Piejūras elpa un zaļā terapija

2009. gada 17. jūlijs 00:00

Ceļosim! Nīcas novada magnēts – skaistas sētas.Braukājot pa Latviju, allaž priecē kāds atradums. Liepājas rajona Nīcas novadā tēvu zemes sakoptības izdomas un izcilības piemēru ir neparasti daudz.Nīcas bibliotekāre un gide vienlaikus Rita Ābelīte atklāj, ka skatāmas un rādāmas vairāk nekā 30 sētu. Skaistums nav tapis īsā laikā, bet gan gadu desmitos. Kādreiz vietējās Dārzkopības un biškopības biedrības vadītāja Anna Neimane nīceniekus ir uzpurinājusi. Tagad viņas darbu turpina jaunās paaudzes dārznieces, un sētu skaistumkopšanā nav atslābinājuma. Tradicionāli jūlija pēdējā svētdienā Nīcā rīko dārzu dienu, diemžēl šogad tās nebūs, jo pārmaiņu periods ienesis korekcijas ierastajā plānojumā. Taču nākamgad, iespējams, Nīcā būs Latvijas puķu draugu diena, arī tādēļ pauze šajā vasarā. Pelēkie apaļie liecinieki Dzirnakmeņu «krelles» droši vien iespējams atrast tikai «Sīpolos» pie Visvalža Vecvagara, kādreizējā muzejnieka un kultūras darbinieka, kurš kopā ar ģimeni vispirms veidojis pašiem tīkamu vidi, vienlaikus domājot arī par viesu uzņemšanu. Saimnieks neslēpj, ka ne nieka nav bijis atkāpes no principa kopt un uzturēt apkārtni saskaņā ar dabas likumībām. Pļavai, piemēram, ir ļauts zaļot augu vasaru, un Latvijas laukakmens še izmantots kā būvmateriāls un dekoratīvs elements. Domāts tik niansēti, lai visiem būtu sava patikšana. Bērni ar krāsu krītiņiem var apzīmēt betona plāksnes. Kad mazie mākslinieki aizbrauc, zīmējumus ar ūdens strūklu nomazgā, un nākamie atkal zīmē ko jaunu.Visvalža konceptā neparastākais ir dzirnakmeņi. «Sīpolos» dzirnakmeņu kolekcijā ir seši simti pelēču. Visvaldim par katru akmeni ir pieraksts, kā tas iegūts, cik tērēts graudā vai naudā to pārvietošanai. Arī dzirnakmeņa likteņstāsts zināms. Varbūt kādreiz šīs liecības sataps kādā apcerējumā, kas varētu būt gana neikdienišķs. «Sīpolu» saimnieks nelabprāt atklāj, ka viņa dzeja izdota grāmatās. Priecē kolekciju dārzs Attālāk no apdzīvotām vietām atrodas «Drāznieki», kurus Gunta Vecpils iegādājusies 1982. gadā. Saimniece, vēstījot par zaļumu un puķu daudzveidību, bilda, ka viņai ir redzējums kopumā un krāsās. Par to nav jābrīnās, kad uzzinām, ka Guntas maizes darbs ir dzintara apstrāde. Krāsu un kompozīcijas teorija lieliski savienota košumdārza veidošanā. «Drāznieku» plašums ļauj justies kā parkā, kur iepriekš izdomāta koku, krūmu un augu krāsu saspēle. Tas viss aizņem aptuveni hektāru. Neparasts papildinājums ir dekoratīvie elementi – akmeņi, savdabīgi koku zaru veidojumi, kā arī soli un lapenes. No veca ozola apakšējiem zariem, ko vajadzējis izzāģēt, lai zem tā brīvi varētu staigāt, Guntas dzīvesbiedrs Arnis izgatavojis oriģinālas dārza mēbeles.G. Vecpils savu zaļojošo un ziedošo salu sauc par kolekciju dārzu. Še skatāmas koku, krūmu, puķu grupas. Hostu vien šeit ir ap septiņiem desmitiem, divos desmitos skaitāmi laimiņi jeb čīkstenes, skujeņu skaits lēšams simtā. Gunta stāsta, ka dārzs visu laiku mainās, jo kaut kas jauns tiek nolūkots katalogos un žurnālos. Kad paudām izbrīnu par milzu darbu, kas veicams «Drāzniekos», saimniece bilda, ka neesot tik traki, kā no malas izskatās. Dārzā viņu pārņemot gaišas domas, ar augiem raisās sarunas, jo katrs ir ar savu dabu un dod savu enerģiju. FAKTILiepājas rajona Nīcas novads plešas gar Baltijas jūras krastu, tā teritorija pēc Otaņķu pagasta pievienošanas – 35 078 ha, iedzīvotāju skaits – 3700.Pagasta teritorijā 2935 hektāru platību aizņem Bernātu dabas parks, kas ievērojams ar vairākiem biotopiem – silu, piejūras kāpu, mētrāju, simtgadīgu priežu audzi.Bernātos, atzīmējot Latvijas 80. gadskārtu, uzstādīta Valda Titāna skulptūra «Zaļais stars», kas iezīmē Latvijas tālāko rietumu punktu. Nīcas tūrisma biroja telefoni – 28301687, 63489501.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piejūras elpa un zaļā terapija

Kategorijas