Izēd no augsnes naftu

2009. gada 16. septembris 00:00

Vides attīrīšanas fabriku Emburgā pirms pāris gadiem nesagaidīja atplestām rokām. Tomēr ražotnē skrupulozi ievērotās vides prasības, nodokļi pagasta kasē un darbs vietējiem pārliecinājis par tās noderīgumu.Grunts attīrīšanas rūpnīca Emburgā ir vienīgā šāda ražotne Latvijā, kas maksimālo jaudu plāno sasniegt pēc gada. Ražotnē pieņem smalcināšanai nolietotas autoriepas un plastmasas produktus, «Bauskas Dzīvei» stāsta projekta vadītājs Andris Uļjanovs.Jātīra vairākSidrabenes pagasta iemītnieki projekta sākumā pirms pāris gadiem bažījās par piesārņoju- mu, smakām un troksni. Tomēr SIA «E Daugava» dzīvību vecajā lopu kompleksā atjaunoja pēc visiem priekšrakstiem, arī stingrā vides speciālistu uzraudzība līdz šim nav atklājusi pārkāpumus. Pagasta pārvaldes vadītāja Eva Segliņa «Bauskas Dzīvei» stāsta – Emburgas iedzīvotāji redz, ka ražotnē vides prasības ievēro skrupulozi, pagasta kasē nonāk dabas resursu nodoklis no uzņēmuma, fabrikā dod darbu vietējiem iedzīvotājiem un ceļu būvētājiem.Pieredze un tehnoloģijas pārņemtas no līdzīgas ražotnes Klaipēdā, stāsta SIA «E Daugava» grunts attīrīšanas projekta vadītājs Andris Uļjanovs. Fabrikā ar īpašu baktēriju palīdzību attīra grunti no naftas produktu piesārņojuma. Galvenais klients Emburgas ražotnei ir «Latvijas Dzelzceļš», piesārņotu augsni atved arī maģistrālo naftas vadu pieskatītājs «Venteko», ostu naftas termināļi, ūdeņu attīrītājs «Eko osta». Nākotnē par attīrāmā substrāta piegādātājiem varētu kļūt automazgātavu turētāji, bijušo armijas teritoriju un kopsaimniecību mehānisko darbnīcu sakopēji, degvielas glabāšanas vietu īpašnieki. A. Uļjanovs domā, ka varētu ķerties arī pie Inčukalna gudrona dīķu likvidēšanas, lai gan tam vajagot «niknākas» naftas ēdājas baktērijas.Papildina metodiPašlaik attīrīšanas cikls ilgst 3 – 4 mēnešus, taču to paredzēts saīsināt līdz diviem, uzlabojot baktērijām apstākļus. Maksimālo jaudu plānots sasniegt pēc gada. Lietuviešu metode Emburgā papildināta, proti, vispirms piesārņoto augsni rezervuāros sasilda ar karstu tvaiku, atdalot un nosūknējot lielu daļu naftas produktu. Pēc tam grunti saber novietnēs, kur atlikušo naftu izēd Latvijas Universitātes ķīmijas laboratorijās izaudzētās baktērijas.Attīrīšana notiek gada siltajā laikā, jo baktērijām vajag vismaz piecus grādus virs nulles, un vislabāk tās strādā 18 – 20 grādos, skaidro fabrikas vadītājs. Maisot augsni, tiek pievadīts gaiss un papildu barības vielas, lai «mazajiem ēdājiem nafta garšotu labāk». Beigās atliek tīra augsne ar nelielu baktēriju olbaltuma piejaukumu, kas nav videi un cilvēkiem kaitīgs. Šo substrātu izmanto jaunu vai renovētu būvobjektu apzaļumošanai, nākotnē no tā plānots ražot kompostu.Tagad attīrīšanas tvertnes ierīkotas agrākajās skābbarības novietnēs, un blakus jau top jauns, plašāks laukums. No augsnes novadītais ūdens tiek nostādināts, attīrīts bioloģiskajās iekārtās un uzkrāts dīķī, kas līdz ar īpašu polderi jeb zemes valni filtrē gruntsūdeņus, lai kontrolētu iespējamo kaitīgo vielu noplūdi. Attīrīšanas teritoriju ietver tā sauktā ģeomembrāna, kas kavē iespējamā piesārņojuma nokļūšanu dziļāk augsnē.Sākuma rūpals, kas joprojām norit Emburgas ražotnē, ir nolietoto autotransporta riepu, plastmasas trauku un detaļu smalcināšana. Iespēju bez maksas nodot riepas izmanto tuvējās apkārtnes autoservisi – tās ved gan no Bauskas, Iecavas un Jelgavas, gan no Rīgas. UZZIŅAIGrunts attīrīšanas fabrika Emburgā:Apsaimniekotāja – SIA «E Daugava» – aizņem bijušās lopu fermas ēkas un 5 ha ap tām.Projektā ieguldīti 650 000 latu.Maksimālā jauda – attīrīs 3500 – 5000 t grunts gadā.Attīrīšanas cena – 70 – 80 latu par tonnu grunts ar 3% piesārņojumu (30 g naftas produktu 1 kg augsnes).Nodarbināti fabrikā patlaban 3 – 5 cilvēki, vēlāk plānoti 10 – 20 darbinieku.Informāciju sniedza projekta vadītājs A. Uļjanovs

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izēd no augsnes naftu

Kategorijas