Kaprīzās vasaras diktē savus noteikumus

2009. gada 22. jūlijs 00:00

Mūsdienīgi risinājumi graudkopībā ir pamanāmi – spožie labības glabāšanas torņi sānus spīdina no prāva attāluma.Lielāku patstāvību grib daudzi, taču ne visiem tas ir pa spēkam. Šajā vasarā Codes pagastā SIA «Mālnieki» un zemnieku saimniecība «Langmaņi» būvē graudu žāvēšanas un glabāšanas iekārtas. Codes pagasta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Saimnieks V» arī līdz 1. augustam rekonstruēs graudu pieņemšanas punktu. Sabiedrības valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure informē, ka šiem darbiem izmanto 60 tūkstoš latu ES naudas, kas iegūta saistībā ar cukura nozares restrukturizāciju. Par pašu līdzekļiem tiks asfaltēts laukums pie graudu pieņemšanas bāzes.Lauku uzņēmēji izvēlējušies savai saimniekošanai atbilstīgus risinājumus. Codietis Jānis Avots ideju guvis Tukuma rajonā, kur jau sešus gadus saimnieks labības pirmapstrādē izmanto aktīvās ventilācijas principu, kas dažās valstīs ir dominējošais. Jānis spriež, ka tas viņa saimniecībai varētu būt piemērotākais. Patlaban codietis par savas ieceres piepildi runā ar zemniekam raksturīgu piesardzību, jo viss taps skaidrāks, kad kalte sāks darbu. Viņš cer, ka vairs nevajadzēs izmantot citu sniegtos pakalpojumus un ieguldījumi ar laiku atmaksāsies. Lauksaimnieki ir rēķinājuši, ka, pakalpojumu izmaksām pieaugot, sava kalte un graudu glabāšana kļūst aizvien izdevīgāka. Montāžas darbus veic pašiSIA «Uzvara-Lauks» stratēģijā svarīga līnija ir augsts darba ražīgums. Pļaujas sezonā, ja labība un rapši ir lieliski auguši, iekūluma pieņemšanā un pirmapstrādē veidojušies sastrēgumi. Tāda bremzēšana izmaksā dārgi, īpaši mūsu klimatiskajā zonā, kad laika ap-stākļi ir nepastāvīgi, pārdomās dalījās Šmuļu kaltes vadītājs Ojārs Leimanis. Viņam šis darba lauks ir labi zināms, savulaik strādāts Čikstēs, kur nodarbojas tikai ar sēklas gatavošanu un glabāšanu. O. Leimanis trīs gadus pārzina ievērojami plašāko Šmuļu kompleksu, kur sezonas laikā nodarbināti desmit strādājošo.Gatavojoties šīgada ražas laikam, nostiprinājusies sadarbība ar Polijas kompāniju «Agro projekt», kuras pārstāvis bijis klāt jaunās kaltes montāžas procesā, palaidis šo iekārtu un pārbaudījis. Ir svarīgi justies drošiem par rezultātu, atzīst O. Leimanis. Jaunas ieceresSIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš uzsver, ka Šmuļu kompleksa rekonstrukcija nav izmaksājusi nesamērīgas summas, jo iekārtas gādātas, izmantojot labas saiknes un sadarbību ar ārvalstu partneriem. Izvēlēti mazāk prestižu firmu ražojumi, kuru kvalitāte bažas neizraisa, un nav lieki jātērē nauda par kādu slavenu zīmolu. Viņš lēš – kaltei vajadzētu atmaksāties viena gada laikā.Vēl jau nav viss izdarīts. Šajā vasarā izlems, kā turpināt sakārtot kaltes. Ir doma visu šo saimniecību koncentrēt vienā vietā – Šmuļos, jo Čikstēs noteikti nepieciešama modernizācija, viss tur ir novecojis, un ērtāk tomēr saimniekot vienā vietā. Trīs hektārus lielā Šmuļu platība ļauj izvērsties vēl plašāk. 2008. gadā sakārtota elektroapgāde, jo bija nepieciešama lielāka jauda. FAKTISIA «Uzvara-Lauks» šajā rudenī paredz nodrošināt visas izaudzētās ražas pirmapstrādi un glabāšanu, kopumā, ieskaitot sēklas labību, tas ir aptuveni 30 tūkstoši tonnu.Šmuļu jaunās kaltes jauda ir līdz 80 tonnām stundā, iekārtas vadību nodrošina elektronika.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kaprīzās vasaras diktē savus noteikumus

Kategorijas