BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uzpērk ar torti

KRISTAPS ĀBELNIEKS

2009. gada 11. decembris 00:00

10
Uzpērk ar torti

45 gadu jubileju svin uzvariete Maira Kalada.Saldū dzimusī gaviļniece Bauskas rajonu iepazinusi jau divu gadu vecumā, kad regulāri sākusi apciemot vecmāmiņu Gailīšu pagasta Pācē. To, ka šī puse drīzumā taps par viņas pastāvīgo mājvietu, ne Maira, ne arī kāds cits toreiz neesot nojautis, jo mīļotās māmuliņas došanās aizsaulē nākusi negaidīta. «Man bija pieci gadi, kad es pārcēlos uz šejieni pavisam,» stāsta jubilāre.Pēc Pāces pamatskolas un Bauskas 1. vidusskolas beigšanas Maira devusies darba meklējumos. «Par tālāko izglītību toreiz pat nedomāju. Vienkārši vairs nevarēju ilgāk sēdēt omītei uz kakla, vajadzēja sākt pelnīt pašai,» tā jubilāre.Toreiz viņa pieteikusies mašīnrakstītājas darbam kolhozā «Uzvara». «Nemaz necerēju, ka mani – tādu jaunu meiteni – pieņems! Arī pašai bija grūti iedomāties, ka varētu strādāt ar papīriem, jo lielākoties biju pieradusi pie lauku darbiem,» atklāj gaviļniece. Ar laiku, darba devējam uzdodot dažādus citus pienākumus, Maira kļuvusi par grāmatvedi algu daļā. No tā brīža Uzvaras centrs kļuvis par jauno mājvietu, kur jubilāre kopā ar ģimeni dzīvo arī šobaltdien.Pārmaiņu laiks«Ierastā rutīna mainījās pēc tikšanās ar Ivaru, kurš toreiz, 1986. gadā, bija pārradies no Černobiļas nelielā atvaļinājumā,» atceras uzvariete. Toreiz viņš pie darbiniecēm algu daļā ieradies ar kūku. «Centās mūs uzpirkt,» smej Maira. Savā ziņā Ivars panācis savu – ar kūku atradis sev īpašu vietu Mairas sirdī. Turpmāk abu ceļi krustojušies arvien biežāk, līdz pāris apprecējies.Pēc diviem gadiem gaviļniece aizgājusi bērna kopšanas atvaļinājumā. Pirmais pasaulē nācis dēls Jānis, tad ar nelielu gadu starpību arī Ingus un Rihards. Jānis tagad otrajā kursā studē vēsturi Latvijas Universitātē, Ingus mācās Latvijas Jūras akadēmijā, Rihards vēl ir Uzvaras vidusskolas 11. klases audzēknis.«Augstākajai izglītībai obligāti ir jābūt. Pati nedaudz nožēloju, ka nedevos studēt tūlīt pēc skolas, jo padomju laikos izglītība bija lētāka. Neraugoties uz to, ka abi vecākie dēli mācās budžeta grupās, dzīvošana Rīgā vien jau maksā daudz,» secina Maira. Arī pati jubilāre pašlaik studē. Neklātienes nodarbībās sestdienās tiek darīts viss, lai pēc kāda laika varētu saņemt diplomu savulaik jau apgūtajā grāmatvedes profesijā.Sacensības nostiprina draudzībuPašlaik ikdiena uzvarietei aizrit, strādājot par sētnieci. «Īsti ar šo darbu nelepojos, taču sūdzēties arī nevaru. Katram amatam ir savas labās puses. Šeit es esmu visu laiku svaigā gaisā, uzturu sevi formā.»Pēc gaviļnieces domām, ciemata iedzīvotāji kopumā ir ļoti sportiski. Ļoti gaidīts notikums ir pagasta rīkotā spartakiāde, kurā iedzīvotāji tiekot sadalīti vienībās atkarībā no mājām, kur viņi dzīvo. «Mūsu komandu parasti veido Mežāžu ielas sestās un septītās mājas iedzīvotāji. Esam vieni no labākajiem,» Maira rāda uz vietu, kur pie sienas piekārtas vairākas medaļas.Tomēr vairāk sportojot dēli, bet Maira ar vīru priekšroku dod zolītes turnīriem. Pēc viņas domām, šādas sacensības ir lielisks veids, kā nostiprināt draudzīgas saites ar kaimiņiem. «Pilsētā gan nekas tāds nenotiek, tādēļ ar dzīvi šeit esmu ļoti apmierināta,» secina Maira.