Gadskārtējā tikšanās sievietes uzmundrina

2009. gada 21. oktobris 00:00

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauku sieviešu 7. konferences tēma šogad bija «Sieviete laukos – darba ņēmēja vai uzņēmēja».Visās trijās Baltijas valstīs nodarbinātība ir aktuāla, un katras zemes pārstāve izklāstīja savu pieredzi. Vēlas vairāk sapratnesPar Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) aktivitātēm stāstīja organizācijas priekšsēdētāja Rasma Freimane. «Bauskas Dzīve» jau ir raksturojusi mūsu valsts lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta fonda darbību un atbalstu, ko tam sniedz Hipotēku banka.Tas ir labs piemērs arī kaimiņvalstīm, taču codietei Olgai Ka-ņepai pēc konferencē dzirdētā ir pārdomām piepildītas atziņas: «Lietuvā un Igaunijā tomēr ir uzņēmējdarbībai labvēlīgāka vide, jo Valsts ieņēmumu dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta prasības ir pielaidīgākas nekā mūsu zemē. Zinu, ko nozīmē ieiet apritē, ja nav padomdevēja. Mūsu sieviešu klubā cita citai palīdzam un tā spējam ņemt mikrokredītus, izveidot savu uzņēmējdarbību. Mani visvairāk pārsteidz, cik ļoti striktas ir prasības, ja tirgojies pats vai vēlies ražojumu pārdošanai izmantot veikalus. Produkts taču nemainās no tā ražošanas apjoma. Par šo īpatnību pārliecinājāmies pie Zeltītes Kavieres, kura jau vairākus gadus nodarbojas ar zāļu tēju gatavošanu. Pieprasījums ir liels, un to pat grūti apmierināt. Tirdzniecību gan viņa tur pati savās rokās. Arī individuālā darba veicējai Inesei Mangulei, kas gatavo īpašu produkciju – veselīgas dažādu augu sēkliņas –, nav izdevies tikt plašākā apritē.»Izceļ nacionālos produktusInteresanta mazo uzņēmēju atbalsta pieredze ir Lietuvā. Par to stāstīja Sigita Burokiene. Kopš 2008. gada 1. janvāra kaimiņvalstī īpaša uzmanība pievērsta nacionālo produktu ražošanas veicināšanai. Zemkopības ministrijā izveidots īpašs departaments, kurā strādā piecas personas, lai konsultētu un palīdzētu interesentiem sagatavot pieteikumu dokumentāciju īpaša sertifikāta iegūšanai. Jāizklāsta tapšanas process, jāpievieno fotogrāfija un jānorāda receptūras izcelsme. Īpaša komisija, kurā ir arī vēsturnieks, etnogrāfs, vērtē, kā autors aizstāv savu darbu. Nepilnu divu gadu laikā aptuveni simt izstrādājumu ir sertificēti un tiem piešķirta A vai B kategorija, kurām ir katrai sava pazīšanas zīme. Divas reizes gadā tiek pārbaudīts, vai autors ievēro sertificēta nacionālā produkta tapšanas visus nosacījumus.Kādi ir šo izstrādājumu sertificēšanas nosacījumi? Plašāk par tiem stāsta S. Burokiene: «A kategoriju var saņemt tādi izstrādājumi vai produkti, kas gatavoti pēc simt gadu vecām receptēm vai paraugiem. Jāizmanto arī veci darbarīki. Internetā ir atrodama iesnieguma veidlapa, tādējādi vieglāk sagatavot pieteikumu. Ja pretendentam piešķir šo sertifikātu, par to nekas nav jāmaksā. Savukārt B kategoriju var saņemt, ja izmanto 50 gadu vecas receptes un darba procesā lieto mūsdienīgas iekārtas un paņēmienus. Ja iegūts B sertifikāts, par to jāmaksā divi simti litu. Sertificētie produkti ir dārgāki.»Sigita sacīja, ka vairākumā sertifikāts piešķirts maizei, sieram, biezpienam. Arī viņas ģimene pērk maizi, kas cepta pēc senām receptēm un bez konservantiem, jo Sigita uzskata, ka svarīgi gan, ko ēd bērni. Arī Lietuvas restorānu piedāvājumā esot sertificēti produkti. Sertificēto izstrādājumu klāstā var būt dzintara, koka un citi izstrādājumi.Veidos kopīgu grāmatuBaltijas valstu 7. sieviešu konferences dalībnieces vienojās, ka trijās zemēs uzkrātā pieredze ir jāapkopo grāmatā. Rasma Freimane uzsvēra, ka sākums šim izdevumam jau esot katrā zemē, vajadzīgs tikai visu salikt kopā. Tas būšot krājums, kurā atklāsies, kā lauku vides attīstību veicinājušas sievietes. LLSA jau ir labi piemēri, kā veidot grāmatas. Izdevums par NATO valstu samita dalībniekiem adīto cimdu tapšanu tika viešņām uzdāvināts. Un vēl viena apņemšanās ir cieša: panākt, lai 15. oktobris – Pasaules lauku sieviešu diena – būtu atzīmējams datums arī Baltijas valstīs. LLSA kopā ar Igaunijas un Lietuvas sieviešu organizācijām sagatavos pieteikumu savu valstu parlamentiem. VIEDOKĻIIveta Meiere (Latvija): – Mums ir jāmācās prezentācijas māksla. Šodien konferencē atklājās, ka tā tomēr ir vājā vieta visu triju valstu pārstāvēm. Šāda kopā sanākšana ir fantastiska un rosina jaunām iecerēm. Urve Kāsika (Igaunija): – Man patīk, ka šoreiz tikšanās ir organizēta netradicionālāk. Iepriekš sarunas ritēja akadēmiskā gaisotnē. Mūsu saietam piemērotāks tāds neformāls stils, kādu izvēlējusies Latvijas Lauku sieviešu apvienības vadītāja Rasma Freimane. Nijole Šabaniauskiene (Lietuva): – Dzīvojam un darbojamies netālu no Kauņas. Lauku iedzīvotāju aktivitātēs esam iesaistījušas ģimenes, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Regulāri sanākam kopā, mācāmies. Pašlaik gatavojamies ražas svētkiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gadskārtējā tikšanās sievietes uzmundrina

Kategorijas