Mazos namus apsaimnieko paši

2009. gada 2. novembris 00:00

Šogad Bauskas lielāko apsaimniekotāju, iespējams, pametīs četru namu ar nelielu dzīvokļu skaitu iemītnieki, jo mazās mājas izdevīgāk un ērtāk kopt pašiem.Sarūkot ienākumiem, dzīvokļu namu iemītnieki rūpīgāk vērtē savas mājas apsaimniekošanu. Nereti izrādās, ka no pašu vidus iecelts pārvaldnieks pat ar mazāku apsaimniekošanas maksu labāk uztur un remontē namu nekā liels apsaimniekošanas uzņēmums, kam šī nodarbe ir bizness.Īpaši tas attiecas uz mājām ar nelielu dzīvokļu skaitu. Kā skaidro SIA «Bauskas namsaimnieks» valdes priekšsēdētāja Jolanta Ķikute, mazu ēku atsacīšanās no liela apsaimniekotāja pakalpojumiem ir loģiska: «Mājās, kur ir četri, seši dzīvokļi, jāvienojas un jāpieņem lēmums par patstāvīgu apsaimniekošanu, jo uzņēmumam nelielu namu apsaimniekot nav izdevīgi. Šajā ekonomiskajā situācijā mazās ēkas izdevīgāk apsaimniekot pašiem.» Vajadzīgs līderisPilskalna ielas 11. nama iedzīvotāji no «Bauskas namsaimnieka» pakalpojumiem atsacījās pirms vairākiem gadiem. Mājas iedzīvotājs Vladimirs Tretjaks atceras: «Mēs bijām regulāri maksātāji, apsaimniekotājs naudu saņēma, bet savas funkcijas neveica.» Iedzīvotāji ir veiksmīgi sadalījuši pienākumus – ir mājas pārvaldnieks, administratore, paši kopj apkārtni. Uzkrājumos no katra dzīvokļa ik mēnesi atliek desmit latus. Par šo naudu šogad nostiprināti mājas pamati un izveidota meliorācijas sistēma. Nākamvasar plānoti citi remontdarbi.Kaimiņu piemērs licis arī Pilskalna ielas 9. nama iedzīvotājiem domāt par atteikšanos no «Bauskas namsaimnieka» pakalpojumiem. Katra dzīvokļa iemītnieki apsaimniekotājam ik mēnesi maksā aptuveni 20 latus. Remontdarbi, pēc iedzīvotāju teiktā, tikpat kā nenotiek. Vasarā zālienu pļāvuši paši, jo apsaimniekotāja darbinieki neesot varējuši ierasties. Kad ēkā izdedzis skurstenis, iemītnieki to remontējuši paši.Tomēr pāreja uz patstāvīgu apsaimniekošanu kavējas kopš vasaras. Kā mājas iespējamo pārvaldnieci iedzīvotāji nosauc Dinu Macpani. Viņa «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka šo darbu veikt nespēs: «Man ir precīzi noteikts darba laiks – tāds pats, kā ar apsaimniekošanu saistītajām iestādēm, kuras nevarēšu apmeklēt. Turpinu studēt, tāpēc pašlaik nevaru apmeklēt arī apsaimniekotāju kursus.» D. Macpane dotu priekšroku kaimiņu nama apsaimniekošanas modelim. No atdalīšanās idejas šīs mājas iemītnieki negrasās atteikties, jo ēkai vajadzīgs remonts, ko viņi labprātāk organizētu paši.Var ar mazumiņuNiecīga šķiet apsaimniekošanas maksa pašu iedzīvotāju pieskatītā namā Īslīces pagasta Rītausmu ciemata Liepu ielā 1 – pieci lati no dzīvokļa. Taču par to pamazām izdevies veikt dažādus remontdarbus, nomainīti ūdens un kanalizācijas vadi. Izveidojies arī uzkrājums, par kuru ar iedzīvotāju papildu finansējumu plānots izrakt jaunu siltumtrases posmu.Mājas vecākā Leonija Vītola stāsta: «Mēs paši sakopjam apkārtni, rīkojot talkas. Starp 12 dzīvokļu saimniekiem ir viens nemaksātājs, un tas rada jūtamu robu mājas budžetā. Ja nemaksātāju būtu vairāk, sistēma izjuktu.» Šīs mājas pieredze rāda, ka pieņemamu apsaimniekošanas maksu un paveikto darbu kvalitāti vispirms nodrošina paši mājas iedzīvotāji.Kā lielo māju priekšrocību J. Ķikute min «Bauskas namsaimnieka» iespēju ātri veikt dažādus remontdarbus un veiksmīgi vadīt rekonstrukciju – mājas siltināšanu, apkures un ūdens sistēmas maiņu. Atkarībā no maksātāju centības un mājas lieluma veidojas arī uzkrājumi, kurus var izmantot dažādiem darbiem. Jāatdala maksājumiMazāku māju apsaimniekošanu vienkāršāku padara apstāklis, ka dzīvokļos bieži ir autonoma apkure, un apsaimniekotājam nav jānorēķinās par siltumu. Toties dzīvokļu īpašnieku biedrības un ciemu apsaimniekotāji siltuma maksājumiem nereti tērē remontam paredzētos līdzekļus. Vecumnieku novada Misas ciemata apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Kūdrinieks» vadītājs Andris Beinārs informēja «Bauskas Dzīvi», ka šovasar kopējais iedzīvotāju parāds, galvenokārt par siltumu, bija ap 40 tūkstošiem latu. Tāpēc uzņēmumam nebija līdzekļu apsaimniekošanas darbiem.Bauskā situācija ir labāka, jo maksājumi SIA «Bauskas siltums» un «Bauskas namsaimniekam» ir atdalīti. Tomēr «Bauskas siltuma» valdes loceklis Ilmārs Rūsis atzīst – reizēm iedzīvotāji stāsta, ka izvēlējušies norēķināties par siltumu avansā, kavējot apsaimniekošanas maksājumus. Lai novērstu šādus konfliktus, likumdošanā šos maksājumus vajadzētu nodalīt.Lielajiem grūtāk vienotiesMazo māju priekšrocība ir iespēja vieglāk vienoties par vajadzīgajiem darbiem, arī siltināšanu. Tomēr arī lielajos namos lēmumi būs jāpieņem. SIA «Bauskas namsaimnieks» pašlaik gatavo tāmes veicamajiem darbiem. Mājas vecākais vai pārstāvis ar tiem iepazīstinās iedzīvotājus, kuriem būs jāizlemj, ko darīt. Kā stāsta J. Ķikute, remontdarbi vairākās mājās iecerēti par dažiem simtiem latu, citās – vairāk nekā desmittūkstoš latu vērtībā. Ļoti aktuāla pašlaik ir jumtu maiņa, jo šīfera klājumi ir vecāki par 40 gadiem.Bauskas iedzīvotāji nav atsaucīgi lielā apsaimniekotāja aicinājumiem renovēt ēkas, lai taupītu siltumu un samazinātu apsaimniekošanas maksu, teic uzņēmuma pārstāve. Jāuzsver, ka joprojām rit valsts programma, ar kuras atbalstu renovācija ir pietiekami izdevīga, taču baušķenieki šo iespēju neizmanto. Ekonomikas ministrijas amatpersonas stāsta, ka pieteikumu skaits atbalstam strauji pieaug. Iespējams, tad, kad baušķenieki beidzot sāks domāt par māju siltināšanu, līdzfinansējums no Eiropas fondiem būs beidzies.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazos namus apsaimnieko paši

Kategorijas