Saņemt garīgo enerģiju

2009. gada 30. septembris 00:00

Mēs ēdam, lai gūtu enerģiju. Arī grāmatas ir maize, tikai citādāka.Rakstītais vārds ir vēstījums, ko cilvēki nodod cits citam. Lasot mēs gūstam garīgo enerģiju, kas ir tikpat nepieciešama kā fiziskā. Apmēram tā jaunā rakstniece Kristīne Ulberga-Rubīne atbildēja uz Bauskas pamatskolas 5. klases skolēnu jautājumu, kādēļ ir jālasa grāmatas. Viņa 25. septembrī Bauskas bērnu bibliotēkā piedalījās sarunā ar bērniem, skolotāju Ingu Briedi un bibliotēkas speciālistēm. Līdzīgus jautājumus rakstniecei uzdeva arī Īslīces vidusskolas audzēkņi, kad viņa ciemojās izglītības iestādē. Latvijā ir ļoti maz autoru, kuri raksta pusaudžu auditorijai.Kristīnes Ulbergas-Rubīnes debija šajā žanrā izrādījās ļoti veiksmīga. Viņas stāstu «Es grāmatas nelasu» vidējā vecuma skolēni ir nosaukuši par pagājušā gada labāko literatūras darbu. Savu atzinību grāmatai ir pauduši vairāki tūkstoši «Bērnu žūrijas» dalībnieku. Jau ir izdota tāda paša nosaukuma otra grāmata, bet trešā ir tapšanas stadijā. Pusaudži tikpat aizrautīgi lasa arī rakstnieces garstāstu «Virtuālais eņģelis». Tā ir patiesa, laba literatūra. Bez meliem, izlikšanās un paslēpēm, ko pieaugušie nereti mēdz spēlēt ar bērniem, mēģinot pasargāt no skaudrās realitātes. Stāsta reāls prototips Rīdziniece Kristīne Ulberga-Rubīne jau kādu laiku pastāvīgi dzīvo Ventspilī. Viņa izmanto iespēju uzturēties Rakstnieku mājā, lai radoši strādātu. Literatūra ir Kristīnes maizes darbs. Līdztekus bērnu grāmatām top arī prozas darbi pieaugušo auditorijai.Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» autore atklāj: «Man ir 30 gadu un septiņus gadus vecs dēls. Agrāk esmu darbojusies žurnālistikā un datorgrafikā. Cikla «Es grāmatas nelasu» pirmo darbu veltīju pazīstamam cilvēkam. Tolaik puisim bija 16 gadu, bet viņš savā dzīvē nevienu grāmatu nebija izlasījis. Patiesībā gandrīz viss stāsta sižets ir reālu notikumu izklāsts. Kad grāmata bija izdota un puisis to izlasīja, es sapratu, ka nekāda cita atzinība man vairs nav vajadzīga. Ar viņu joprojām uzturu ciešus kontaktus.Pašlaik stāsta galvenā varoņa Kristapa prototips strādā Anglijā un raksta dienasgrāmatu. Par to būs runa cikla trešajā izdevumā. Pusaudzes vecumā man nebija tādu problēmu kā stāstu varoņiem. Es nejutos atstumta, nemīlēta, pakļauta ielas vilinājumiem. Ļoti daudz mācījos un jauniešu profesionālajā līgā spēlēju basketbolu. Sastopoties ar daudziem cilvēkiem un iedziļinoties apkārtējās dzīves norisēs, es redzu, ka sabiedrībā daudz kas ir mainījies. Es spēju identificēties ar savu grāmatu personāžiem – pusaudžiem – un tikpat sāpīgi pārdzīvot viņu apjukumu, skumjas, mīlestības trūkumu.» Paši savā pasaulē Jaunās autores darbus lasa arī pieaugušie. Četru bērnu māmiņa iecavniece Antra atzīst: «Grāmatas ir patiesas. Mūsu laika «krāsas» – šķirtas ģimenes, audžuvecāki, neskaidri mērķi, mantas kults, ezoteriska mistika, ārēji vilinājumi – šajos stāstos nav pārspīlētas, bet aplūkotas no padsmitgadnieka eksaltētā egocentrisma viedokļa. Jauniešu dialogi ir veidoti