Paši kur uguntiņu

Drēgnums un nopelējušas sienas – tādas ir jaunās māmiņas stelpietes Kristīnes atmiņas par pērno ziemu.Divu bijušās Stelpes pienotavas dzīvokļu māju iemītnieki pēc tās īpašnieka «Bauskas piena» (BP) darba apturēšanas šī gada sākumā pārņēma namu apsaimniekošanu, šovasar aprīkojot mājokļus ar autonomām apkures ierīcēm.Glīti nopļauts mauriņš, tīri celiņi, pie koši krāsoto māju ieejas durvīm bērnu ratiņi, ļaudis pie autoveikala. Tāda ir aina, ko «Bauskas Dzīve» saulainas rudens dienas vidū atklāj aiz nezālēm apaugušās, spokaini klusās Stelpes pienotavas ēkas, kurā tapušo sviestu un paniņas pircēji joprojām atceras. Ziemas vidū atstāti bez ūdens, siltuma un elektrības, ap 30 dzīvokļu īpašnieki «Noru» un «Bērzu» pārvaldnieka Ilmāra Ivanova vadībā steigšus pārņēma māju apsaimniekošanu un nu jūtas labāk sagatavoti nākamajai ziemai.Kaimiņi vienojasMalkas apkures katli šovasar ierīkoti vairāk nekā divās trešdaļās dzīvokļu, «Bauskas Dzīvei» stāsta I. Ivanovs. Daži stāvu kaimiņi ierīkojuši kopīgu katlu, un siltais ūdens cirkulēs pa vecajiem radiatoriem. Visi katli atbilst tehniskajiem un ugunsdrošības noteikumiem, apstiprina pārvaldnieks. Dūmeņi ievietoti ventilācijas šahtās, jo padomjlaikā celtajās daudzdzīvokļu ēkās nebija vajadzīgi ne kamīni, ne stingrākas konstrukcijas, kur ievietot dūmvadus.Pāris «Bauskas Dzīves» uzrunāto iemītnieku gan teic, ka daži kaimiņi jutuši dūmu smaku no blakusdzīvokļiem, tomēr tas varētu būt siltā laika blakusefekts, kas ziemā izzudīs. Pensionāre Ilga Bērziņa nav optimistiska par šo māju sekmīgu apsaimniekošanu, ja netiks atjaunota ražotnes darbība: «Pārsvarā te dzīvojam vecāki cilvēki. Ziemā, kad apturēja pienotavu, apkures un kanalizācijas caurules sasala, nebija ne ūdens, ne elektrības.»Pēc ražotnes apturēšanas izdevies ātri vienoties ar «Latvenergo», noslēgt līgumu un ierīkot atsevišķu elektrības pieslēgumu. Pēc vecā līguma māju iedzīvotāji saņem un turpina maksāt BP par auksto ūdeni. Elektriskos ūdenssildītājus ierīkojuši visos dzīvokļos, tomēr tas palielina karstā ūdens cenu.Pamazām sakārtoPienotavas apkures sistēma ir sabrukusi, to grūti atjaunot, atzīst māju pārvaldnieks. «Pirms pieciem gadiem bijām sagatavojuši autonomas katlumājas projektu, kas prasītu 17 tūkstošus latu, taču iedzīvotāji toreiz jutās droši un nevēlējās uzņemties kredītsaistības,» stāsta I. Ivanovs.Ēku apsaimniekošanas maksas fonds ir 800 latu, par to var veikt kārtējos darbus – apkopt apkārtni, salāpīt jumtus, uzturēt kārtībā ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu. Pārvaldnieks vēl šoruden plāno nomainīt daļu ūdensvada. Ēku siltināšana notiekot pakāpeniski – «Noras» ir nosiltinātas par 70%, pamazām notiks otras mājas siltināšana.Pēc pienotavas apturēšanas māju iemītnieki Stelpes pagasta padomē vaicājuši, vai var ko līdzēt, taču saņēmuši atteikumu. «Lūdzēji būt negribam,» nopūšas I. Ivanovs, «ar Vecumnieku novada izveidošanu naudas vairāk nebūs.»Novada izpilddirektors Guntis Kalniņš «Bauskas Dzīvei» teic, ka šīs mājas nav pašvaldības redzeslokā, jo dzīvokļi pieder iedzīvotājiem. Par palīdzību centrālapkures ierīkošanā amatpersona ir skeptiska – līdzīga pieredze bijusi Vecumniekos, kur ar pašvaldības palīdzību ierīkotais katls darbojies tikai tik ilgi, kamēr bijusi arī pašvaldības piegādātā malka.Savukārt par iespējamo pienotavas darba atjaunošanu cita īpašnieka paspārnē pagaidām runāt pāragri. BP maksātnespējas administratore Valentīna Kepente «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka sarunas par iespējamo uzņēmuma īpašumu pārpirkšanu beigušās bez rezultātiem. Tagad atliek vien gaidīt izsoli sāktās bankrota procedūras paredzētajā kārtībā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»