Sibēliusa mūzikas pavadījumā

Ceļosim! Alvis Vītols piecas dienas iepazinis Somiju.Kerimeki lielā koka baznīca ir Alvja Vītola ceļojuma spilgtākais iespaids. Iemesls tās iespaidīgajiem izmēriem esot nejaušs pārpratums – arhitekts visu rēķinājis pēdās, bet būvnieki sapratuši, ka domāti metri. Braucienā uz Somiju Alvis devies kopā ar Ķekavas sieviešu kori. Autobusā bijušas brīvas vietas, un tā uzaicināti arī kungi. Cars − makšķernieksCeļinieki no Ķekavas izbraukuši 1. augustā, pa dienu apskatījuši Tallinu, bet nakti pavadījuši uz prāmja. No ceļotāja viedokļa gulēšana uz prāmja ir ļoti izdevīga. Ja prāmis galapunktā pienāk vakarā, tūristus no tā nost nedzen un ļauj pārnakšņot. Ja braucējs ar prāmi grasās izbraukt no rīta, arī ierodoties iepriekšējā vakarā, var to izmantot kā naktsmītni. Tā arī darījuši.Apskates vietas ievada Langinkoski, kur viens no Krievijas cariem savulaik vadījis laiku makšķerējot. Kamēr populārā hobija piekritējs bijis prinča godā, viņš šo vietu, kur mīt daudz foreļu, atradis ceļojumos pa Somiju. Kad kļuvis par caru, licis uzcelt koka māju. Šajā vietā pat viņa kundze strādājusi virtuvē. Runā, ka viens no cara makšķerniekiem esot noķēris lielāko foreli Somijas vēsturē. Apkārtnē ir ļoti daudz taciņu un interesantu tiltiņu, pa kuriem pastaigāties. Ūdens mūzikaSūras atmiņas raisa Mannerheima līnija – vieta, kur notika sīvākās Somijas un PSRS kara cīņas. Zeme te ir vieni vienīgi akmeņi, kur grūti ierakties. Dažviet var redzēt, ka ierakumu ejas akmenī iecirstas. Ceļotāji apmeklējuši arī akmenī iecirstu bunkuru, kur apskatāmas vaska figūras, ierīce gaisa attīrīšanai, ja padomju puse uzbruktu ar indīgām gāzēm, ložmetēji. Tika demonstrēts īpaši veidots akmeņu lauks, kuram tanki nav varējuši tikt pāri. Tādos laukos somi salikuši 350 tūkstošus akmeņu.Brauciena iespaidīgākais pārdzīvojums bijis ūdens un mūzikas šovs Imatras krācēs. Pa aizu savulaik tecējusi upe, bet tagad augštecē izveidots aizsprosts, tāpēc ūdens aizā maz. Somu komponista Sibēliusa mūzikas pavadījumā noteiktā laikā tiek atvērtas slūžas, un pusstundu ceļotāji var baudīt upes krāču un mūzikas saskaņu. Pāri krācēm ir novilktas troses, pa kurām drosmīgākie drīkst vizināties.Iznācis paciemoties arī bijušajās vara raktuvēs. Ar mazu vagoniņu palīdzību, kuros savulaik vadāti strādnieki, tūristi izbraukā pazemes kambarus. Kādā sienas nišā braucējus sagaida masīva skulptūra – pēc sašķobītā ģīmja spriežot, kalna gars, smej Alvis. Augstāk par GaiziņuKerimeki koka baznīcā var satilpt pieci tūkstoši dievlūdzēju. Lielākā koka sakrālā celtne pasaulē un pati iespaidīgākā Somijā radusies arhitekta un būvnieku nesaprašanās dēļ.Savukārt Koli nacionālajā parkā ir viss, ko Somijā vērts redzēt, saka paši somi. Tas izveidots ap Somijas augstāko virsotni, kas pārsniedz mūsu Gaiziņu. Augšā tūristus uzved ar speciālām kabīnēm, katrā pa desmit cilvēkiem. Pēc tam iznācis kāpelēt gan pa kāpnēm, gan klintīm. Pastaigas laikā Alvi izbrīnījis lielais sēņu daudzums, īpaši latviešu iecienītās baravikas.Visbeidzot ekskursanti pieturējuši Punkaharju atpūtas centrā, kādreizējā tuberkulozes slimnīcā, kur savas pēdējās mūža dienas vadījis un mūžībā aizgājis Rūdolfs Blaumanis. 1988. gadā klaida latvieši uzlikuši te plāksni mūsu izcilā dramaturga piemiņai.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»