brīvi, reizēm iedzeļot ar modernajai literatūrai raksturīgo sarkastiski pretrunīgo attieksmi. Pieaugušo tēli autorei, šķiet, nav tik tuvi – audžumāte pārgudrele, četrdesmitgadnieku krīzē pēc brīvības alkstošs tēvs, ar karmiskā likteņa ideju apsēsta māte...Lasot Kristīnes Ulbergas-Rubīnes stāstus, vecāki varēs atcerēties, cik melnbalta pašiem savulaik šķita nebūt ne tik trakā pasaule. Savukārt jauniešus miniatūrās cikla grāmatiņas patiesi var ieradināt lasīšanā, jo stāsta par viņiem pašiem viņu pasaulē.» Neikdienišķs notikums Bauskas pamatskolas skolotāja Inga Briede, gatavojoties sarunai ar rakstnieci, viņas darbus lūdza izlasīt arī dažiem kolēģiem un psiholoģei, lai padziļināti izpētītu grāmatās skartās problēmas un meklētu atbildes uz jautājumu, kādēļ daudzi pusaudži jūtas nesaprasti.«Manējiem piektklasniekiem stāsts «Es grāmatas nelasu» it kā nebūtu īsti piemērots, jo viņi vēl ir mazi. Tomēr divi audzēkņi darbu paši gribēja izlasīt. Pēc tam mēs dalījāmies iespaidos. Bērni ļoti gaidīja tikšanos ar rakstnieci, jo tas bija neikdienišķs notikums,» uzsver skolotāja.Elza Sējēja, 5. klases audzēkne, ar nepacietību gaidīja ik mirkli, kad viešņai varēs uzdot kārtējo jautājumu. Arī citiem bērniem bija vajadzīgs tikai kāds brītiņš bikluma pārvarēšanai, lai iesaistītos draudzīgā, atklātā sarunā. Lasītāji dzīvo arī laukos Lieliskas atsauksmes par tikšanos ar Kristīni Ulbergu-Rubīni bija arī Īslīces vidusskolas jauniešiem. Toties pilsētas 2. vidusskolas audzēkņi Grāmatu svētkos uzzināja, ka Bauskas vēsturi var apgūt gluži neierastā veidā. Novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki viņiem sarīkoja interaktīvu pastaigu jaunās ekspozīcijas zālēs. Ar lasītājiem 1. vidusskolā, kur tika atklāta izstāde «Manas dzimtas mīļgrāmatiņas», sarunājās novadnieks Reinis Ādmīdiņš.Grāmatu svētkos Bauskā bērniem un jauniešiem tika piedāvātas sešas dažādas programmas. Pietiekami daudz izvēles iespēju šajā dienā bija arī pieaugušajiem, tomēr daži «Bauskas Dzīves» lasītāji ir neapmierināti par grāmatu draugu sarīkojuma organizēšanu darbdienā.Skaidro Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane: «Grāmatu svētku rīkotāja Latvijas novados ir Lauku bibliotēku atbalsta biedrība, kas sadarbojas ar izdevējiem, bibliotēkām, skolām, valsts un nevalstiskām organizācijām. Svētki nav adresēti tikai baušķeniekiem, bet arī četru novadu 40 publisko bibliotēku aktīvākajiem lietotājiem un bibliotekāriem. Brīvdienās sabiedriskais transports kursē reti, tādēļ lauku iedzīvotāji diez vai varētu tā vienkārši nokļūt Bauskā. Nestrādā arī skolas, izdevniecības un citas iestādes, kuru pārstāvji iesaistījās tematiskās dienas norisēs. Īpaša uzmanība, veidojot Grāmatu svētku pro-grammu, vienmēr tiek veltīta skolēnu izglītojošām aktivitātēm. Tas nav izklaides sarīkojums, ko vajadzētu rīkot dienas beigās un turpināt vēl pēc pusnakts, bet gan piedāvājums noteiktai interešu grupai. Arī citās pilsētās Grāmatu svētki notiek darbdienās.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saņemt garīgo enerģiju

Kategorijas