Vai ķersim Nīderlandes salmiņu?

2009. gada 13. jūlijs 00:00

Pēdējais mācību seminārs Bauskas māju vecākajiem par energoefektivitātes pasākumiem uzskatāmi parādīja, kādas ir galvenās problēmas mūsu ekonomikā.Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļi ir pārsātināti ar vaimanām: «Dariet kaut ko, lai mums būtu labāk! Reorganizējiet «Namsaimnieku», samaziniet tarifus! Vienalga ko!» Diemžēl bieži vien vaina ir pašu iedzīvotāju neizdarībā. Arī interesentu sapulcē bija maz – saskaitīju 14 māju vecāko.Siltuma jomā mēs atgādinām peldētāju. Ja turpināsim ķepuroties, varbūt izdosies kļūt stiprākiem. Var arī neķepuroties, bet visu laiku saukt: «Palīgā!». Bet ir arī trešā iespēja, ko piedāvā firma no Nīderlandes – pieķerties pie viņu salmiņa. Vai tas ir to vērts?Mīts par gāziMūsdienu pasaulē nafta un gāze vairs nav vienīgie enerģijas avoti. Populāra ir zaļā enerģija – biodegviela, biogāze, biomasa. Šo situāciju izmanto fosilo energoresursu īpašnieki un piemēro cenas jaunajiem resursiem, kuri ir ievērojami dārgāki. Galvenais ir būt nedaudz lētākiem, lai pārliecinātu patērētājus pirkt fosilo enerģiju, kā arī iegūt maksimālu peļņu tur, kur nav citas izvēles.Nepārtraukti runā par to, ka šogad gāze būs lētāka. Speciālisti pievērš uzmanību faktam, ka degvielas cenas ir atgriezušās pagājušā gada līmenī. Tāpēc SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis nepauž optimismu: «Akciju sabiedrības «Latvijas Gāze» prognozes liecina par gāzes cenu kāpumu rudenī.» Eksperts māju energoefektivitātes jautājumos nīderlandietis Ēriks Bormans seminārā 7. jūlijā uzsvēra – tendences norāda uz vidēji piecus līdz sešus procentus cenu kāpumu gāzei gadā arī nākotnē.Internetā tam var atrast apstip-rinājumu. Naftas cena 1999. gadā bija 12 dolāru par barelu, bet 2005. gadā 50 dolāru. 2008. gada decembrī tā nokritās līdz 36 dolāriem par barelu, bet šīgada jūlija sākumā bija 66 dolāri. Ticība lētai gāzei atkal sāk zust.Atdod risku un peļņuSeminārā Bauskā Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras vadītājs Mārtiņš Prīsis uzsvēra, ka ir divi mā-jas siltināšanas scenāriji. Pirmais – mājas iedzīvotāji ņem kredītu un paši uzņemas risku, kā arī iegūst iespējamo labumu no siltināšanas. Otrs ir «Esko» scenārijs, par kuru stāstīja SIA «Sun Energy Baltic» valdes loceklis Raivo Damkevics: «Mūsu firma veiks pilnu mājas renovāciju, no jums neprasot palielināt līdzšinējos maksājumus. Mēs izdarīsim visu, lai jūsu māja nākotnē spētu ietaupīt pēc iespējas vairāk siltuma.» «Esko» scenārija īpatnība – viņi plāno gūt peļņu no tā, ko jūs ietaupīsit. Iedzīvotāji turpina maksāt pēc esošajiem tarifiem un par patērēto siltuma apjomu pirms siltināšanas tieši šim uzņēmumam, bet viņi norēķinās ar siltuma piegādātāju par reālo patēriņu, paturot sev starpību.Kā uzsvēra firmas vadītājs no Nīderlandes Ēriks Bormans, viņa valstī šis plāns nav nekas jauns. Latvijā jau deviņas mājas piekritušas šim projektam. Kādēļ gan neizvēlēties Nīderlandes iespēju, uzticot viņiem risku un atdodot iespējamo peļņu?Bormanam – izdevīgākPiedāvājums ir interesants. Firma nav ieinteresēta veikt nekvalitatīvu remontu, jo jebkuras problēmas nākamo 20 gadu laikā būs jānovērš pašiem. Viņi nav arī ieinteresēti pazust, jo ienākumus gūst tikai no nākotnes maksājumiem. Vienīgi tuvāko 20 gadu laikā maksājums par siltumu iedzīvotājiem nesamazināsies, un 99 procenti māju Bauskā tuvākajā laikā arī neplāno veikt taupības pasākumus.Ir savas īpatnības, kāpēc Ēriks Bormans šogad ir ieradies Latvijā un kāpēc viņam ir vieglāk izdarīt to, no kā mēs baidāmies. Beidzot ir Eiropas līdzfinansējums, ar kura palīdzību viņš uzreiz atgūtu ievērojamus finanšu līdzekļus. Un kredītlīdzekļus Nīderlandē var iegūt pat ievērojami lētāk nekā Latvijā. Ņemot vērā kredītprocentus un dažādus maksājumus, plānotais Eiropas Savienības līdzfinansējums patiesībā mums atmaksās tikai apmēram vienu trešdaļu no izdevumiem. «Esko» gadījumā tas varētu sa-sniegt 45 procentus. Kas iegūs naudu?Ja mājas siltināšanu mēs veicam paši, tad mūsu ieguvums sāk atmaksāties pēc gadiem septiņiem, kad mēs kopā ar kredītu maksājam mazāk nekā kādreiz tikai par siltumu. Un peļņu tad gūstam mēs. Ja to veiks Nīderlandes firma, pelnīs viņi, bet mājas iedzīvotāji iegūs komfortu un mazāku apsaimniekošanas maksu.Žēl, ka ārzemnieki atkal iegūs to, ko mēs varētu nopelnīt paši. Būtībā – ja pavasarī vismaz 300 ēku vai pat vairāk būtu gatavas veikt siltināšanu, tas jūtami palīdzētu gan krīzes pārvarēšanā, gan varbūt piespiestu valdību palielināt finansējumu šajā jomā. Bet pašlaik ir tāda situācija, ka uz Eiropas līdzfinansējumu piesakās maz un pieteikšanās ir pagarināta vēl līdz 15. oktobrim. Ir skaidrs, ka, piesakoties projektam tagad, siltināšanas darbus var pagūt veikt tikai nākamgad. Cilvēki saka – tagad nav naudas, kā lai piesakās. Bet tieši šie darbi būtu devuši bezdarbniekiem algas un nodokļu maksājumus valsts kasē.Ir skaidrs, kāpēc Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra ir gatava ar atplestām rokām pieņemt «Esko» principu. Tā tomēr ir iespēja, kā uzlabot māju stāvokli. Kaut vai atdodot ieguvumu nīderlandiešiem. Bet mums atliek atkal uzdot sev jautājumu – kāpēc citi atrod ieguvumu sev tur, kur mēs to nekādi nevaram pamanīt?

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vai ķersim Nīderlandes salmiņu?

Kategorijas