Dienvidu kaimiņi intriģē ar spēku un mīlestību

2009. gada 24. jūlijs 00:00

Pagājušās nedēļas diena, kad «Bauskas Dzīve» viesojās Lietuvas pierobežas rajona – Pakrojas – pašvaldībā, izrādījās zīmīga. Mūsu ceļabiedres, plenēra «Bauskas vasara» organizatores Ainas Putniņas, ideja jūlija nogalē rīkot 27 mākslinieku izbraukumu uz Pakroju guva nedalītu atsaucību.Vienlaikus uzzinājām, ka viņnedēļ lietuvieši ir piedalījušies etnogrāfiskā ekspedīcijā Īslīces pagasta Ādžūnu ciemā un viensētās. Sadarbība, kas nav fiksēta oficiālos starpvalstu līgumos, kārtējo reizi apliecina, ka abu kaimiņtautu interese citai par citu sakņojas noturīgās, senās tradīcijās.Bijusī Bauskas rajona Padome un Pakrojas rajona pašvaldība 2006. gada oktobrī noslēdza oficiālu sadarbības līgumu, ko parakstīja vietvaru vadītāji Aivars Okmanis un Sauļus Gegiecks. Tam sekoja vairāki starptautiski un lokāli projekti, kuros abas puses iesaistījās ar lielu entuziasmu. Tiesa, ne visiem nodomiem bija lemts tikt piepildītiem, jo pietrūka finansējuma, bet tas nekļuva par šķērsli labu kaimiņattiecību uzturēšanai un jaunu ideju izvirzīšanai kopdarbam.Aivars Okmanis, pašreizējais Rundāles novada Domes priekšsēdētājs, atzīst: «Bauskas un Pakrojas rajona sadarbība bija viens no veiksmīgākajiem piemēriem pārrobežu kontaktu pieredzē. Es domāju, ka liela nozīme ir arī tam, ka mums, abu pašvaldību vadītājiem un speciālistiem, izveidojās ļoti labas personiskas attiecības. Mūs vieno līdzīga domāšana un attieksme.Tagad Bauskas novada Domei un Pakrojas pašvaldībai sadraudzības juridisks līgums būs jānoslēdz no jauna. Tas ir formāls labas gribas žests, jo kontakti ar lietuviešiem Latvijā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas dēļ nav pārtrūkuši. Tā, piemēram, ir jauns līgums par pirmsskolas iestāžu pieredzes apmaiņu, ko ir akceptējušas Bauskas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldības. Tagad man šķiet, ka Rundāles novada Domei projektu derētu paplašināt, aptverot arī citus infrastruktūras aspektus.»Kopīga ceļu uzlabošana Pakrojas rajona pašvaldības priekš-sēdētājam Sauļum Gegieckam sarunā ar «Bauskas Dzīvi» informācija par kopīgiem projektiem nav jāmeklē datora atmiņā. Viņš tāpat atceras svarīgākos notikumus.«Viens no sadarbības praktiskiem risinājumiem bija ceļa Bauska–Pakroja posmu rekonstrukcija pierobežā. Šajā Eiropas Savienības finansētajā INTERREG pārrobežu programmā pavisam piedalījās 11 partneru no Latvijas un Lietuvas pašvaldībām. Runa bija par ceļiem, kas šķērso Latvijas un Lietuvas robežu vairākos rajonos. Mēs saņēmām finansējumu, kā pietika tikai sākumstadijas risinājumiem – pat ne tehniskā projekta izstrādei, jo INTERREG vairs nebija naudas. Pašlaik starptautiskā pārrobežu programma ir apturējusi finansēšanu, tādēļ projektēšanas noslēguma posmā arī iestājies pārtraukums. Tomēr, braucot no Bauskas uz Pakroju caur Ādžūniem, droši vien ievērojāt, ka ceļa pierobežas posmi ir kļuvuši līdzenāki nekā pirms dažiem gadiem. Mēs, projekta partneri, cenšamies uzturēt ceļus ar savu ieguldījumu, ticot, ka sāktais projekts turpināsies,» apgalvo Sauļus Gegiecks.Aicina neaizmirst festivālu Pakrojas pašvaldības priekšsēdētājs min pārrobežas sadarbības labu paraugu INTERREG finansētajā «Leader +» programmā, kas veicina abu valstu pierobežas reģionu īpatnību apzināšanu, sadarbojoties ar Pakrojas un Bauskas nevalstiskām organizācijām – Lauku partnerības grupām –, ko Pakrojā vada Mārīte Žubriene, bet Bauskā – Jolanta Lauva.Sauļus Gegiecka sacīto papildina viņa kolēģe – Kultūras nodaļas vadītāja Birute Vanagene: «Projekts turpinās. Pašlaik kārtējais pieteikums tiek vērtēts abās valstīs, bet šī gada augustā jau būs zināms, vai saņemsim līdzekļus nākamo divu gadu periodam. Ir paredzēta konferenču, diskusiju un tradicionālās kultūras svētku rīkošana Latvijā un Lietuvā. Pakrojā tas būs ikgadējais folkloras festivāls «Žiemgala», ar ko patiesi lepojamies. Tajā vienmēr ir piedalījušās Bauskas rajona kopas. Man šķiet, ka Bauskas tautas nama folkloras ansamblis «Trejupe» ir festivāla dalībnieks vismaz 15 gadu, bet nesen tam pievienojās brīnišķīga grupa