BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Barikāžu laiks

2010. gada 22. janvāris 00:00

58
Komentāri: Barikāžu laiks

Kā vērtējat 1991. gada barikāžu notikumus Latvijas vēstures kopainā?Zāles jāmeklē pašiem RENĀRS ZAĻAIS, Latvijas Barikāžu muzeja direktors:Ikviens vēstures fakts stāsta par cilvēkiem, viņu ideāliem. Tautai barikādes iemācīja vienotību. Tolaik mums visiem bija viens mērķis – neatkarība –, bet pašlaik galvenā prioritāte ir veidot labāku, pārticīgāku dzīvi un stipru valsti. Diemžēl sabiedrība ir kļuvusi sašķelta, bet cilvēki – apātiski. Katrs šķiet ierāvies savā «alā» un gaida, kad mūsu ievēlētie priekšstāvji visu nokārtos. Sabiedrības dažādas grupas, ieskaitot skolotājus, mediķus, policistus, studentus, protesta akcijas rīko atsevišķi, bet gaidīto rezultātu tās nesniedz. Tikai tad, kad Latvijas sabiedrība konsolidēsies vienotās nostādnēs un prasībās, var cerēt uz pārmaiņām. Latvija ir slima, pat ļoti, bet zāles ir jāmeklē visai tautai kopīgi, nevis katram atsevišķi.Akcija nav varoņdarbs ILGARS KRAUZE, barikāžu dalībnieks:Man īsti labi nepatīk runāšana par notikumiem, ko šķir laika intervāls. Manā jaunībā teju uz visām skolām tika vesta Marta Krustiņsone – Krievijas revolūcijas aculieciniece. Jo vecāka šī dāma kļuva, jo biežāk viņai vajadzēja skolēniem stāstīt faktus, par kuriem neviens vispār neinteresējās. Es negribētu kļūt par tādu Martu.Barikādes nebija nekāds varoņdarbs, bet gan tautas akcija. Atsevišķi indivīdi nekādu lomu nespēlēja, bet īsts fenomens bija sabiedrības īpašā vienotība. Ja palūkojas pasaules vēsturē, tādas lietas notiek reti. Sabiedrībā visi bija tik ļoti no-skaņoti pret valdošo režīmu, ka tautas akciju atbalstīja pat daudzi funkcionāri. Tas lielais spēks jau bija mērķa un ideālu kopīgā apzināšanās, nevis darbības, kas no malas varēja izskatīties kā niekošanās. Es domāju, ka barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir unikāls apbalvojums, jo tādu neviens vairs nevarēs saņemt atšķirībā no Triju Zvaigžņu ordeņa, ko nopelnīt vēl ir iespējams ikvienam. Man ir žēl, ka divi patriotiski mūspuses vīri Agris Arnītis un Romāns Tilleris tā arī nav saņēmuši Barikāžu piemiņas zīmi. Justies nepakļautam  LEO REMEZS, Stelpes pamatskolas 8. klases skolnieks:Barikādes bija laiks, kad cilvēki aizsargāja Latviju pret padomju militārismu un panāca, ka valsts kļūst brīva. Esmu par šiem notikumiem dzirdējis skolā un no vecākiem cilvēkiem. Brīvība nozīmē, ka varam darīt daudzas lietas, ko vēlamies paši. Mūs neviens nemēģina pakļaut vai iespaidot. Pirms Latvija kļuva neatkarīga, cilvēki nedrīkstēja pat braukt ceļojumos uz ārzemēm un brīvi izteikt savas domas. Es nevaru to iedomāties, lai gan ārvalstīs pagaidām neesmu bijis. Taču apzinos, ka man ir dota iespēja apceļot pasauli, kad to vēlēšos. Man būtu grūti nerunāt to, ko domāju, un pakļauties citiem ierobežojumiem.Mūsu skolā ir viesojušies 1991. gada notikumu aculiecinieki, kas iestājās par Latvijas brīvību, un stāstījuši par barikāžu norisi.