Par koģenerāciju vēl lauzīs šķēpus

2009. gada 26. oktobris 00:00

Pārejai no vienkāršas dabasgāzes dedzināšanas uz koģenerāciju – vienlaicīgu siltuma un elektroenerģijas ražošanu – Iecavā tiek apsvērti divi varianti.Vienu variantu bīda «Iecavas siltums», jo tas uzņēmumam ļautu pelnīt. Otrs neprasa garantijas no pašvaldības, jo visu risku uzņemtos privātais uzņēmums «Iecavas enerģija».Laikā, kad strauji sarūk iedzīvotāju ieņēmumi un pašvaldība spiesta atbalstīt arvien vairāk ģimeņu, apkures tarifu samazinājums būtu nozīmīgs ieguvums klientiem, tomēr par to Iecavas novada domes sēdē, kurā koģenerācijas variantu apspriešana bija pēdējais jautājums, ieminējās tikai garāmejot. Tā kā vien pāris deputātu no kopskaitā 15 maksā par centralizēto siltumapgādi, šis temats iepriekš te minēts reti.Jau zināms pretendents?Jāatzīst, ka skaidrību par katra koģenerācijas ieviešanas varianta plusiem un mīnusiem īsti nesniedza ne pašvaldības kapitālsabiedrības «Iecavas siltums» (IS) pārstāvju, ne uzņēmēja Jāņa Zeltiņa atbildes uz deputātu jautājumiem. IS jurists Andis Kaspars vēl pirms prezentācijas īsā sarunā ar «Bauskas Dzīvi», norādot uz deputātiem, atļāvās frāzi: «Ko nu te vispār kāds saprot no koģenerācijas?»Tā kā finanšu saistību ierobežojumu dēļ pašvaldība nevar koģenerācijas staciju ierīkot par saviem līdzekļiem, jāsadarbojas ar privātuzņēmumiem. IS aizstāv risinājumu, kurā koģenerācijas staciju uzbūvētu investors, bet pašvaldības kapitālsabiedrība to nomātu uz desmit gadiem ar izpirkšanas tiesībām, pārdodot iedzīvotājiem siltumenerģiju, bet «Latvenergo» – elektroenerģiju. Ieņēmumi par pēdējo ļautu IS nopelnīt un izkļūt no parādiem, komentējot biezi pierakstītās dažādu skaitļu tabulas, vairākkārt uzsvēra pašvaldības siltumražotāja vadītājs Juris Drizļionoks. «Bauskas Dzīvei» viņš atklāja, ka IS šo priekšlikumu saņēmis no konkrēta investora, kura nosaukumu neminēja.Savukārt Iecavas domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis uzsver, ka bez atklāta konkursa netiks īstenots neviens koģenerācijas ieviešanas variants. Mazāk saistībuPašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Indra Latviete domes sēdē norādīja, ka pašreizējā sarežģītajā budžeta situācijā Finanšu ministrija, visticamāk, neļaus Iecavai uzņemties desmit gadu nomas saistības. Tāpēc labāks būtu otrais variants, ko piedāvā J. Zeltiņa pārstāvētā SIA «Iecavas enerģija» (IE), pašvaldībai neliekot uzņemties nekādu risku. Tam par labu diskusijā nosliecās vairāki deputāti.Galīgajam balsojumam par viena varianta izvēli tautas kalpi šoreiz vēl nebija gatavi, taču uzdeva Jurim Drizļionokam sagatavot salīdzinošus aprēķinus par abiem variantiem. IS vadītājs par to bija redzami saniknots, atklāti izrādot nepatiku pret J. Zeltiņu. Daži domes deputāti vēlāk «Bauskas Dzīvei» atzina, ka, īstenojot «Iecavas enerģijas» risinājumu, daļa «Iecavas siltuma» tagadējās struktūras varētu kļūt lieka, jo pašvaldības sabiedrība būtu tikai siltuma sadalītāja un naudas iekasētāja no iedzīvotājiem.Dīvainais mantojumsSaskaņā ar Iecavas pašvaldības konsolidēto 2008. gada pārskatu, IS pērn strādāja ar 48 310 latu zaudējumiem pārskata periodā no 1. oktobra līdz 30. septembrim. Jau vēstīts, ka vēl līdz šī gada septembra beigām Iecavā bija augstākais siltumenerģijas tarifs Zemgalē. No 1. oktobra tas, sekojot dabasgāzes cenas samazinājumam, sarucis līdz 36,27 latiem par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa 10%.Taču «Bauskas Dzīves» rīcībā nonākušā kāda Iecavas iedzīvotāja siltuma rēķinā ir neparasti liela tā sauktā cirkulācijas maksa – 16 lati 42 kvadrātmetru dzīvoklim no 58 latu apmaksājamās kopsummas. J. Pelsis piekrīt, ka šāda proporcija ir pārāk liela, par to vēl būšot diskusijas ar siltumuzņēmumu. Pēc viņa teiktā, jau iepriekš dome norādījusi IS vadībai, ka nav pareizi uzlikt augstu cirkulācijas maksu, bet nelielu tarifu par karstā ūdens kubikmetru, jo tas nemudina iedzīvotājus taupīt siltumu.IS grāmatvede Laimdota Saliete «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka šī nav vienīgā dīvainība «Iecavas siltuma» ražošanas sistēmā. Piemēram, Iecava, iespējams, ir vienīgā apdzīvotā vieta Latvijā, kur siltuma ražotājs uztur un apkalpo arī māju siltummezglus, jo tos nav pārņēmuši apsaimniekotāji.Kavēklis efektīvā centralizētā siltuma ražošanā ir nelielais klientu skaits. IS vadība pārmet, ka savulaik deputāti, kuru vidū bija arī pašreizējā sasaukuma tautas kalpi, centralizētajai siltumapgādei nelika pieslēgt renovēto kultūras namu, kā arī Iecavas centrā uzcelto lielveikalu «Maxima». Arī tagad daži deputāti ik pa laikam ieminas, ka varētu ļaut atslēgt no centralizētās siltumsistēmas sākumskolu «Dartija» vai kādu daudzdzīvokļu namu, tomēr J. Pelsis mierina, ka tā esot tik tāda «baidīšana».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par koģenerāciju vēl lauzīs šķēpus

Kategorijas