BauskasDzive.lv ARHĪVS

Māla neticamās mistērijas

AINA UŠČA

2009. gada 11. novembris 00:00

52
Māla neticamās mistērijas

Samitrināta avīze ir kā paladziņš. Ar to katrs bērns apklāj savu plastmasas šķīvīti. Pieglauž un noloka maliņas, it kā siltu gultu klājot.Tad paņem māla pikuci un ar abām plaukstām virpina «desiņas». Veidošanas skolotāja Tija Bušmane apgalvo, ka stundas beigās ikvienam būs paša izgatavots šķīvītis. Tā arī notiek – par brīnumu gan autoriem, gan skatītājiem.Bauskas mākslas skolas sagatavošanas grupas veidošanas nodarbībā «Bauskas Dzīves» pārstāvji bija novērotāji, bet mazās Robertas māmiņa Linda Baļčūne – asistente. Vecāki var piedalīties un palīdzēt bērniem, protams, ja grupas mazie audzēkņi to grib.Undīnes Ūdres mamma Gunita respektē meitiņas vēlmi būt patstāvīgai un necenšas asistēt: «Undīne ir lielā sajūsmā par veidošanu. Taču viņai ir svarīgi strādāt pašai bez manas klātbūtnes un padomiem. Es ļauju meitai radošu brīvību. Manuprāt, katram bērniņam darbošanās ar plastiskiem materiāliem ir ārkārtīgi nozīmīga attīstībā. Protams, vecākiem jāņem vērā sava mazuļa intereses. Uz Mākslas skolu bērns jāved tikai tad, ja pats to vēlas. Arī pirmsskolas iestādēs pirkstu vingrināšana, saskaroties ar dažādiem materiāliem, tiek labi attīstīta. Kad Undīne pārnāk mājās, viņai ir pārpārēm emociju, ar ko dalīties ģimenē. Piecarpus gadu vecā Undīne Mākslas skolu uztver kā citu pasauli, kurā jūtas ļoti labi. Tija Bušmane ir fantastiska pedago-ģe – dzirkstoša, bērnu dvēselītes izjūtoša un izcila profesionāle.» Trešā dimensija Pēc 80 minūšu nodarbībām (ar starpbrīdi) šķiet, ka arī mans kolēģis un es patiešām varētu izgatavot māla šķīvīti. Tāpēc «Bauskas Dzīves» pirmais jautājums Tijai ir par metodiku un mācību priekšmeta programmu. «Mākslas skolas ikviena pasniedzēja galvenais orientieris ir Kultūras ministrijas noteiktās vadlīnijas mākslas profesionālajā izglītībā, bet programmu, atbilstīgi bērnu vecumposmu īpatnībām, katrs izstrādā pats. Esmu ņēmusi vērā arī veidošanas iepriekšējo skolotāju pieredzi un pievienojusi tai savu intuīciju. Mākslas priekšmetu apguvē ļoti liela nozīme ir trijādei: zināšanas, pieredze, intuīcija.Veidošana nozīmē trešās dimensijas apzināšanos. Bērni zīmē un glezno, šīs darbības notiek plaknē, taču veidošana ir nepieciešama, lai viņi saprastu, ka vienlaikus eksistē arī apjoms un dziļums. Sagatavošanas grupu apmeklē bērni no četru līdz astoņu gadu vecumam, bet Mākslas skolas 1. klasē tiek uzņemti audzēkņi, sākot no desmit gadiem. Šajā starpposmā ikviens var attīstīt prasmes un izdomāt, vai turpmāku sistemātisku izglītošanos (nu jau arī obligātu) vēlētos turpināt,» skaidro pedagoģe.Uz mēles galiņa Veidošana kā priekšmets Mākslas skolas audzēkņiem sākas trešajā mācību gadā. Pamatmateriāls ir māls, bet skolēniem ir iespēja apgūt ģipša liešanas, papjēmašē tehniku (avīžpapīrs vai citi celulozes izcelsmes materiāli, ko padara plastiskus līmes vai citu saistvielu klātbūtne), papīra salvešu nospiedumu paņēmienus.Kāpēc māls, nevis, piemēram, plastilīns tiek uzskatīts par universālu materiālu? Tijas arguments šķiet neapstrīdams: «Māls ir dabas sastāvdaļa. Absolūti organisks materiāls. Atšķirībā no plastilīna tajā nav nekādu ķīmisku piemaisījumu. Iepazīšanās nodarbībā saviem vismazākajiem audzēkņiem es dodu to pasmaržot un pat uz mēles galiņa nogaršot. Māls ir mūsu zemīte – dzīvs materiāls, brīvs no neorganiskām vielām. Par to nekas nevar būt labāks. Māla veidošana ir viena no ekoloģiskākajām nodarbēm, kas mūsdienu pasaulē vispār iespējama.» Gluži kā tēlnieki Tijas sagatavošanas grupas audzēkņu vairākums tik nopietnu uzdevumu veic pirmo reizi, un visiem tas arī izdodas. Artūrs Semešins, iejuties tēlnieka ampluā, apgalvo, ka nevar būt nekas labāks. Toties Adrians Danoss sarunām netērē laiku, jo viņam ir ļoti veikli pirkstiņi un savs skolotājas uzdevuma redzējums. It kā nemanāmi Adrians izveido gan skaistu, gan funkcionālu šķīvi. Pirmo reizi nodarbībā ir ieradusies Elīna Stašāne. Viņas pirkstu veiklība gūst visu klātesošo atzinību. Meitene ir pagalam apmulsusi: «Es nezinu, kāpēc man labi izdodas...»Trešās dimensijas izzināšana turpinās. Skolotāja Tija – tik dzīvespriecīga un radoša – atkal gudro citus uzdevumus. Neviens nezina, vai nākamreiz būs jāizveido savs mājas mīlulis, bet varbūt krokodils vai fantāzijas tēls. Doties uz skolas sagatavošanas grupu rosina arī neatminēts noslēpums.