Pauž sāpes par savu nozari

2009. gada 16. novembris 00:00

Vecumnieku pagasta tautas namā vairāk nekā 70 zemnieku un lauku uzņēmēju tikās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu.Viņš, pulkstenī neskatīdamies un laiku nežēlodams, sarunājās un diskutēja, uzklausot arī mūspuses saimnieku spurainās domas.Ministra valoda bija tieša un vēlēšanās nepārprotama – lai lauku ļaudis apzinās pašreizējo situāciju, kas ir smaga visās tautsaimniecības nozarēs, lai arī domā un rīkojas, lai būtu stiprāki! Tematiskā aploce bija plaša, sākot ar ikdienišķiem un beidzot ar lauksaimniecības politikas un stratēģijas jautājumiem.Kaut arī cukurbiešu nozare ir likvidēta, šīs kultūras bijušie audzētāji aktualizēja tēmu. Ministrs gan sacīja, ka tā jau ir vēsture, taču izklāstīja savu redzējumu, sakot, ka viņš nevar būt tiesnesis ne vienam, ne otram viedoklim par šo jautājumu. Pieminot ideju par jaunas cukurfabrikas celšanu Iecavas novadā, viņš sacīja, ka jāpierāda, cik izdevīgi tas būs audzētājiem. «Viens zābaks visiem neder»Naudas lietas tika aplūkotas dažādos aspektos, arī sāpīgais jautājums par Eiropas Savienības atbalsta apmēru lauksaimniekiem. J. Dūklavs citēja Eiropas institūcijās dzirdētus vārdus – «viens zābaks visiem neder». Līdz 2013. gadam Latvijas lauksaimniekiem jāsamierinās ar pašreizējo atbalsta apmēru. Kāds tas būs pēc tam, vēl nav skaidrs. Ja arī mūsu valstij paaugstinās maksājumus, tie tāpat nesasniegs to apmēru, kāds ir vecajās dalībvalstīs.J. Dūklavs uzsvēra, ka zeme ir mūsu lielākā bagātība un pamatots ir jautājums par neapstrādātās platības aplikšanu ar nodokli, kas būs trīs procenti no kadastrālās vērtības. Iestāžu rīcībā ir dažādas kartes, un noteikt, kā fiksēt nesakoptu zemi, nebūšot vienkārši. Pašlaik ritot sarunas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, ar citām institūcijām, lai no trim variantiem izvēlētos piemērotāko.Sarunas ievadā viesis arī informēja, ka Zemkopības ministriju skārušas strukturālas pārmaiņas un tās personāla izmaksas no 5,9 miljoniem latu gadā samazinātas uz 3,8 miljoniem.Pārstrādātāji nav solidāriMinistrs rosināja piena ražotāju saimniecību īpašniekus uz sarunām ar pārstrādes uzņēmumiem, kā arī izstrādāt stingrākus līgumus. Viņš sacīja, ka piensaimnieku vidū neesot vienprātības, kā stabilizēt nozari, kurā ir vairāk par 40 pārstrādes uzņēmumiem. Nostāja bija strikta: «Ne ministrs savienos, ne atdalīs, mēs runājam, cenšamies pārliecināt.»Vecumnieku pagasta zemniece Anita Smilškalne raksturoja situāciju ar akciju sabiedrību «Rīgas piena kombināts», kurai viņa bijusi uzticīga 13 gadu. Šajā vasarā braukusi runāt par optimālu piena cenu, bet sarunai atvēlēta viena minūte, un vienošanās neesot panākta. Uzņēmums atteicies sadarboties, bet pašlaik, kad piena sāk trūkt, sūta atvainošanās vēstuli un aicina atpakaļ.Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme akcentēja jautājumu par godīgu lauksaimniecības politiku, lai novērtētas tiktu gan mazās, gan plašāka mēroga saimniecības. Rundālieti Jāni Kirkilu satrauc pārspīlētas prasības, piemēram, kautuvēm. Viņš arī uzskata, ka lauksaimniecībai vajadzīga sava koncepcija, kuras diemžēl nav. Viņaprāt, nedrīkst samierināties, ka tik daudzi, arī lauku iedzīvotāji, aizbrauc uz ārzemēm.Dažāds ir zemnieku noskaņojums. Piemēram, dāviniete Anita, kura vēlējās palikt anonīma, uzskata, ka ir jāmaina vecā domāšana un saimniekiem pašiem jāmeklē tirgus, jārod risinājumi savām pro-blēmām, jo neviens cits zemkopības lietas nesakārtos. Viņasprāt, subsidēšanas sistēma tikai kropļo tirgu, turklāt nevienādās likmes izraisa neapmierinātību.Iespējams, saņems vēl šajā gadāAktuāla visiem lauksaimniekiem ir akcīzes nodokļa atmaksa. J. Dūklavs teica, ka Zemkopības ministrija sagatavojusi izskatīšanai valdībā rīkojumu, ar kuru dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksai lauksaimniekiem paredzēts novirzīt 4,9 miljonus latu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem». Cerams, ka naudu būs iespēja saņemt vēl šajā gadā. Pozitīva nostāja šajā jautājumā esot arī premjeram Valdim Dombrovskim. Rīkojumu plānots izskatīt Ministru kabineta sēdē jau šajā nedēļā. J. Dūklavs uzskata, ka ir jāizbeidz prakse, kad naudu, kuras pietrūkst šajā gadā, zemnieks saņem nākamajā gadā.Zemniekiem arī interesēja, kāda būs akcīzes nodokļa atmaksas kārtība nākotnē. Īpaša darba grupa izvērtē iespējamos modeļus – vai lietderīgāk būtu uzlabot esošo sistēmu, vai arī veidot iekrāsotās dīzeļdegvielas pielietošanas shēmu. Plānots, ka līdz 1. decembrim šie priekšlikumi tiks iesniegti izvērtēšanai valdībā. VIEDOKĻIAndris Kalniņš, Valles pagasta zemnieks: «Bija interesanta tikšanās, salīdzinājumā ar iepriekšējiem zemkopības ministriem par pašreizējo man ir pozitīvāks vērtējums. Saimniekošanā nezaudēju optimismu, kaut arī jūtamies ļoti nedroši. Ko darīt, tāds laiks, ka grūti kaut ko paredzēt.»Mārtiņš Mediņš, Bārbeles pagasta zemnieks: «Mani un vēl citus sanāksmes dalībniekus neapmierināja, ka arī šim zemkopības ministram tomēr nav skaidras lauksaimniecības politikas. Kad bija jāpārtrauc cukurbiešu audzēšana, Mārtiņš Roze sacīja, ka Latvijā būs jāsēj lini. Kurš to tagad dara?»Inta Romanova, veterinārā ārste Valles un Kurmenes pagastā: «Cilvēki laukos cīnās ar sakostiem zobiem. Mūsu pagastos nav lielu saimniecību, tādēļ ir vieglāk pārdzīvot smago situāciju piena lopkopībā.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pauž sāpes par savu nozari

Kategorijas