Apņemas saglabāt novada skolas

2009. gada 22. jūlijs 00:00

Ikviens, kam nedēļas budžets ir sarucis vismaz divkārt, zina, ka būs jāpārtiek no putraimiem un zirņiem.Pašlaik līdzīgi notiek vispārējās izglītības finansējuma jomā. Tikai runa nav par vēderu, bet gan par cilvēkiem – bērniem, vecākiem, skolotājiem –, kā arī par izglītības nākotni valstī. Vecumnieku novada Domē 20. jūlijā notika visu izglītības iestāžu direktoru, pašvaldības un Bauskas rajona Izglītības pārvaldes (IP) amatpersonu diskusija. Speciālisti, pamatojoties uz provizoriskiem aprēķiniem, analizēja situāciju, modelēja iespējamos variantus un meklēja optimālus risinājumus.Skaitļi, ko min Vecumnieku novada Domes Finanšu nodaļas vadītāja Rita Pole, ir gana izteiksmīgi. Šī gada astoņos mēnešos novada skolām piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija pedagogu algām bija 890 tūkstoš latu. No 1. septembra līdz 31. decembrim šim mērķim paredzētais finansējums ir tikai 197 405 lati. Neviens santīms no valsts mērķdotācijas nav ticis piecus un sešus gadus vecu bērnu mācīšanai. Rita Pole teic, ka 2009. gada astoņos mēnešos procesa nodrošināšanai novadā saņemti un pirmsskolas pedagogu algām iztērēti 75,6 tūkstoši latu.Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kalniņš uzsver, ka piecus un sešus gadus vecu mazuļu izglītošana Vecumniekos un pievienotajos pagastos netikšot pārtraukta. Skaidrs, ka līdzekļi būs jārod pašvaldības budžetā, samazinot finansējumu citām jomām, jo bērnu izglītošana ir prioritāra. Saskaņā ar šogad veiktajiem grozījumiem Izglītības likumā piecus un sešus gadus vecu bērnu sagatavošana skolai vairs nav iekļauta obligātās izglītības posmā. Normatīvie akti vēl top Interešu izglītībai minētajā laika posmā Vecumnieku novada skolas saņems tikai 7704 latus, kas esot paredzēti to deju kopu un koru darbības nodrošināšanai, kas piedalīsies 2010. gada skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Pārējās skolēnu interešu grupas tiek ignorētas.Aptuvenus aprēķinus sanāksmes dalībniekiem prezentēja IP vadītāja Aija Spriņķe un ekonomiste Zaiga Kārkliņa. Kāpēc aptuvenus? Atbilde ir līdz absurdam vienkārša, un to sniedz Aija Spriņķe: «Ļoti svarīgi normatīvie dokumenti, uz kuriem pamatojoties veicām analīzi, joprojām ir projektu stadijā. Tos vēl nav akceptējis Ministru kabinets. Pat pedagogu algu plānotais sadalījums, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, ir tikai projekts. Skolotāju darba samaksas jauni noteikumi vēl tikai top. Teorētiskas izstrādnes stadijā ir arī sistēma «nauda seko skolēnam».»Izglītības nozarē finansējums ir ievērojami samazināts arī skolu administrācijas un atbalsta personāla (psihologi, logopēdi, bibliotekāri) algām, piešķirot 15 procentu no iepriekšējā apmēra. Ekonomiste Zaiga Kārkliņa, kura ir modelējusi situāciju skolu izdzīvošanas skarbajā režīmā, atklāj: «Bārbeles un Stelpes pamatskolā pat neiznāk direktora algas viena likme, bet skola nevar pastāvēt bez administrācijas. Tādēļ Vecumnieku novada Domei vajadzētu pieņemt noteikumus, kā šos 15 procentus sadalīt, lai katrā izglītības iestādē nodrošinātu direktora likmi.» Niecīgs ekonomiskais efekts Apspriedes dalībnieki vēlējās uzzināt IP viedokli, cik efektīva varētu būt skolu filiāļu veidošana.Skaidro Aija Spriņķe: «Par šo tematu beidzamajā laikā ir daudz diskutēts un rēķināts. Skolu filiāļu ekonomiskais efekts diemžēl ir pārāk niecīgs, izņemot atsevišķas situācijas. Par to viņnedēļ spriedām Rundāles novadā, kur tika saņemts priekšlikums izveidot skolu ar vairākām filiālēm, kas varētu būt veiksmīgāks risinājums nekā izglītības iestāde ar vienu filiāli. Nopietni pretargumenti izskanēja, arī tiekoties ar Bauskas novada izglītības iestāžu vadītājiem. Nekāda īpaša ekonomija nevar būt, jo filiālē tik un tā ir jāalgo administrators, turklāt paaugstināsies transporta izdevumi.» Vecumnieku novadā jautājums par šādu modeli pašlaik nav aktuāls. Dalīs pat mazumiņu Jaunajā mācību gadā pedagogiem tiek saglabātas minimālas piemaksas par klases audzināšanu, kontroldarbu labošanu un citiem ārpusstundu darbiem, bet knapais finansējums Vecumnieku novada dažām skolām neļaus šo principu īstenot. Tādēļ Aija Spriņķe īpaši uzsver: «Novada pašvaldībai vajadzētu vienoties par noteiktiem kritērijiem, cik stundu reāli būs iespējams apmaksāt, citādi ministrijas ieteiktā sistēma nedarbosies, jo situācija septiņās izglītības iestādēs nav līdzvērtīga.»Novada skolām piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas apmērs 1. septembrī var mainīties, kad Izglītības un zinātnes ministrija saņems informāciju par skolēnu faktisko skaitu. Ja bērnu izrādīsies mazāk, nekā pašlaik tiek prognozēts, situācija kļūs vēl dramatiskāka.Sanāksmes otrajā daļā Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Lavrinoviča iepazīstināja ar iestādes turpmākās pastāvēšanas izredzēm, kā arī izteica vairākus priekšlikumus. Mūzikas un mākslas skolu pedagogu algām nākamā mācību gada četriem mēnešiem ir paredzēti tikai 19 procenti no nepieciešamā finansējuma. «Vienojāmies, ka novada skolu vadītāji šonedēļ apkopos un Izglītības pārvaldei iesniegs informāciju par esošo un nepieciešamo finanšu nodrošinājumu, bet 27. jūlijā novada Domē atkal rīkosim direktoru tikšanos un spriedīsim jau par konkrētiem optimizācijas soļiem. Pašlaik ideja par kādas skolas slēgšanu netiek izvirzīta,» rezumēja Jānis Kalniņš. UZZIŅAIVecumnieku novadā ir septiņas vispārizglītojošās skolas un viena profesionālās ievirzes izglītības iestāde – Vecumnieku mūzikas un mākslas skola. Skaistkalnes vidusskolā mācās 212 audzēkņu, Vecumnieku vidusskolā – 382, Misas vidusskolā – 213, Valles vidusskolā – 134, Bārbeles pamatskolā – 63, Stelpes pamatskolā – 77, Kurmenes pamatskolā – 49.Piecus un sešus gadus vecu bērnu skaits novadā:Vecumniekos – 72, Misā – 30, Skaistkalnē – 27, Vallē – 20, Stelpē – 11, Bārbelē – 17, Kurmenē – 9.Vecumnieku novada Domes Izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komitejas apkopotie dati.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apņemas saglabāt novada skolas

Kategorijas