Sēklas laukus uzmana un kopj īpaši

2009. gada 15. jūlijs 00:00

Viens no galvenajiem labas ražas nosacījumiem ir augstvērtīga sēkla, taču Latvijā graudaugu sēklaudzēšanas apjomi, izņemot Zemgales reģionu, samazinās.Mūspusē vairākas zemnieku saimniecības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību turpina nodarboties ar sēklas sagatavošanu, un šādi lauki aizņem prāvākas platības salīdzinājumā ar citiem reģioniem.Saskaņā ar likumuValsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore baušķeniece Rita Pola secina, ka mūspuses sēklaudzētāji strādā cītīgi un lauki ir labi aprūpēti. Viņas kolēģe Ingrīda Palde, apkopojot ziemāju sējumos redzēto, sacīja: «Vienalga, kādi būtu laika apstākļi un ekonomiskā situācija, saimnieki sēklas laukus uzmana īpaši. Tāds vērtējums man ir par Mežotnes pagasta zemnieku saimniecību «Kaigari», SIA «Lielmežotne» un «Uzvara-Lauks».»VAAD Sēklu kontroles departamenta direktore Velta Evelone, raksturojot situāciju nozarē, skaidroja, ka samazinājušās vasarāju labības (miežu, auzu un vasaras kviešu) platības. Pagājušā gada lietainais rudens, īpaši vasarāju pļaušanas laikā, bijis nelabvēlīgs ražas vākšanai, tādējādi sēklas iznākums mazāks un šajā gadā ir mazāk sēklas lauku. Zemgalē ir aktīvākie sēklaudzētāji, kuri pratuši piemēroties Eiropas Savienības striktajām prasībām, kas noteiktas šai jomai. V. Evelone uzsver, ka sēklas apriti regulējošajos normatīvajos aktos iekļauti nosacījumi, kādi jāpilda pēc iestāšanās ES. Vairākas lietas bijis jaunums, un, tās īstenojot, nepieciešami papildu izdevumi. «Visdārgākā ir etiķetēšana un sēklas saiņošana. Sēklas materiālu drīkst pārdot tikai kā sertificētu sēklu, saiņotu un etiķetētu, uz etiķetes jānorāda suga, šķirne, kategorija un citi dati par tās izcelsmi,» tā V. Evelone. Viņa arī atklāj, ka Latvija atšķiras no tuvējām kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas ar to, ka mums nav tik spēcīgas sēklu kompānijas, kas iepirktu sagatavotu labību no tās audzētājiem un specializētos gan tarošanā, gan etiķetēšanā un pārdošanā tālāk. Jācīnās ar vējauzuSēklaudzētāju darbā problēmas sagādā citu šķirņu un nezāļu piejaukums sējumos. Latvija ir viena no ES valstīm, kas iesaistījusies vējauzas ierobežošanas programmā. Tas nozīmē, ka ir pastiprināta kontrole, ievedot sēklu arī no jebkuras citas ES dalībvalsts, jābūt pavaddokumentiem un norādei, ka sēkla ir pārbaudīta un tajā nav vējauzas. Šī nezāle vairāk izplatīta Zemgalē un Dienvidkurzemē, un tās nīdēšana prasa īpašas pūles. Lauki jāravē, un arī tad ne vienmēr ir garantija, ka vējauzas nebūs. Izravēto nereti atstāj lauku malās nesadedzinātu, tādējādi arī nezāle izplatās. UZZIŅAIValsts augu aizsardzības dienesta sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā ir ap 500 juridisku un fizisku personu, bet aktīvi darbojas aptuveni divi simti. 55 procentus sēklu sagatavo desmit lielo audzētāju.Latvijā 2008. gadā sēklaudzēšanas sējumu lauku apskatei bija pieteikts desmittūkstoš hektāru, 2009. gadā – 8600 hektāru.Zemgales reģionā sēklas lauki aizņem vairāk nekā 2200 hektāru, Bauskas rajonā vien 1230 hektāru. SIA «Uzvara-Lauks» Latvijā ir lielākā graudaugu sēklas audzētāja, šogad ziemas kviešu un miežu, kā arī vasaras kviešu un miežu sēklas lauku platība sasniedz 800 hektāru.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sēklas laukus uzmana un kopj īpaši

Kategorijas