Pasaules izzināšana sākas Ķīpsalā

2010. gada 8. februāris 00:00

Bauskas pils muzeja speciāliste Ilona Taure 5. februārī pārliecinoši iejutās mazliet garlaikotas un kaprīzas princeses tēlā.Baltijas nozīmīgākajā tūrisma gadatirgū «Balttour» Ķīpsalas izstāžu centrā Bauskas pils muzejs demonstrēja Kurzemes hercogistes galma ikrīta rituālu – princeses ietērpšanu goda drānās. Virtuozās ģērbējas bija Ilonas kolēģes Taiga Skane un Dzintra Mētele. Starptautiskais tūrisma gadatirgus turpinājās no 5. līdz 7. februārim. To apmeklēja vairāki tūkstoši nozares speciālistu un interesentu, kurus ik gadu «Balttour» rosina izvēlēties jaunus ceļojumu maršrutus. Gadatirgū Latvijas reģionu ekspozīcijas kļūst aizvien pamanāmākas un saturiski daudzveidīgākas.Šīs izstādes jaunums bija Zemgales un Ziemeļlietuvas novadu kopīgs stends. Katru dienu izstādē piedalījās arī abu valstu amatnieki, demonstrējot dažādas prasmes. Bauskas tūrisma informācijas centra direktore Inese Turkupole-Zilpure skaidro, ka Bauskas un pārējo triju novadu amatniecības meistaru vietu skaits bija ierobežots, tālab nolemts izvirzīt četras personas, kas gadatirgū popularizē Zemgales lauku tradicionālās vērtības. Ekspozīcijas pirmā diena, ko 5. februārī apmeklēja «Bauskas Dzīve», bija adresēta dalībvalstu tūrisma industrijas speciālistiem un žurnālistiem. Karaša un sviests Codes pagasta zemniece Daira Jātniece, kura latviešu un lietuviešu kopīgajā stendā todien rādīja kulinārijas meistarību, par apmeklētāju trūkumu nevarēja sūdzēties. «Vai tas ir īsts? No laukiem un pašas gatavots?» norādīdams uz Dairas sviesta cibiņu un karašu grozu, vaicā aģentūras «Interfakss» žurnālists Naums Frīdmans. Saņēmis apstiprinošu atbildi, viņš ilgi mielojas uz nebēdu, slavēdams arī zemnieces gatavoto biezpienu un žāvētos ābolus. Kad Daira no zaļas Latgales keramikas krūzes ciemiņam lej pašas vāktu zāļu tēju, Naums kļūst vaļsirdīgs: «Mūsu mājās ir vismaz četras tādas krūkas. Kad ierodas ciemiņi, es nekad nepasniedzu ēdienus un dzērienus veikalā pirktos traukos. Mēs ļoti cienām lietas, kas ir gatavotas no dabiskiem materiāliem.» Daira Jātniece pirms braukšanas uz Ķīpsalu vēl ir paguvusi izcept karašu, bet visi pārējie produkti bijuši sagatavoti iepriekšējā vakarā. Slēpot uz Latviju Tūrisma pakalpojumus tikpat aktīvi reklamē arī jelgavnieki un Lietuvas pierobežas rajonu pārstāvji. Zigrīda Sokolova, Jelgavas tūrisma informācijas centra darbiniece, ir ievērojusi, ka apmeklētājus visvairāk saista kopīga informācija par reģionu. Tad viņi soli pa solim cenšas saskaņot vēlmes ar interesēm, meklējumos virzoties arvien dziļāk. Šogad fokusā ir dabas objekti.Bauskas tūrisma informācijas centra speciālistes Vija Grūbes novērojumi arī liecina par līdzīgu tendenci. Viņa piemetina, ka interesenti vairāk meklē piedāvājumus konkrētām grupām – ģimenēm ar maziem bērniem un skolēnu ekskursijām. Savukārt Ziemeļlietuvas reģionu tūrisma speciālisti apgalvo – Latvija ir iecienītākais lietuviešu ceļojumu mērķis. «Mums vēl nav statistikas, bet tik daudz manu tautiešu kā šoziem uz Latvijas slēpošanas vietām iepriekš nav devušies. Bet arī mums pierobežā ir dabas vērtības, ko latvieši varbūt nezina, piemēram, Kurtuvenas reģionālais parks netālu no Šauļiem. Ideāla vieta vasaras aktīvai atpūtai,» apgalvo Lina Kučinskiene, Rokišķu tūrisma informācijas centra pārstāve.Orientācija uz ziemeļiem Kurzemes novadiem Ķīpsalas izstāžu centrā līdzās zemgaliešiem bija pat divi stendi – cits par citu atraktīvāks. Dundagas suitu sievas un Kolkas koklētājas nemaz nejutās ierobežotas īrētā laukuma šaurībā. Ļoti interesants piedāvājums ir Kolkas tūrisma informācijas centram, kas, piedaloties Latvijas un Igaunijas pārrobežu projektā, paveicis vērā ņemamas lietas. Iestādes pārstāvis Jānis Dambītis teic, ka lībiešu krasta nemateriālās kultūras izpēte un Krišjāņa Valdemāra 185. jubilejas gada popularizēšana Ziemeļkurzemē ir projekta nozīmīgākie sasniegumi.Tik plaši kā šoreiz Igaunija tūrisma gadatirgū nav tikusi pārstāvēta. Ziemeļu kaimiņu elastīgā pieeja ceļotāju piesaistīšanā jau pirms vairākiem gadiem izpelnījās ievērību. Tartu tūrisma informācijas centrs informāciju par jebkuru maršrutu piedāvā arī latviešu valodā. Ilze Zagorska ir vienīgā latviešu gide senajā Tērbatā. Viņa Tartu Universitātē studē etnoloģiju. «Dažos gados ir ievērojami palielinājies Latvijas kultūrtūristu skaits Igaunijā. Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai vairs nav robežas šķērsošanas formalitāšu, turklāt nokļūt Tartu no Latvijas var ar satiksmes vai tūristu autobusu, vilcienu, lidmašīnu, personisko mašīnu. Šo iespēju īpaši aktīvi izmato Vidzemes iedzīvotāji,» atzīst Ilze.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pasaules izzināšana sākas Ķīpsalā

Kategorijas