Meklē cerību stāstus

Ministra viesošanās reizē mūspusē iedzīvotāji taujāja par atbalstu mazajiem uzņēmumiem, «Parex» bankas privatizāciju un «Latvijas Gāzes» monopolu.Ministrs 5. februārī Bauskas novadā apmeklēja trīs uzņēmumus un tikās ar domes deputātiem. A. Kampara mērķis ir vizītēs tuvāk iepazīt situāciju reģionos un atbildēt uz cilvēkiem svarīgiem jautājumiem.Ar domu par KrievijuSIA «Kronis» vadība strādā pareizā virzienā, galvenokārt domājot par eksporta iespējām uz Krieviju, secināja A. Kampars, iepazinies ar ražotni. Orientēšanās tikai uz Latvijas tirgu esot tuvredzīga stratēģija, jo mūsu tirgus ir mazs.SIA «Kronis» valdes loceklis Aivars Svarenieks pauž atzinību par ministra vizīti: «Jauki, ka ministrs atbrauc uz nelielu lauku uzņēmumu, ka valsts vadītāji interesējas par mūsu panākumiem. Ministrs neko neapsolīja. Viņam jāveido priekšstats par dažādām ražotnēm. Pārrunājām augļu un dārzeņu nozari, piegādes un realizāciju, Latvijas ekonomiku kopumā un iespējamo sadarbību ar Krieviju eksporta jomā. Uzzināju, ka Zemkopības ministrija samazinās finansiālu atbalstu izstādēm, bet Ekonomikas ministrija to neplāno darīt. Ministrs rosināja interesēties par eksporta garantijām un apdrošināšanu.»Jāmaina nodokļiMinistra viesošanos ar cerībām gaidīja SIA «Bauskas alus» darbinieki. Laboratorijas vadītāja Guna Dobre stāsta: «Pagājušais gads alus rūpniekiem bija ļoti grūts. Nupat saņēmām jaunu kvalitātes sertifikātu, arī ministra vizīte ir laba ziņa. Viņš redz, kas notiek. Mēs cenšamies turēties. Vajadzētu mainīt nodokļu politiku, pašlaik šis slogs ir ļoti smags.»Alus un iesala dzērienu ražotnes SIA «Bauskas alus» valdes loceklis Vladimirs Barskovs cerējis pārliecināt ministru, ka jāpārskata nodokļu politika mazajiem ražotājiem. Galvenais esot tikties un aprunāties, tad arī varot kaut ko panākt. Ekonomikas ministrs gan sacīja, ka SIA «Bauskas alus» jutis diezgan depresīvu noskaņojumu. Esot vairāk jādomā, jāmeklē iespējas, palīdzību labprāt piedāvātu arī ministrija, vajagot tikai sadarboties.Igaunijā nebija «Parex»A. Kampara sarunā ar Bauskas novada domes deputātiem aktīvākie jautātāji bija trīs uzņēmēji – Gintauts Tarvids, Egils Millers un Uldis Kolužs. Daži jautājumi bija ļoti specifiski, un ministrs lūdza tos atsūtīt e-pastā, lai sagatavotu atbildi vai pieprasītu amatpersonām noskaidrot apstākļus.Deputāts Jānis Feldmanis sacīja, ka ļoti pozitīvi vērtējams plānotais atbalsts mikrouzņēmējiem, bet vajadzētu domāt arī par lielāku atbalstu tiem, kas valsts kasē nodokļos samaksā simtiem tūkstošu latu. «Vai lielāks ieguvums būtu ļaut tagad bankrotēt un pēc laika sākt atkal no jauna ar vienu darbgaldu, reizē zaudējot naudu nodokļos?» retoriski vaicāja J. Feldmanis.Ministram jautāja arī par lielo ārvalstu aizdevumu un Latvijas ekonomiskās situācijas vērtējumu starptautiskā skatījumā. A. Kampars atzina, ka lielas problēmas radījis iepriekšējās valdības atstātais mantojums – nacionalizētā «Parex» banka. Igaunijā budžetā bijis pārpalikums un nebija «Parex», tāpēc kaimiņvalstij klājas labāk. Ministrs pauda cerību, ka izdosies banku pārdot un valsts kasē atgriezīsies iztērētie līdzekļi. Starptautiskais aizdevums bijis vajadzīgs, lai krasi nesamazinātu budžeta izdevumus.Pēc tikšanās ar deputātiem Artis Kampars devās uz SIA «Tunkūni», kur plānots veidot cūkkopības kompleksu un paplašināt eksporta iespējas. Jēga braukt uz laukiemMinistra padomnieks Sandris Sabajevs informēja, ka ekonomikas ministrs katru piektdienu cenšas doties uz novadiem. Viņš atzīst: «Mēs meklējam cerību stāstus.» Pēc ministra vērtējuma, situācija valstī pamazām uzlabojas, Latvija vairs nav Eiropas sāpju bērns un slikto ekonomisko ziņu centrs, tagad smagāk klājoties Grieķijā.Uzņēmēji, deputāti un uzņēmumu darbinieki ministra vizīti, viedokli un solīto vērtēja pozitīvi. Daudzu augstu amatpersonu vizītes Bauskā plašsaziņas līdzekļos vērtētas negatīvi, taču A. Kampara viesošanās mūsu pilsētā bija klusa, mierīga un, iespējams, būs arī noderīga.Ekspresintervijā ar «Bauskas Dzīvi» ekonomikas ministrs Artis Kampars atbildēja uz mūsu lasītāju jautājumiem.Kāda jēga ministram ir braukt uz laukiem? Apskatīsies, aizbrauks, un tas arī viss...– Sabiedrība uzskata, ka ministri nezina, kā cilvēki dzīvo ārpus Rīgas. Pats esmu no Tukuma un šajos braucienos varu iepazīt ļoti dažādus uzņēmumus un ražotnes laukos. Rodas pavisam cita izjūta un motivācija.Vai var cerēt uz labākiem laikiem tūrisma nozarē?– Tūrisms, tranzīts un informācijas tehnoloģijas – šīs jomas šogad ir valsts prioritāte. Ļoti cieši strādājam ar tūrisma nozares ekspertiem. Mēģinām noskaidrot, ko varam piedāvāt starptautiskajās izstādēs, lai uz Latviju atvilinātu tūristus. Mārketingā plānojam ieguldīt miljonus. Kāpēc a/s «Latvijas Gāze» atstātas monopoltiesības? Gāzes un siltuma cenas mazturīgos žņaudz gluži kā važas.– Uzņēmuma privatizācijas laikā Latvijas valsts apņēmās saglabāt monopolstāvokli līdz 2017. gadam. Savulaik bija mēģinājums šo situāciju mainīt, tas Latvijai maksāja zaudētu tiesu un miljoniem latu. Tagad izdevās vienoties par kompromisu – 2014. gadu –, un tas ir zināms panākums. Namu apsaimniekošanas jomā bieži vien ir grūti vienoties ar iedzīvotājiem, kas lasa un skatās televīziju tikai krievu valodā. Kā vērtējat mūsu divu valodu kopienas ietekmi uz ekonomiku?– Latvijā patiesi ir divas kopienas, kas atšķiras pēc valodas un dzīvo radikāli atšķirīgās mediju vidēs. Tā ir milzīga problēma. Varam cerēt, ka paaudžu maiņa situāciju uzlabos. Tomēr Krievijas izvērstā propaganda masu medijos tam traucē.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»