkt modernu iekārtu ar ieprogrammētu laistīšanas režīmu. Esmu rakstījusi daudzas vēstules Latvijas ietekmīgiem cilvēkiem un firmām, bet neviens tā arī nav piedāvājis palīdzību. Vienīgais izņēmums bija advokātu birojs, kas ziedoja 50 latu. Ar tādiem finanšu resursiem var nopirkt tikai dažas lejkannas.Šis fakts nebūt nenozīmē, ka rožu dārza projektam nav atbalstītāju. Mūsu uzticamākā un dāsnākā sadarbības partnere ir SIA «Latvijas Mobilais telefons» uzņēmuma vadītāja Jura Bindes personā, kurš ir Rundāles rozārija krusttēvs. Firmas ziedotie līdzekļi mums ļāvuši iegādāties daudzus tūkstošus rožu dēstu. Stādus pērkam gan no ārvalstu, gan no vietējiem selekcionāriem. Sadarbības nozīmīgākā partnere ir Lielbritānijas firma «David Austin», kas specializējas Eiropā vissenāko – Anglijas – rožu audzēšanā. Tās ir manas vismīļākās šķirnes.» Projekts tuvojas finālam Pirms četriem gadiem iedēstītās krūmu rozes jau sasniegušas divu metru augstumu un turpinās stiepties garumā vēl. Neaprakstāmi skaisti ir baltu un maigu pasteļtoņu rožu puduri dārza centrālās alejas malā pie strūklakas.Romantisku noskaņu meklētājiem ļoti piemērota pastaigu vieta ir taciņa dārza rietumu malā, kas ved gar rožu dzīvžogu līdz pat mežam. Līdzīgs žogs iedēstīts arī pretējā pusē, bet apmeklētājiem taka tiks atvērta nākamgad, kad pāri kanālam uzbūvēs gājēju tiltiņu.Pašlaik dārzā aug 12 tūkstoši dažādu šķirņu rožu. Šogad un nākamajā – rožu dārza projekta no-slēguma – gadā tiks iedēstīti vēl pāris tūkstoši. Pirmo rozi Rundāles parkā iestādīja 2005. gada 29. aprīlī.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»