Būt vilkam aitas ādā – kā tas ir?

2009. gada 4. novembris 00:00

Latvijā lauksaimnieku kooperācija ir tieši vērsta uz ražošanu, jo kooperatīvi darbojas caurspīdīgi un nav dzirdēts, ka pastāvētu «dīvāna» zemnieku kooperācija.Šādu atziņu starptautiskā konferencē «Lauksaimnieku kooperācija Latvijā un citās pasaules valstīs» pauda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. Valdes priekšsēdētājs, sniedzot ieskatu ekonomiskajos procesos, uzsvēra, ka pašreizējā situācijā jābalstās uz pašu spēkiem un jākļūst par tirgus dalībniekiem, lai cik sarežģīti tas būtu. Vēl viņš akcentēja, ka kooperatīvi ar mazākiem resursiem spēj panākt augstākas cenas tirgū, ka valsts atbalsts šīm saimniekošanas struktūrām ir panākts ne tikai vārdos, bet arī darbos. Asociācijā aptuveni simt biedruPašlaik Latvijā darbojas vairāk par simt lauksaimnieku kooperatīviem, konferencē sacīja Liene Jansone, Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore. Viņa arī atzina, ka aizvien vairāk zemnieku apzinās kooperācijas nozīmi.ZM vecākā referente Ņina Rakstiņa uzskata, ka mazajām zemnieku saimniecībām kooperēšanās ir to pastāvēšanas vienīgais risinājums un arī tirgus situācija, kurā lielākam spēlētājam ir labākas izredzes, nosaka šādu modeli. Referente atgādināja, ka 2000. gadā ZM tika izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar šiem jautājumiem, sakārtojot un pilnveidojot likumdošanu. Kopš 2001. gada lauksaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām ir iespējams saņemt subsīdijas, taču tagad spēkā ir nosacījums, ka tām jābūt atzītām un atbilstība atzīšanas noteikumiem jāiztur katru gadu. Latvijā atzītiem kooperatīviem nav jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, kas ir priekšrocība, piemēram, salīdzinājumā ar dažām citām Eiropas valstīm.Nopērk ražotni un specializējasLauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» pārstāvis Aivis Aizsilnieks konferencē raksturoja darbības galvenos mērķus. Tie ir: garantēt tirgu biedru saražotajai produkcijai, palielināt piena ražošanas efektivitāti, pārstāvēt un aizstāvēt ražotāju intereses. Dibināšanas sākumā 2004. gadā ir bijuši deviņi dalībnieki, tagad to skaits sasniedzis 94, to vidū ir gan juridiskas, gan privātas personas. Kooperatīva apgrozījums salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem ir samazinājies, taču paredzams, ka šogad tas sasniegs desmit miljonus latu. Izejvielas iepirkuma cena ir vienāda visiem, arī tiem saimniekiem, kam ganāmpulkā desmit govju. A. Aizsilnieks sacīja, ka biedri ir ļoti dažādi, vairāk pārstāvēta Kurzeme un Vid-zeme. 2008. gadā kooperatīvs iegādājās Jaunpils pienotavu un specializējas siera, krējuma, biezpiena ražošanā, 85 procentus produkcijas eksportē uz vairākām valstīm, tostarp Vāciju, Izraēlu, ASV.Ar «Piena ceļu» sadarbojas arī Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecība «Liepas» un SIA «Lielmežotne».Bez riska nav straujas attīstībasLPKS «Durbes grauds» šajā gadā kļuva par lauksaimnieku konkursa «Sējējs» laureātu, un tā valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča sniedza argumentētu raksturojumu, skatoties arī nākotnē. Šajā gadā graudu, rapšu apjoms sasniegs desmit tūkstošus tonnu, taču ir vīzija kļūt par lielāko kooperatīvu Latvijas rietumu daļā un, iespējams, pēc tam saplūst kopā ar citu kooperatīvu, taču tam jānotiek pakāpeniski un labprātīgi.LPKS «Saimnieks V» valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure, klausoties kolēģa stāstījumā, pauda izbrīnu par uzdrošināšanos ņemt tik prāvu kredītu. Viņa sprieda: «Mums ir divas reizes