Kurmenē dzīvot interesanti

2009. gada 11. septembris 00:00

60 gadu jubileju 10. septembrī svinēja Kurmenes pagasta iedzīvotāji Vilnis Vārpa un Vija Raupa.Dvīņu būšana ir atšķirīga, «Bauskas Dzīvei» teic Vilnis Vārpa, atceroties savu un Vijas Raupas dzīves gājumu: «Mēs tomēr esam tuvāki nekā tikai brālis un māsa.»Vilnis un Vija ir kurmeniešu pēcteči jau daudzās paaudzēs. Gan viņu vecāki, gan vecvecāki bijuši no Kurmenes. Vija Raupa saka: «Es nekad neesmu domājusi pamest savu dzimto vietu. Man Kurmenē vienmēr ir bijis interesanti.»Ar patronām uz skoluAbu mazuļu piedzimšana ģimenē sakrita ar drūmu Latvijas vēstures lappusi – kārtējo deportācijas vilni. Tēvs bija milicis, kam izdevās izvairīties no dalības traģiskajās norisēs, jo viņš bija paņēmis atvaļinājumu, lai būtu kopā ar sievu. Tomēr amata piederība vēlāk atspēlējusies. Kad dvīņiem bija deviņi mēneši, nodega mātes māja «Vinči». Citi uzskata, ka krāsns vaina, bet daudzi domā, kāds tomēr pielicis savu roku. Arī pašu ģimeni represijas skā-ra – tēva brāli aizveda uz Sibīriju. Tur arī aizgājis viņsaulē. Bērni padomju laikā atbraukuši ciemos, bet ar Latviju viņus vairs nekas nesaistīja.Kopā dvīņu ģimenē bija trīs māsas un divi brāļi. Vija bērnību atceras kā jauku laiku: «Dzīvojām pie kolhoza fermas, jo tur vecāki strādāja. Satikām ļoti labi, bijām mīlēti un aprūpēti. Katram ģimenē bija savi pienākumi, vēlāk palīdzējām arī fermā.»Vilnis skolā bija delverīgāks, un dvīņumāsas palīdzība lieti noderējusi. Abi pabeiguši Kurmenes astoņgadīgo pamatskolu. Jubilārs atceras: «Vēl tagad var manīt, ka kara līnija gāja pāri Kurmenei, bet agrāk patronas varēja dabūt kastēm. Atradu reiz arī ieroci, bet to iemeta upē. Pirms četriem gadiem uz lauka atradām bumbu un izsaucām sapierus.» Reiz savākuši tik daudz patronu, ka pat aiznesuši uz skolu. Nedarbs atklāts, un vecākiem nācies ierasties skolā. Pārrunām gan nekādas nepatīkamas sekas nav bijušas. Sociālisma slimībaVilnis jau bērnībā atradis savu dzīves profesiju: «Man patika traktors. Kad tēvs strādāja, ņēma kabīnē un pat deva braukt – man neko vairāk nevajadzēja. Mežotnes arodskolā apguvu traktorista profesiju, vēlāk strādāju arī par šoferi.»Atmodas laikā jubilārs bija zemessargu priekšnieks Kurmenē, organizēja Tautas frontes pasākumus. Vietējie nelabvēļi to attiecīgi novērtējuši un augusta puča laikā viņam tā arī pateikuši: «Tūlīt viss būs atpakaļ. Un smilšu kalniņā tu pirmais gulēsi!» Tomēr brīvību nosargāt izdevās.Diemžēl gadsimtu mija atnākusi ar sliktām ziņām – muguras traumas dēļ Vilnis kļuva par invalīdu. Jubilāram ir savas domas par to: «Tā ir sociālisma laika slimība. Ārzemju mašīnas, kurās jāieceļ smagumi, ir zemas. Toties mums agrāk bija tā – kādu augstumu iedeva, tādā bija jāceļ.» Vilnis ārstējies Tērvetes sanatorijā, kur dakteris stāstījis – ceļot 80 kilogramu svaru, spiediens uz muguras skriemeļiem ir 800 kilogramu. Tāpēc cilvēkiem ir jāmāca celt smagumus. Mediķis pats kartupeļus lasot uz ceļiem un nemaz no tā nekaunoties. Taču padomju laikā par to neviens nestāstīja, nošūpo galvu dvīņubrālis.Tagad Vilnim klājas vieglāk – jau trīs gadus var gan paiet bez palīgierīcēm, gan māju apkopt. Lielu palīdzību slimības laikā ir sniegusi māsa, kas visu dzīvi brālim bijusi blakus arī grūtos laikos. Sapņo par mājuVija Raupa vēl aizvien mātes mā-jās «Vinči» tur zemnieku saimniecību, kurā ir 17 slaucamas govis un 17 jaunlopi. Cilvēki brīnās par viņas stingro veselību, un Vija smej, ka vēl gadus nejūtot. Gaviļniecei saimniecībā palīdz gan bērni, gan mazbērni. Lai arī par pienu maksā tikai deviņus santīmus, tomēr ģimene nepadodas un tic, ka pienāks labāki laiki. Viens no mērķiem ir uzcelt jaunu māju bijušās vietā.Atceroties pagātni, jubilāre teic: «Galvenais, lai jaunajai paaudzei nebūtu jāpiedzīvo kari un padomju laika notikumi.» Tomēr arī norises brīvajā Latvijā viņai raisa vilšanos. Viļņa atvases jau dzīvo un strādā Īrijā. Viņš saka: «Mēs atjaunojām neatkarību, bet tagad nepieciešama valdība, kam vajag Latviju.»Abi cer, ka Kurmenē turpinās strādāt skola un ar laiku atkal būs kultūras uzplaukums. Viņu bērnībā Kurmenē svētki bijuši regulāri, pašdarbnieki braukuši ciemos no Stučkas (tagad Aizkraukle – red.), dziedājuši pašu kori. Vija uzsver, ka arī tagad daudz kas notiek un skola ir kultūras dzīves pamats.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kurmenē dzīvot interesanti

Kategorijas