Mīlestība iet caur vēderu

2010. gada 22. janvāris 00:00

55 gadu jubileja Dainai Mustermanei.Jaunsauliete Daina Mustermane, ar klātu galdu sagaidot «Bauskas Dzīvi», saka: «Ir jau žēl, ka vairs nevaru strādāt savā specialitātē, taču priecājos, ka tehnikumā un darbā apgūto varu pielietot ikdienā.»Savā pārtikas tehnologa profesijā Daina strādājusi tikmēr, kamēr tuvākajā apkārtnē likvidēts pēdējais konservu cehs. Tad roka iemēģināta sētnieces, dežurantes, pārdevējas un visbeidzot Jaunsaules pagasta pasta nodaļas vadītājas darbā, tomēr ēdienu gatavošanai vēl joprojām atvēlēta īpaša vieta gaviļnieces sirdī.Neiztukšojams pagrabs«Kā no darba mājās, tā tik pie plīts. Varētu taču vienreiz aiziet padziedāt vai padejot,» pukojas Dainas mamma Laimdota. Taču meita atbild, ka viņa labāk noraugās, kā dzied un dejo citi. Griboties palikt mājās un darīt to, kas pašai patiešām padodas. Turklāt tas esot labs veids, kā pārsteigt bērnus, kad tie atbrauc ciemos.Tikpat daudz laika gatavojot meita velta arī citiem ciemiņiem, atklāj gaviļnieces māmuļa. Viņa atminas epizodi, kad viesos bija atbraukuši radi no Ikšķiles. Visu laiku viešņas cienātas gan ar kūkām, gan marinētiem dārzeņiem un pašdarinātu vīnu no āboliem un aronijām, taču tad, kad viņi jau taisījušies uz mājām, Daina apvaicājusies, vai nevajag uznest kaut ko no pagraba došanai līdzi. Tad nu radiņi sākuši smieties un prasījuši – vai tad vēl kaut kas pagrabā esot palicis?! Jubilāre teic, ka viņas mājās pašdarinātu gardumu nekad netrūkšot, jo tie izaug pašas dārzā: «Viss sākas jau agrā pavasarī ar pirmajām skābenēm un beidzas vēlā rudenī ar ķirbjiem.»Mantojums no vecvecākiemJubilāre stāsta, ka arī viņas vecmāmiņa bijusi liela kulināre, tātad prasme varētu būt mantota no viņas. Līdzīgas intereses esot Dainas meitai Ievai, kura, tāpat kā reiz viņas vecvecāki, strādā par skolotāju. «Pati gan es jau skolas gados zināju, ka nevēlos strādāt par pedagoģi,» tā Daina, «mācījos ceturtajā klasē, kad no Brunavas pārnācām uz Jaunsauli. Tēvs māju uzcēla pie pašas skolas, tādēļ brīžiem bija grūti nošķirt, kur ir vecāku darbavieta, kur – dzīvojamā istaba.»«Labi atceros to laiku, kad gāju mācīties uz Bulduru tehnikumu. Mamma man toreiz sacīja, ka būt pavāram – tā jau neesot nekāda profesija,» stāsta jubilāre. Laimdota tam īsti nepiekrīt: «Vienkārši gribējās, lai tu no sevis izdabū ko vairāk.» Par šādu atbildi Daina pasmejas un secina, ka tas ir viens un tas pats, tikai citādāk pateikts.Lai gan īslaicīgam ciemiņam var likties, ka gaviļniece ar savu māmuļu tik to vien dara, kā ķīvējas, patiesībā tā ir vien labvēlīga ķircināšanās, jo katrs šķietamais nemiers šajās mājās beidzas ar smiekliem. Kurš cilvēks tad strīdēsies, ja visu laiku galdā tiek likti visādi gardumi?!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mīlestība iet caur vēderu

Kategorijas