Pieaugušie jāklausa

2009. gada 13. novembris 00:00

60 gadu jubileju svin Jadviga Matuze.Pagājuši jau vairāki gadi, kopš gaviļniece par pastāvīgo dzīvesvietu izvēlējusies Vecsaules pagasta centru. «Biežā pārcelšanās no vienas vietas uz otru mani nogurdināja,» stāsta Jadviga Matuze. Savulaik viņa pabijusi uz noteiktu laiku gandrīz ikvienā bijušajā Bauskas rajona pagastā.Vecsauliete piedzimusi daudzbērnu ģimenē Lietuvas pilsētā Šauļos. Neilgi pirms tam, kad Jadviga sākusi skolas gaitas, ģimene izlēmusi pārcelties uz Latviju. «Kāpēc vecāki tā izvēlējās, neatceros. Laikam šeit viņiem labāk patika,» uzskata jubilāre. Par pirmo mājvietu tikko iepazītajā zemē kļuvis Jelgavas rajona Vilces pagasts. Tur gaviļniece sākusi mācības vietējā skolā. «Nemācēju lasīt un nepratu ne vārda latviski, taču man bija laba skolotāja un draugi, kas man ļoti palīdzēja. Viens un divi, un jaunā valoda bija apgūta,» atceras vecsauliete. Pēc sešiem gadiem ģimene pārcēlusies uz Sviteni, kur divas atlikušās klases pabeigtas. Kas būtu, ja būtu?Pēc skolas beigšanas Jadviga vēlējusies apgūt veterinārārsta profesiju, jo, jau kopš mazotnes piepalīdzot vecākiem, kas bijuši lopkopji, dzīvnieciņiem atvēlēta sava vieta sirdī. Vecsaulietei saglabājušās patīkamas atmiņas, un ir daudz kas stāstāms gan par katru gotiņu bijušajās darbavietās un mājās, gan papagaili, kas bravūrīgi sēdējis uz saimnieces pleca arī tad, kad iziets sētā, kā arī pašreizējo suņu jauktenīti Čitu, kas māju pasargājot labāk nekā jebkura signalizācija. «Jā, esmu pārliecināta, ka no manis būtu iznākusi laba dzīvnieku ārste, taču liktenis izrādījās citādāks,» secina gaviļniece.«Kad par savu sapņu darbu pastāstīju tēvam, viņš manu vēlmi noraidīja, atrunājās, ka tam nebūšot laika, jo vajadzēs nākt palīgā lauku darbos,» stāsta Jadviga. «Tad nu mana tālākā dzīve arī izšķīrās. Slaucējas darbs tapa par manu mūža profesiju.»Toreiz par pirmo darbavietu kļuvis bijušais Ļeņina kolhozs Īslīces pagastā, vēlāk sekojis arī darbs pienotavās Iecavā un Stelpē. Lasīts, ka Stelpes pienotava varētu tikt atjaunota. Lai arī šajā darbavietā piedzīvots daudz laba, tomēr gaviļniecei kaklā sakāpj arī neliels kamols: «Kad pienotava tika likvidēta, uzņēmums daudziem tā darbiniekiem palika parādā.» Lielais radu loksTagad muļķīgi vecsaulietei šķietot tieši tas, ka viņa savos darba gados nekad neesot aizdomājusies par savu veselību. Par to katru reizi atgādinot sāpes mugurā. Īpaši Jadvigai palikusi atmiņā epizode, kad viņai bija 18 gadu. «Pati cēlu un nesu piecdesmit litru smagas piena kannas. Vienreiz, to ieraugot, par mani stipri vecākā kolēģe teica: «Jadviga! Jadviga! Ko tu darīsi tad, kad būsi veca?» Toreiz es tikai pasmējos, taču vajadzēja man viņu paklausīt,» secina gaviļniece. Tā kā šāda kļūda nav vairs labojama, īpašu vērību viņa pievērš tam, lai bērni un mazbērni ko tādu nepieļautu. Lai gan Jadviga pie atvasēm vienmēr un visur nevar būt klāt, viņa ir pārliecināta, ka ar bērnu veselību viss būs kārtībā, jo mūsdienu tehnoloģijas daudz ko atvieglo. «Par laimi, nevienam tagad vairs nav tik smagi jāstrādā kā agrāk,» tā vecsauliete.Par to, vai savām un triju māsu atvasēm, kā arī pārējiem radiniekiem viss ir kārtībā, Jadviga noteikti varēšot pārliecināties jubilejas svinībās nedēļas nogalē. Gaviļniece ir droša, ka ciemos ieradīsies ap divdesmit pieciem cilvēkiem. «Tie ir tikai tie paši tuvākie radiņi,» smejas vecsauliete. Viņa ir pārliecināta, ka kopīgas svinības ar visiem radiniekiem un draugiem varētu ieturēt vienīgi kādā pilī, taču tas nu gan būtu maķenīt par dārgu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pieaugušie jāklausa

Kategorijas