lielāka jauda, taču esam piesardzīgāki. Manī ir bažas, ka sasniegtais var apstāties, un ir nepatīkami, kad jāpiedzīvo kritums.» S. Bēča atzina, ka ir daudz svērts un domāts par divu miljonu eiro liela kredīta ņemšanu, taču – «ja izvēlas straujāku attīstību, ir jāriskē». Viņaprāt, kooperācija palīdz efektīvāk ražot produkciju, un ir viens veids, kā piedalīties valsts glābšanā. Savas prezentācijas sadaļā «Lauksaimnieku kooperācijas vieta valsts ekonomikā» durbenieks iezīmēja divas svarīgas daļas – pamatresursus un pārstrādi –, no kuriem rodas jaunas vērtības. Pašlaik tās nespēj uzturēt pārējās S. Bēča shēmā iezīmētās daļas – sociālo, pakalpojumu, veselības jomu, valsts pārvaldi un izglītību. Īpaši pievēršas vēstureiKonferences gaitā sniegtais plašais faktu materiāls rosināja pārdomas, īpaši, ja salīdzina kooperācijas praksi Latvijā un pasaulē. Kooperatīvu attīstības galvenās tendences un raksturojošus rādītājus atklāja Nacionālās kooperatīvu asociācijas starptautisko lietu koordinators Ādams Piečhovskis (Polija). Viņš skaidroja, ka ir vēsturnieks un pētī kooperatīvu vēsturi, specializējoties šīs struktūras apzināt lauksaimniecībā. Kooperatīvi kopumā apvieno vairāk nekā 899 miljonus biedru visā pasaulē. Eiropā spēcīgākie sektori ir kooperatīvās bankas, lauksaimniecības kooperatīvi, māju kooperatīvi.Situācijai Polijā viņš saskata līdzību ar ainu Latvijā, jo pēc politiskās un ekonomiskās transformācijas pagājušā gadsimta 90. gados bijusi neticība kooperācijas idejai, tā zaudējusi jēgu kolektīvās saimniekošanas periodā. Somijā lielie pārpērk mazosPar labu kooperēšanās praksi Somijā un tās attīstību runāja šīs valsts kooperatīvu konfederācijas «Pellervo» direktors Pērs Ēriks Lindstrēms. Viņš minēja faktu, ka centrālais piensaimnieku kooperatīvs valstī izveidojies jau 1905. gadā un kooperācijas vēsture datējama ar 20. gadsimta sākumu. Ir ticis veikts plašs organizatorisks darbs, lai nodrošinātu kooperēšanās izplatību, īpaši lauku apvidos. Laika gaitā piedzīvots šīs metodes dažāds pielietojums, taču kooperācija Somijā ir īpaši izteikta. Saskaņā ar 2008. gada datiem vismaz 75% valsts mājsaimniecību piedalās kādā patērētāju kooperatīvā. Pārtikas ķēdes «no aizgalda līdz galdam» valstī pārņēmuši kooperatīvi, tie ieņem 96% piena un 82% gaļas tirgus. Runājot par tendencēm Ziemeļvalstīs, lektors sacīja, ka aizvien vairāk kooperatīvi saplūst, ka lielie pārpērk mazos. Lai pastāvētu neliels kooperatīvs, tam jāspecializējas un jābūt unikālam.Starptautisko konferenci rīkoja SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» sadarbībā ar LLKA, tā tika finansēta no Valsts lauku tīkla sekretariāta līdzekļiem. VIEDOKĻIĀdams Piečhovskis (Polija): «Kooperatīvi – zemniekiem visdraudzīgākā un izdevīgākā ekonomiskās aktivitātes forma. Zemnieki ir gan līdzīpašnieki, gan klienti un vadītāji paši savā kooperatīvā. Pārpalikums (peļņa) paliek zemnieku kabatās, nevis aizplūst prom kā privātās kompānijās un atgriežas pašvaldībās.» Pērs Ēriks Lindstrēms (Somija): «Moderna kooperatīva izpratne – valdes priekšsēdētājs (un administratori) un kooperatīvu vadība ir atbildīgi par dominējošo attieksmi un noskaņojumu. Labam kooperatīva darbiniekam jāspēj kombinēt «cietās» ekonomikas vērtības ar «mīkstajām» sociālajām vērtībām, sociālista mīksto sirdi ar kapitālista aso prātu. Tēlaini izsakoties – vilks aitas ādā. Kooperatīvam jābūt pelnošam un jāspēj ieguldīt pašam savā attīstībā, tā nav sociālisma sastāvdaļa, kā nereti spriež.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Būt vilkam aitas ādā – kā tas ir?

Kategorijas