Atslodzi gūst dabā un sportā

2010. gada 29. janvāris 00:00

Jubilārs īslīcietis Gedimins Ignatavičs.Tajās dienās, kurās Gediminam Ignatavičam nav jāstrādā par apsargu kādā Rīgas firmā, atslodze no darba tiek meklēta medījot, makšķerējot, fanojot par hokeju un spēlējot volejbolu. «Ja vēl nodarbotos ar bļitkošanu, tad mani mājās vispār nevarētu sastapt,» secina jubilārs.Gedimins ir dzimis Bauskā, jaunību pavadījis Brunavā, izmācījies Jaunsaules pamatskolā, kā arī Saulaines tehnikumu beidzis ar zootehniķa diplomu. «Mani vecāki bija lopkopji, tādēļ dzīvnieku pasaulē atrodos kopš bērna kājas,» stāsta īslīcietis. Ar medībām viņš sācis aizrauties 24 gadu vecumā. Tieši tad arī piedzīvoti vieni no spilgtākajiem mirkļiem. «Negaidīti manā priekšā iznirst alnis. Viņam bija tādi ragi kā lāpstas. Nemaz neriskēju šaut, citādi arī man gals būtu klāt,» atceras gaviļnieks. Par laimi, neparastā tikšanās ar meža zvēru beigusies mierīgi. Īslīcietis secina, ka šādi lieli lomi parasti trāpās jaunākiem un nepieredzējušiem medniekiem. Tas pats attiecas arī uz makšķerniekiem iesācējiem. «Atnāk mazs puika, knapi rokās var noturēt makšķeri, tik nobrīnies, ka jau pēc īsa mirkļa pieķērusies milzīga zivs. Toties citi lietpratēji turpat blakus sēž jau vairākas stundas, un viņiem kā nekas neķeras, tā neķeras.»Kopīgas interesesGaviļniekam ir prieks, ka šogad varēs iemēģināt copi arī savā dīķī Bārbelē, kur pirms trijiem gadiem ielaida karpas, foreles un citas zivis. Uz turieni viņš varēs doties gan ar bērniem, gan ar dzīvesbiedri. «Jā, arī sievai Jolantai patīk makšķerēt. Kā vienreiz sāka, tā arī viss aizgāja,» priecājas vīrs. Savukārt četrpadsmit gadu vecais dēls Anrijs tēvam labprāt dodas līdzi medībās. «Šķiet, ka ies pa manām pēdām,» secina Gedimins. Viņš stāsta, ka arī meita vēlas braukt līdzi, taču viņai pagaidām tiekot atteikts: «Uztraucamies par to, ka viņa mežā nepārsalst.».Kopumā tēvs ir pamanījis, ka daudzas no īpašībām un interesēm ir iesakņojušās atvasēs. «Meitai Rovenai garšo tas, kas man, savukārt dēlam tas, kas mammai. Mums abiem ar meitu patīk arī dziedāt,» secina jubilārs. Visiem ģimenes locekļiem patīk arī sports. Gediminam un dzīvesbiedrei Jolantai tuvāks ir volejbols, bet dēlam basketbols. «Arī vienpadsmitgadīgā Rovena cenšas turēt līdzi. Viņa vienu brīdi nodarbojās ar lodes grūšanu. Taču nācās pārtraukt, jo treneri sāka uztraukties par to, vai tik viņa nepārcenšas,» stāsta tēvs.Pasaulē labākie faniĪpašu nozīmi jubilāra ikdienā ieņem arī hokejs. Gedimins stāsta, ka viņš, jau būdams puišelis, centies neizlaist televīzijas pārraides ar toreizējās komandas Rīgas «Dinamo» spēlēm. Tāda pati fanošana notiek arī šajās dienās, sekojot līdzi atjaunotās komandas mačiem gan televīzijā, gan klātienē, ja spēles norit Rīgā.Iepriekšējos gadus gaviļnieks ar citiem baušķeniekiem ir apceļojis vai visu Eiropu, sekojot līdzi Latvijas izlases gaitām pasaules čempionātos hokejā. «Nožēloju vienīgi, ka nebiju pērn, kad mūsējie sakāva mājiniekus Šveicē. Tā bija tāda spēle, kas noteikti jāredz klātienē,» secina Gedimins. Viņaprāt, tas, ka tāda maza valsts kā Latvija spēj ierindoties starp astoņām labākajām komandām, ir ļoti augsts rādītājs. «Taču ir arī viens lauciņš, kurā mūs neviens tik viegli neapsteigs. Tie esam mēs, Latvijas hokeja izlases fani, par kuriem pasaulē labāku neesot,» lepojas īslīcietis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atslodzi gūst dabā un sportā

Kategorijas