Zaptsmaizes maina pret grāmatām

2009. gada 10. jūlijs 00:00

Jubilāre. Šodien 65 gadu jubileju svin Regīna Rauda.Sviteniece Regīna Rauda atklāj, ka viņa visu dzīvi steigusies: «Ātri strādāt sāku, ātri apprecējos. Lai kā arī steigtos, laika visam nav pieticis.» Kaut arī dzīve viņu nav lutinājusi, Regīna neko nenožēlojot. Pensionāre ļoti lepojas ar abiem dēliem. Bērni, pēc viņas domām, ir dzīves lielākā bagātība.Grūta bērnībaBērnībā Regīnai ik uz soļa nācies saskarties ar nabadzību. Lai arī mamma iemācījusi lasīt, par jaunu grāmatu iegādi viņa varējusi tikai sapņot. Ar prieku gaviļniece atceras to, kā viņa no bagātiem bērniem skolā ieguvusi Žila Verna un citu rakstnieku grāmatas apmaiņā pret ievārījuma maizītēm. «Neviens cits tik gardu meža aveņu zapti, kādu vārīja mana memmīte, nespēja pagatavot,» tā R. Rauda.Pēc septiņgadīgās skolas beigšanas Bērzu muižā Mežotnes pagasta Strēlniekos Regīna vēlējusies mācīties Saulainē, taču šāda iecere atmesta, jo nav pieticis līdzekļu skolas formai un treniņtērpam.«Sasniedzot 16 gadu vecumu, patēvs teica, ka ģimene mani vairs nespēj uzturēt. Man vajadzēja atrast darbu un sākt patstāvīgu dzīvi,» stāsta Regīna. Toreiz gaviļniecei paveicies, jo vietējā kolhoza grāmatvede viņu iekārtojusi par brigadieru palīgu – uzskaitvedi. Viņas pienākumos ietilpa strādnieku algu aprēķināšana. Vislielākās problēmas šajā darbā sagādājusi krievu valoda. To viņa gandrīz nav pratusi: «Visu, ko svešvalodā dzirdēju, pierakstīju blociņā un pēc tam mājās vārdnīcā skatījos, ko tas nozīmē.»Pūdējot mājuDrīz Regīna apprecējusies ar Vilni, un 1978. gadā abi pārnākuši dzīvot uz Šķībo krogu Svitenes pagastā. Lai gan sākotnēji viņas vīrs strādājis tuvējā lauksaimniecības kompleksā par brigadieri, šo amatu pārņēmusi Regīna. Kompleksā vienlaikus audzētas aptuveni 1000 teles. Visgrūtākais, pēc jubilāres domām, viņas darbā – katru mēnesi milzīgo skaitu dzīvnieku vajadzējis pārsvērt.80. gados Regīna saslimusi ar bronhiālo astmu. Viņa pieļauj, ka tas noticis vai nu tādēļ, ka darbā visu laiku odis pēc amonjaka, vai arī tāpēc, ka māja, uz kuru ģimene pārcēlusies 1980. gadā, celta no veselībai kaitīgiem būvmateriāliem. Tad arī viņas darba gaitas beigušās.Jubilāre nekādi nevar saprast, kāpēc viss, kā dēļ viņa un citi cilvēki agrāk lējuši sviedrus, tagad ir nopostīts vai atstāts likteņa varā: «Runājot arī par tagadējo situāciju, man nav komentāru. Es to visu saprastu, ja mūsu iedzīvotājus mocītu svešinieki...»Sev iztiku pensionāre gādā, apstrādājot nelielu zemes pleķīti, kā arī uzturot gotiņu un pāris vistu. Sviteniece raudzē vīnogu un ķiršu vīnu. Tā sagatavošana Regīnai ir kļuvusi par sava veida hobiju. «Reiz vīnogulāji mājas sienas noklāja tik daudz, ka dēls teica, lai vienreiz beidzu pūdēt māju,» smejas jubilāre.No ķiršiem darināto dziru atzinīgi novērtējusi mazmeita. Vēl Regīna priecājas par to, ka ar pašas gatavoto vīnu vai piena produktiem viņa droši var doties ciemos, neraizējoties par dāvanām. Šādas veltes vietējie iedzīvotāji spējot novērtēt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zaptsmaizes maina pret grāmatām

Kategorijas