Tādi vecāki ir jāpameklē

2009. gada 18. decembris 00:00

Uz eglīti Rīgas pilī pie Valsts prezidenta 15. decembrī bija ieradušās 20 ģimenes no Latvijas pilsētām un novadiem. Viņu vidū rundālieši Inese un Aivars Mežkazi ar meitām Sabīni, Elzu, Sofiju.Saņemot Valsts prezidenta kancelejas aicinājumu ieteikt kādu stipru ģimeni, lēmumu pieņēmis Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis kopā ar sociālā dienesta vadītāju Kristīni Brūveli. «Izglītoti, inteliģenti un strādīgi cilvēki, trīs meitas. Rundālē viņi dzīvo un strādā no 1979. gada, pašu rokām uzcelta māja «Kalti», sakopta skaista vieta Lielupes krastā,» tā Mežkazu ģimeni raksturo Aivars Okmanis. Uz Rīgas skolāmAivars Mežkazs ir no Limbažiem, Inese no Baldones, iepazinušies laikā, kad Rundāles pils atjaunošanā strādājuši daudzi restauratori. Aivars Mežkazs ir kokgriezējs, tagad individuālais komersants, nodarbojas ar galdniecību. Inese Mežkaze – pieredzējusi restauratore, strādā Rundāles pils muzejā. «Mūsu ģimene nekad nav tiekusies pēc publicitātes,» uzrunāts atbild Aivars Mežkazs, izvairoties no plašākas intervijas. Tāpēc nācās lūgt, lai par viņiem stāsta citi.Vecākā meita Sabīne 2007. gadā pabeigusi Pilsrundāles vidusskolu, togad saņēmusi Arnolda Ozoliņa stipendiju, kas novēlēta mācībās un sabiedriskajās aktivitātēs labākajiem Rundāles jauniešiem. Sabīnes māsa Elza Pilsrundālē pabeigusi pamatskolas klases un vēlējusies mācības turpināt Rīgas Āgenskalna ģimnāzijā. Vecāki vienmēr ieklausās bērnos un atbalsta viņu intereses, izvēli. Tā Mežkazu ģimenes vecākās meitas atceras Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska.Sabīne izvēlējusies studijas Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura programmā «Eiropas ekonomika un bizness». Abām vecākajām māsām viens no brīvā laika priekiem ir fotografēšana. Sabīnes pēdējā laika aizraušanās ir zīda apgleznošana, lai no šāda oriģināla auduma darinātu tērpus. Bērnudārza gaitasĢimenes jaunākajai meitai Sofijai ir četri gadi, un viņa ir pirmsskolas izglītības iestādes «Mārpuķīte» audzēkne. Mamma Inese stāsta: «Sabīne un Elza bērnudārzā nav gājušas. Viņas auga, kad strādāju Māk-slas skolā un uz darbu varēju braukt pēcpusdienā. Sofiju audzinot, māsas jau bija lielas. Domāju atsākt strādāt, tāpēc jau gadu iepriekš mērķtiecīgi gatavojām mazo māsu bērnudārza gaitām – tam, ka tur būs jāpaliek, kamēr mēs ar tēti strādājam, ka tur būs citi bērni, jaukas audzinātājas, nodarbības. Tas palīdzēja Sofijai pie jaunās dienas kārtības vieglāk pierast.»Bērnudārza «Mārpuķīte» vadītājai Indrai Konstantinovai ir ko teikt par Sofijas ģimeni: «Mums ir tādi lieli koka kluči, celtniecības rotaļu materiāls, ko lietojam, kopš bērnudārzs izveidots. Pirms diviem gadiem, kad Sofija sāka nākt uz dārziņu, viņas mamma pamanīja nobružātos klučus un piedāvāja tos atjaunot. Ne tik bieži tā gadās, tāpēc apjuku, piesolīju materiālus, krāsas, bet Inese atbildēja, ka ar visu paši tikšot galā. Ar smilšpapīru notīrīja, aplīdzināja, nokrāsoja. Tā Sofijas vecāki atjaunoja celtniecības rotaļu materiālus abām grupām. Inese un Aivars to varbūt pat vairs nepiemin, bet mēs dārziņā esam ļoti pateicīgi, bērniem prieks. Iepriekš pat neiedomājos, ka tas ir tik labi izdarāms. Vērojot Sofiju, jūtu, kā viņa mājās audzināta, bērnam vienmēr tiek atvēlēts laiks. Par katru Sofijas darbiņu mamma priecājas, uzslavē.» Ar pozitīvu un radošu garuKolēģe, restauratore Zinaida Grīnfelde, par Mežkazu ģimeni saka: «Tāda mamma kā Inese un tāds tētis kā Aivars tiešām ir jāpameklē. Zinu ģimenes, kurās ir lieliski vecāki un labi bērni, bet katrs tā kā pa sevi turas. Inese atbalsta Aivaru, abi kopā – meitas. Šajā ģimenē viss ir kopā, nedalāmi.»Līgo vakars, Jāņu svinēšana viņu mājās Mazmežotnē Lielupes krastā vien esot ko vērts. Tur viss ir pa īstam. Savulaik Aivars strādāja par mākslinieku kokgriezēju, bet māju uzcēla ar vienu palīgu. Plikā vietā, krūmājā, bet tā, kā pats bija izdomājis. Dzīvojamā māja iekārtota skaisti un ērti, līdzās uzcelta darbnīca, arī pirtiņa, stāsta Zinaida Grīnfelde.Kopā ar Inesi strādājusi arī Laura Ikerte: «Teikt, ka esam draugi, būtu par skaļu sacīts, bet vienmēr esmu priecīga satikties, jo mūsu meitām patīk kopā spēlēties. Inese un Aivars ir cilvēki, kurus ciena, un ir, par ko.» Laura novērojusi, ka Mežkazu ģimenē, viņu skaistajā mājvietā mēdz ciemoties draugi. Turklāt Inese un Aivars prot kopt, uzturēt draudzību. Aivars ir ārkārtīgi strādīgs, bet Inese jauka un pozitīva. Neviens nepateiks, cik viņai gadu un ka divas meitas jau lielas, tā Laura Ikerte.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tādi vecāki ir jāpameklē

Kategorijas