Nesmēķē un negrābj lapas

2009. gada 13. novembris 00:00

Ceļosim! Sagrauj mītu par garlaicīgu sakārtotību.Katram vecumam savi ceļojumi – pirms gadiem 20, kad Zviedrija man bija tikai ceļā uz ilgoto Norvēģiju caurbraucama valsts, tā likās pārāk vienādota, sakārtota un garlaicīga. Tagad, pavadot ziemeļu kaimiņu galvaspilsētā vienu dienu starp dīķīgi rāmiem pārbraucieniem ar «Tallink» prāmi no Rīgas uz Stokholmu un atpakaļ, sapratu, kāpēc sarkastiskais ierosinājums latviešiem pašiem pieprasīt Zviedrijas domīnijas statusu, ir tik pamatots. Miers, neuzbāzīga laipnība, dabiska uzmanība pret katru cilvēku, pārdomāts, bet ne pārmērīgs komforts – sapnis pēc Latvijas kašķīgās lielummānijas un nievājošā pašcieņas trūkuma.Vietas, kur misējāsStokholmā miers ir teju taustāms, un drošība neuzbāzīgi, taču neapstrīdami ir galvenais ikdienas temats Latvijas pie visa pieradušajiem iedzimtajiem pilnīgi neiedomājamos veidos. Tiesa, zviedru demokrātiskums un lepnums par zemāko noziedzības līmeni Eiropā divreiz saņēma pamatīgu triecienu, kad galvaspilsētas centrā gaišā dienas laikā tika nogalināti cienīti politiķi Ulofs Palme un Anna Lindta. Nezinu, kā izturētos mēs, taču zviedri šīs kļūdas neslēpj – abas vietas ir atzīmētas. Pārmērīgu uzraudzību tā dēļ nejūt – pilsētas centrs ir mierīgs un draudzīgs.Zviedriem patīk kārtība, tomēr viņi nepārspīlē – vēja izsausinātas lapas rudenīgi saulainajā dienā dzenājās pa visām ielām. Toties ne reizi nemanīja smēķētājus – pirms desmit gadiem Ziemeļvalstīs sāktā pretsmēķēšanas kampaņa šo ieradumu padarījusi «nestilīgu» jaunatnes acīs un vairākkārt mazinājusi pīpmaņu skaitu. Velosipēdistu ir mazāk nekā Londonā vai Kopenhāgenā, toties ļoti daudz ļaužu pārvietojas kājām. Praktiskuma ilgtspējībaLai arī darbdiena, Stokholmas muzeji bija pilni ģimenēm trijās paaudzēs. Galvenais intereses objekts ir Zviedrijas apvienotāja karaļa Gustava Vāsas pirms četriem gadsimtiem ar lepnumu būvētais flagmaņkuģis, kas nogrima pirmajā braucienā, nogulēja fjorda dzīlēs 333 gadus un pagājušā gadsimta 60. gados ar lielu entuziasmu tika izcelts. Gadus desmit tas izstādīts Vāsa muzejā, kur savākti ar to saistītie atrastie priekšmeti, bojāgājušo jūrnieku ģindeņi (brrr!), izveidoti paraugmodeļi, aprakstīta būvniecības gaita, īsais braukšanas periods un izcelšana.Vāsas kuģis ir savdabīga liecība, ka arī starp apdomīgajiem zviedriem gadās nepraktiski uzpūtīgi ļaudis – tas nogrimis karaļa Gustava pieprasītā otrā lielgabalu klāja dēļ, lai neatpaliktu no Dānijas monarha kuģa. Tomēr zviedri to pavērsuši sev par labu –, tā kā kuģis nogrima fjordā, kur maza sāls satura dēļ nedzīvo negantais koka iznīcinātājs jūrastārps, tagad tas ir vienīgais tik pilnīgi saglabājies viduslaiku kuģubūves paraugs pasaulē.Labi atjaunots vecaisAizrāvusies ar Vāsu, nepaguvu izpētīt kārotāko ceļa mērķi – ilgtspējīgas pilsētbūves pirmo bezdelīgu Eiropā. Tas ir bijušais Stokholmas rūpniecības rajons Hammarbija, kas tagad pārtapusi dzīvojamā un darījumu teritorijā. Tajā izmantoti un joprojām tiek pilnveidoti dažādi enerģijas taupīšanas un mazākas ietekmes uz vidi paņēmieni – Saules baterijas, siltumu un gaismu taupošie logi, telpas, ko silda iemītnieku un sadzīves iekārtu izdalītā enerģija, notekgrāvji ar niedrēm ūdens attīrīšanai utt.Hammarbijai līdzīgas vietas ir arī Anglijā, Dānijā, Vācijā, Francijā, Spānijā utt. Cerams, arī latvieši reiz beigs mierināt sevi ar mītiem par nabadzīgiem energoresursiem un sāks meklēt iespējas dzīvot lielākā saskaņā ar pašu deklarēto lielāko bagātību – dabisko vidi.Vakarā uz peldlīdzekļa vērojot garāmslīdošās Stokholmas ugunis un citu pasakaini apgaismotu prāmi sekojam mums pa līkumaino fjordu, secināju – arī rudenīgai Baltijas jūrai piemīt sava burvība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nesmēķē un negrābj lapas

Kategorijas