no Vecsaules pagasta, kurā galvenokārt ir ģimenes ar gluži maziem un lielākiem bērniem. Mums izveidojās jaukas attiecības ar vecsauliešiem un kopas vadītāju Ināru Grēniņu. Gaidām viņus ciemos atkal.» Personiski kontakti Pakrojas pilsētas administrācijas direktore Asta Jasūniene nešaubās, ka apdzīvotās vietas ievērojamākais kultūrvēstures objekts ir baronu fon Ropu muižas ansamblis un parks. Šķiet, ka arhitektūras pieminekļa atjaunošanas pieredze varētu būt vērtīga mācībstunda Latvijas daudzām pašvaldībām, kuru vadītāji līdzīgus objektus uzskata par nevienam nevajadzīgiem graustiem un ar vieglu roku pārdod pirmajam pretimnācējam, kas daudz sola, bet neko nedara.Baronu fon Ropu muiža ar kungu māju un 18 saimniecības būvēm (ratnīcām, siernīcām, austuvēm, lopu kūtīm, zirgu staļļiem un citām saimniecības ēkām) ir Lietuvā dižākais saglabātais 19. gadsimta sākuma arhitektūras ansamblis. Muižu «Bauskas Dzīve» pirmo reizi apmeklēja pirms 14 ga-diem, kad pussagruvušajā «go- dībā» tika eksponēta Bauskas mākslas skolas audzēkņu keramikas darbu izstāde. Kultūras sadarbības pirmais mēģinājums notika pēc Pakrojas rajona laikraksta «Auksine Varpa» žurnālistu Nijoles un Aļģa Padoru iniciatīvas. Ar viņiem «Bauskas Dzīve» iepazinās 1991. gada barikāžu laikā.Kad Ogres baptistu mācītājs Gunārs Lagzdiņš ierosināja ne vien lūgt par Viļņas barikāžu upuriem, bet arī apmeklēt viņu tuviniekus Lietuvas pilsētās, lai sniegtu mierinājumu, pirmie uz aicinājumu atsaucās Pakrojas žurnālisti Padori. Viņi sava rajona Padomē sameklēja mikroautobusu, lai kopā ar «Bauskas Dzīves» pārstāvjiem 1991. gada februārī dotos skaudrā triju dienu misijā pa sniegotiem ceļiem. Tas bija psiholoģiski ļoti smags, bet ārkārtīgi svētīgs brauciens, jo pierādīja, ka tautu brālība un mīlestība eksistē tūkstošiem netveramās niansēs, kam reizēm ir grūti atrast vārdus. Jāpiebilst, ka ceļa izdevumus apmaksāja Pakrojas rajona toreizējā pašvaldība. Sagaida labākus laikus Arī pirms dažiem gadiem, kad radās Bauskas un Pakrojas sadarbības ideja, baronu fon Ropu muiža nešķita īpaši mainījusies, taču pašvaldības vadītāja Sauļus Gegiecka optimismam jau bija pamats. Uzmanības vērts ir fakts, ka milzīgo objektu ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu Pakrojas rajona pašvaldība bija paturējusi savā īpašumā ar domu piedzīvot labākus laikus. Nu tie ir pienākuši.Starptautiski projekti vairākos posmos, vietējā pašvaldībā ļoti nopietni izvērtēta privātkapitāla piesaiste ar domu par muižas funkciju pilnvērtīgu nodrošināšanu ir redzami ikvienam, kurš jau šovasar apmeklē Pakroju. Restaurācija pakāpeniski turpināsies, bet ansambļa īpašniekiem ir pavisam skaidra vīzija par kungu dzīvojamās un daudzo saimniecības ēku izmantošanu. Jā, tas būs tūrisma bizness, taču labi motivēts, elastīgs un aktīvs. Aizkustinošā sirsnība Pakrojiešu ieinteresētību, atvērtību un nekalpošanu birokrātiskiem elkiem vislabāk raksturo Bauskas mākslinieces Ainas Putniņas izjūtas: «Pirmo reizi mūžā pašvaldības iestādēs es piedzīvoju ārkārtīgu sirsnību, pietāti un uzmanību. Man pietika vien ieminēties, ka Bauskas plenēra mākslinieki gribētu ierasties Pakrojā, kad viss jau notika. Pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Birute Vanagene vēl sarunas laikā piezvanīja kontaktpersonām, atrada apmešanās vietu par ļoti demokrātiskām cenām. Pēc dažām dienām sazvanījāmies, lai visu precizētu. Kad lietuvieši man vaicāja, ko vēl labu varētu izdarīt, es gandrīz apraudājos, jo attieksmē pret mums, Latvijas māksliniekiem, kurus Pakrojā pagaidām neviens nepazīst, bija vesela jūra neuzspēlētas sirsnības.» UZZIŅAIPakrojas rajons ietilpst Šauļu apgabalā.Rajonā ir astoņi pagasti. Administratīvais centrs – Pakroja.Pilsētā ir ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, rajonā – 27 432.Lielākās apdzīvotās vietas ir Žeime un Linkuva.Tradicionālie svētki – ikgadējais Pakrojas folkloras festivāls «Žiemgala». Pakrojas rajonā prioritārās nozares ir lauksaimniecība, pārtikas ražošana un pakalpojumi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dienvidu kaimiņi intriģē ar spēku un mīlestību

Kategorijas