BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rundāles amatniekus rosina radīt novadam raksturīgus suvenīrus

Inga Muižniece

2012. gada 20. jūnijs 09:01

441
Rundāles amatniekus rosina radīt novadam raksturīgus suvenīrus

Rundāles novada dome bija aicinājusi vietējos amatniekus uz diskusiju, kādi varētu būt priekšnoteikumi sekmīgai amatniecības attīstībai novadā. Diskusija notika 15. jūnijā projektā «Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur mūžizglītības un uzņēmēju sadarbību». Diskusijas mērķis bija apzināt pašreizējo situāciju, vājās un stiprās puses, atzīst Ludmila Knoka, projekta koordinatore Rundāles novadā.Par norises vietu tika izraudzīts viesu nams «Baltā māja» Pilsrundālē, kur regulāri notiek dažādi tematiski un izglītojoši pasākumi. Ceļā no autostāvvietas uz Rundāles pils muzeju tūristi pakavējas pie suvenīru tirdzniecības stendiem, kur vietējo amatnieku darbu tikpat kā nav.  Pirms diviem gadiem sarīkotā iedzīvotāju vaļasprieku izstāde parādīja, ka vietējo vidū ir prasmīgi rokdarbnieki, koka, ādas, metāla amatnieki un citu arodu pratēji. Būtu svarīgi, lai tieši viņu radītais kļūtu par Rundāli raksturojošiem suvenīriem, kas ieinteresētu tūristus. Suvenīru klāstā grūti konkurēt ar ievesto masveida produkciju, kuru ir lētāka, tāpēc tūristi to izvēlas labprātāk nekā roku darbu, atzīst Vitolds Ārmanis, Rundāles novadā pazīstams kokamatnieks.Cilvēkus var ieinteresēt iespēja redzēt, kā amatnieks strādā, vērot pašu radīšanas procesu. Tā kā tas notiek, piemēram, Mežotnes pilskalna svētkos, kur auž, pin, vij, šuj, grebj, kaļ. Būtu noderīgs centrs, kur amatnieki savus darbus varētu radīt tūristu acu priekšā, ļaujot arī viņiem izmēģināt savu roku, uzskata Solveiga Ikerte, uzņēmēja un amatniece. Iespēja pašiem piedalīties procesā jau otro gadu pirms Jāņiem ir viesu nama «Baltā māja» keramikas plenērā. Cepļa atvēršana kļuvusi par ielīgošanas pasākuma daļu, kuru ar nepacietību gaida ne tikai tie, kuri veidojuši mālu. Diskusijas dalībnieki apskatīja darbus, kuri tiks likti ceplī. Attīstot līdzīgu piedāvājumu, būtu nepieciešama vieta un cilvēks, kas vadītu un koordinētu pasākumus. Tā varētu būt ekskursija ar īpašo piedāvājumu, ļaujot novērtēt roku darba unikalitāti. Piemēram, visi zinātu, ka Rundālē šādā centrā pirmdienās var grebt karotes, otrdien vārīt sieru, bet trešdien darināt tērpus, pauda Jeļena Forste, mākslas vēsturniece un tērpu meistare.Diskusijā gūtie priekšlikumi un secinājumi tiks apkopoti.