Meža zvēri nāk pagalmā

2010. gada 8. janvāris 00:00

Svētdienas rīta saule ap pulksten astoņiem izgaismoja desmitu stirnu, kas dārzā no sniega rosīgi kašņāja zemē atstātos ābolus un burkānus.«Apēstais ir nieks, lielāku postu stirnas nodara, berzējoties gar augļu koku atvasēm un potzariem,» «Bauskas Dzīvei» stāsta saimniece Iecavas novada Zorģu iemītniece Ilzīte Ērgle. Viņa kompānijā ar «dvorterjeru» Tobi naski devās ēdājas izgaiņāt. Šaut nedrīkstZorģos bieži redzētais stirnu pulks kopš pagājušā gada dubultojies skaitā, stāsta I. Ērgle. «Viņas ir drošas, nāk uz iežogoto augļu dārzu pa zemesceļu, kur satiksme ir niecīga. Tagad izmanto arī caurumu žogā, ko vasarā izgāza iereibis autobraucējs,» apraksta zemniece.Ja stirnas nodara dārzam ievērojamu postu, vienīgais līdzeklis ir liegt tam pieeju, «Bauskas Dzīvei» saka pieredzējušais mednieks Edgars Piķelis. Patlaban stirnas nedrīkst šaut, to medību sezona ir beigusies, un iestājies saudzēšanas laiks. «Ja tagad kādu stirnu nošaus, kaut arī privātā dārzā, var dabūt pārsimt latu sodu!» brīdina lietpratējs.Mednieku mežā ierīkotās barotavas stirnas no dārziem un sējumiem arī neaizvilinās, jo dzīva zaļbarība vienmēr ir labāka par sausu sienu vai zaru slotiņām, skaidro E. Piķelis. Viņš ieteic dzīvnieku preču veikalos vai veterinārajās aptiekās pameklēt kādu stirnas atbaidošu aromātu, ar ko apsmidzināt augļu kokus. Sējumiem nekaitēZemnieks Jānis Bite, kam Zorģos ir plaši ziemas kviešu un eļļas linu sējumi, par stirnu ganīšanos viņa tīrumos nebēdā: «Ziemājiem apgraušana ir laba, jo labības virszemes daļa pavasarī tāpat aiziet bojā un ataug no stumbra. Ja ziemāji rudenī sadīgst pārāk kupli, tiem uzmetas sniega pelējums.»Senos laikos latvieši rudenī rudzu zelmeni pat noganījuši aitām, kas slavenas ar savu spēju «nopļaut» visu līdz zemei. J. Bite savos laukos redzējis arī briežu pulciņu un ir priecīgs par meža zvēru vairošanos, jo tas liecinot par Latvijas dabas tīrību.Vietējā eksotikaI. Ērgles dārzā viscaur redzamas arī zaķu pēdas, šad tad pagalmā kaķus sabiedē caunas skrējiens. Zemniece atminas zaķu nodarīto postu – pirms vairākiem gadiem tie kādā īpaši sniegotā ziemā jauno augļu koku mizu pārgrauzuši par pilnu stumbra apli tieši zem vainaga, tā nolemjot kokus bojāejai. Pēdējo gadu siltajās ziemās zaķu ēstgriba dārzam nav kaitējusi.Stirnas zorģenieces dārzā bija pastāvīgi manāmas arī vasarā. Skaitā augošie meža zālēdāji laukos pamazām kļūst par jaunu dzīvās dabas atrakciju pilsētniekiem un ārzemju tūristiem.Kā liecina dabas pētnieku apkopotā informācija, stirnas ir augēdāji, kuru mīļākā barība ir zaļie lakst-augi – koku un krūmu lapas, sīkie zariņi, jaunie dzinumi, ziemāju zelmenis, ogulāji, virši. Tās var piebarot arī ar burkāniem, kāpostiem, āboliem u. tml. Stirnas dzīvo dažādos mežos, izcirtumos, jaunaudzēs, pamežā, kas robežojas ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Stirnām patīk siltums un aizvējš, tāpēc savas guļvietas tās attīra no augiem, sūnām un sniega, lai taupītu siltumu. UZZIŅAIStirnas ir Latvijas mazākie briežu dzimtas dzīvnieki ar labu dzirdi un ožu.Populācija savvaļā sasniedz 90 tūkstošus. Ķermeņa svars 20 – 30 kg, āžiem līdz 40 kg.Ap asti balts «spogulis» – «signalizācija» briesmu brīžiem.Mūža ilgums 10 – 12, reizēm 16 gadu. Žuburotie stirnāžu ragi 4 – 8 gados sasniedz 30 cm garumu.Riesta laiks jūlijā – augustā, mazuļi dzimst maijā – jūnijā.Avoti: www.latvijasdaba.lv; www.bukuaudzetava.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Meža zvēri nāk pagalmā

Kategorijas