Iecavu pret Rīgu nemainītu

2009. gada 28. augusts 00:00

30 gadu jubileju šodien svin iecavniece Ieva Blohina.Ieva Blohina ir dzimusi un augusi Iecavā un tagad dzīvo turpat netālu, daudzdzīvokļu mājā «Jaunaudrupi». Dzimto ciemu viņa neesot gatava mainīt pret kādu citu.Šoruden apritēs jau 11 gadu laulībā, un ģimenē aug divas meitas – Esmeralda un Emīlija. Ieva bieži salīdzina mūsdienu bērnu gaitas ar savu mazotni.«Namiņš deg»Ievas dzimtais nams ir Ozolu ielā. Bērnudārzs «Dartija» bija turpat pāri ielai, kur strādāja arī māte un vecmāmiņa. Mazā meitene vienmēr bijusi pieskatīta, bet atradusi arī daudz laika spēlēties ar draugiem. Ieva atceras: «Spēlējām daudz un dažādas spēles – «Namiņš deg», «Kazaki razboiņiki», «Pēdējais pāris šķiras» un daudz citu rotaļu. Mūsdienās bērni tik aktīvi nespēlējas.» Esmeralda gan mammai nepiekrīt. Meitene ies Iecavas vidusskolas 4. klasē, un viņai liekas, ka arī mūsdienās bērni ļoti daudz rotaļājas.Kad paaugušies, tad Ieva kopā ar brāli Uģi, kurš trīs gadus vecāks, «iedzīti» zemeņu dobēs. 90. gadu sākumā paši varējuši mierīgi tirgoties, un tas bijis izdevīgi. Pusaudži gan sajūsmā nav bijuši – kamēr citi spēlējušies un skraidījuši, tikmēr dienas aizvadītas zemeņu laukā.Pēc pamatskolas beigšanas meitene apguvusi arodu Mežotnes profesionālajā vidusskolā. Iegūtā pras- me – dārzkopības meistare – darba meklējumos tā arī nav izmantota. Vidusskolu toreiz nav izdevies pabeigt, bet tas izdarīts vēlāk, kad 2005. gadā pabeigta vakarskola Iecavā.«Viņš būs mans!»Vīrs Andris noskatīts, viņam to pat nezinot. Savulaik vagojis kaimiņu lauku, un meitenei iepaticies. Ieva atceras: «Nogaidīju veselu gadu – kamēr pabeidzu skolu. Ieguvu arī viņa fotogrāfiju un jau tad cieši noteicu: «Viņš būs mans!» Par to, ka vīrs ir ļoti laikus noskatīts, pastāstīts jau pirms kāzām.Jubilāres vaļasprieks ir grāmatu lasīšana. Kā aizrāvusies jau skolas laikā, tā arī tagad – ja redzot kādu labu grāmatu, noteikti esot jānopērk. Reizēm arī pabraukājot apkārt pa Latviju, bet tagad darba grafiki tādi, ka kopā ar vīru iznākot būt visai reti. Tad nu šovasar vecmāmiņa Ievas meitas esot dažviet aizvedusi, bet visai ģimenei ir bijis maz laika kur aizbraukt. Ceļojumos gan labprātāk dodoties ar mašīnām. Ar kuģiem un lidmašīnām nemēģināšot – esot bail un rodoties izjūta, ka tad noteikti kuģis nogrims vai lidmašīna nokritīs.Jaunākā meita Emīlija šogad ies 2. klasē. Ar īpašu sajūsmu gaidāmās skolas gaitas netiek uzņemtas. Skolniece prāto: «Vēl jāpaspēj izlasīt divas grāmatas.» Lielu uzmanību abas meitenes pievērš mājas runcim Fricim. Lielais, rudais kauslis mājās ir spiests paciest neiedomājamu attieksmi – viņu ietērpjot kleitā, uzsienot lakatiņu un tad liekot ratiņos vai fotografējot. Kaķis tomēr pacietīgi mēģinot nepretoties. Uz veikalu – aprunātiesRīga pavisam noteikti neesot Ievas mīļākā vieta. Ja varētu, tad Iecavu jubilāre atstātu tikai tad, kad vēlētos paceļot. Viņa saka: «Iecavu pret Rīgu nekad nemainītu. Kad atbraucu no galvaspilsētas mājās – tāda izjūta, ka visu laiku ir bijis liels smagums uz pleciem. Man patīk vieta, kurā es dzīvoju, – šeit tuvumā ir maz mašīnu un bērnus var mierīgi laist dārzā spēlēties.»Jubilāre strādā veikalā «Maxima» gandrīz visu laiku, kopš tas ir atvērts. Veikals sāka darboties pirms četriem gadiem februārī, Ieva sāka strādāt jūnijā. Viņas joma ir – sakārtot preces un palīdzēt cilvēkiem atrast nepieciešamo. Jubilāre stāsta: «Cits atnāk izgāzt veikalā rūgtumu uz pārdevējiem, cits atnāk gluži vienkārši izrunāties. Kā pie psihologa. Mēs uzklausām un smaidām. Kasieriem darbs patiesībā ir vēl grūtāks. Dažreiz nav viegli uztvert, ka laikā, kad tu strādā un kārto preces, tev kāds blakus vienkārši grib aprunāties. Bet pamazām pierod.Vislabsirdīgākā un pieklājīgākā ļaužu grupa ir no vietējā pansionāta. Var tikai apbrīnot šos cilvēkus par viņu pieklājību un izpratni.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecavu pret Rīgu nemainītu

Kategorijas