Labi un lēti medicīnā nebūs

2009. gada 9. novembris 00:00

Ar veselības aprūpei atvēlēto budžetu, kas patlaban ir 3,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, mūsu pacienti līdz šim ir saņēmuši pat ļoti labu veselības aprūpi.Tomēr turpmāk kādreizējā politiķa Zīgerista iemīļotais teiciens «lēti un labi» uz veselības aprūpi nebūs attiecināms, uzsver veselības ministre Baiba Rozentāle. Ministres un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera viedokļu apmaiņa notika oktobra beigās. Uz diskusiju ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem aicināja Lielbritānijas vēstniecība Rīgā. Vēstniecības pilnvarotais lietvedis Entonijs Stoukss stāstīja, ka Lielbritānijā medicīnisko palīdzību reformē jau desmit gadu un veikta vērienīga pārstrukturēšanās. Taču svarīgi veselības aprūpes reformu balstīt uz vajadzībām, nevis uz maksātspēju, uzsvēra Entonijs Stoukss. Nespēj maksātVeselības ministre Baiba Rozentāle vairākkārt uzsvērusi, ka neatliekamā palīdzība Latvijā ir bez maksas un to saņems ikviens cilvēks, kur vien tas atrastos. Taču vismaz Bauskā nācies pārliecināties, ka bez maksas tā ir tikai līdz slimnīcas slieksnim. Pareizāk būtu teikt – pirmsslimnīcas neatliekamā palīdzība. Par visu, kas notiek, jau sākot ar ārsta apskati uzņemšanas nodaļā, analīzēm, izmeklējumiem, ir jāmaksā tāpat kā par ārstēšanu. Taču nav normāli, ja cilvēks cieš sāpes un atsakās braukt uz slimnīcu vai spiests pārtraukt ārstēšanos, jo nevar par to samaksāt. Kopš šī gada marta paaugstinātais pacienta līdzmaksājums – 12 latu diennaktī – ir pārāk liels, to nāktos revidēt, atzīst Baiba Rozentāle.Lai cilvēki nepaliktu bez ārsta palīdzības, jāattīsta ambulatorie pakalpojumi. Ar nākamo gadu Latvijā būs tikai trīs universitātes slimnīcas, septiņas reģionālās un 12 aprūpes slimnīcas, uzsver ministre Baiba Rozentāle. Konkrēti nepieminot Bauskas slimnīcu, ministre diskusijā uzsvēra, ka mazajām slimnīcām saredz vietu tikai aprūpes statusā, kas pagaidām nav izprasts un novērtēts, kā nākas.«Esmu pārliecinājusies, ka aprūpes nodaļā var nodrošināt cilvēkiem nepieciešamo ārstēšanu. Protams, ja gadījums ir smags, sarežģīts, nepieciešama efektīva un komplicēta palīdzība, to atbilstīgā līmenī sniegs lielās ārstniecības iestādes. Turklāt aprūpes slimnīcās paliek diennakts traumpunkti, un tas daudz ko atrisina,» uzskata veselības ministre. Diennakts uzraudzībā«Bauskas Dzīve» ministrei jautāja, kāpēc Bauskas slimnīcā, kurā ir diennakts traumpunkts un dienas stacionārs, dežurē ķirurgs un anesteziologs, ir operāciju zāle, aprūpes gultas un dienas stacionārs, bet nevar pieņemt dzemdības. Baiba Rozentāle skaidro, ka tik vienkārši neesot: «Iepriekš nekad nevar zināt, kāds būs dzemdību iznākums. Ja nu vajadzīgs ķeizargrieziens, rodas citas komplikācijas? Tāpēc dzemdību palīdzību var nodrošināt tikai tur, kur 24 stundas dežurē ķirurgs un anesteziologs reanimatologs.» Bet ja pēdējā laikā arvien populārākas kļūst mājas dzemdības? «Tā ir sievietes izvēle, un, ticiet man, ginekologi par to nemaz nepriecājas,» atbildēja ministre.Tomēr pašlaik, kopš aprūpes slimnīcās vairs nav dzemdību nodaļas, grūtniece stājas uzskaitē un konsultējas ar ginekoloģi, pie kuras viņa nedzemdēs. Radības notiek citā slimnīcā, pie ārsta, kurš par mātes veselību, grūtniecības gaitu un gaidāmo mazuli zina vien tik, cik ierakstīts dzemdētājas kartē. «Tas nav nekas traģisks, ja ir normālas, fizioloģiskas dzemdības. Ja ir sarežģījumi, speciālistam jābūt tik profesionālam, lai zinātu, kā rīkoties. Tāpēc tik svarīga ir mediķu kvalifikācija, praktizēšanas iespējas, pieredze. Ja nodaļā ir vie-nas dzemdības trīs dienās, darbinieki zaudē iemaņas. Vajadzētu ap 700 gadā,» uzskata ministre.Mazpilsētu uz kapiemVeselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris minēja baisus skaitļus – veselības aprūpes zemā finansējuma dēļ, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, Latvija gadā zaudē par 11 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk, bet salīdzinājumā ar jaunajām ES dalībvalstīm – par 7500 iedzīvotājiem vairāk. «Tas nozīmē, ka mēs katru gadu uz kapiem nosūtām vienu mazpilsētu ar visu skolu un bibliotēku, un tas tikai tāpēc, ka veselības aprūpes sistēma mūsu valdībai šķiet mazāk svarīga nekā kaimiņvalstīm,» tā V. Keris. Jāpiebilst, ka «otra mazpilsēta» no Latvijas aizbrauc, nerodot motivāciju strādāt pašu valstī. Viņu vidū ir arī mediķi.Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, pašlaik bezdarbnieku vidū ir 1600 cilvēku ar medicīnisko izglītību. Ne visi ir ārsti un medicīnas māsas, viņu vidū ir arī veterinārārsti un kosmetologi. Pašlaik Latvijā nav sistēmas, kā jaunu kvalifikāciju varētu iegūt mediķi, kuri zaudējuši darbu, ārstniecības iestādēm mainot statusu, uzsver Valdis Keris. Piemēram, vecmātes varētu mācīties par medicīnas māsām, taču NVA šāda piedāvājuma nav, jo acīmredzot no valsts puses nav bijis pasūtījuma. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pašlaik ir liela slodze un atbildība par cilvēku dzīvību. Arī te vajadzīgs pastiprinājums ar kvalificētiem un arī fiziski spēcīgiem mediķiem.UZZIŅAI Latvijā veselības aprūpes finansējums ir 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), mirstība uz 1000 iedzīvotājiem 2007. gadā bija 14,5 cilvēki; ES jaunajās dalībvalstīs – 4,6% no IKP, mirstība – 11,2 cilvēki; ES vidēji – 6,8% no IKP, mirstība uz 1000 iedzīvotājiem ir 9,7 cilvēki.Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības dati.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Labi un lēti medicīnā nebūs

Kategorijas