Komentāri: ģenētiski modificēta pārtika

2009. gada 23. oktobris 00:00

Latvijas trumpis – tīra vide Andris Kalniņš, bioloģiskās saimniecības «Ozoli» īpašnieks Stelpes pagastā:Esmu viens no šī aicinājuma iniciatoriem, jo saskaņā ar Eiropas politiku to tagad var izdarīt tikai novadi. Valsts Zemkopības ministrijas (ZM) personā kopumā valstī neliedz ĢMO audzēšanu, jo lobē lielo ārvalstu zemes īpašnieku intereses, kuri domā tikai par ievērojamāku ieguvumu sev, nevis mūsu vides tīrību. Taču Latvija ir pārāk maza, lai parastā vai bioloģiskā lauksaimniecība pastāvētu līdzās ĢMO. Jau pirmajos gados modificētie gēni, kuru ietekme uz vidi un cilvēku veselību nav pilnībā izpētīta, pārņems arī parastos laukus un faktiski iznīcinās pie mums ierastās kultūras un saimniekošanu. Latvijas trumpis ir tīra vide un tajā balstīta bioloģiski tīru produktu ražošana, kura būtu jāstimulē, nevis jāapdraud. Ir aizdomas, ka Lietuvā bez valsts iestāžu ziņas pie Latvijas robežas jau izveidots viens ĢMO poligons, taču precīzu informāciju par to iegūt vēl nav izdevies.Jābūt izvēlei Inese Aleksejeva, ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece:Saskaņā ar Eiropas un Latvijas likumdošanu zemniekam ir jābūt tiesībām izvēlēties, ar kādu lauksaimniecības veidu nodarboties, – bioloģisko, konvenciālo vai ĢM kultūraugu audzēšanu. Līdz ar to ZM aicina lauksaimniekus būt aktīviem, pašiem iesaistoties lēmuma pieņemšanas procesā. Zemnieku, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, izplatītais aicinājums nav pretrunā ar likumdošanu, tā ir viņu izvēle un šajā situācijā konkrēta rīcība, lai pasargātu savu lauksaimniecību ĢM kultūraugu ienākšanas gadījumā.Latvija kā ES dalībvalsts nevar liegt ĢM kultūraugu ienākšanu. Pašlaik ir tikai viena ĢM kukurūza ‘MON810’, kuras audzēšana nav aktuāla mūsu apstākļiem. Taču varam ierobežot šo kultūraugu audzēšanu ar attiecīgiem noteikumiem. Pērn 15. janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 30 «Par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību». Tie nosaka prasības, kas personām ir jāievēro pirms ES atļautu ĢM kultūraugu audzēšanas sākšanas un tās laikā, to uzraudzību līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai. Iesniegti ierosinājumi Zane Eniņa, «Rimi Latvija» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja:Tas ir apsveicams ierosinājums, jo Latvijas lielākā bagātība ir tīrā daba, kur var ražot bioloģiski nesabojātus produktus. Savukārt Zemkopības ministrijas prasība veikalos ĢMO produktus novietot savrup tehniski nav īstenojama. Pirmkārt, veikala uzskaites programmā vairāk nekā 40 000 preču, ko piegādā ap 500 ražotāju, nav iespējams klasificēt pēc ĢMO klātbūtnes. Otrkārt, produktus var atdalīt tikai jau noteikto grupu ietvaros, jo katram ir noteikts glabāšanas režīms, piemēram, temperatūra utt. Esam iesnieguši savus ierosinājumus Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā izcelt ĢMO produktus pašreizējā veikalu sistēmā. Turklāt ĢMO marķējums noteikti jāakcentē uz produkta iepakojuma, lai tas būtu pamanāms ne tikai veikalā, bet arī citur, kur preces var nebūt nodalītas atsevišķi pēc šī kritērija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: ģenētiski modificēta pārtika

Kategorijas