Dvēseles attīrīšanas laiks

2010. gada 19. februāris 00:00

Pelnu diena baznīcas gadā iezīmē Lieldienu ciklu un gavēņa laika sākumu, kas ilgst 40 dienu un simbolizē periodu, ko Jēzus pavadīja tuksnesī. Šogad Lieldienas būs 4. aprīlī, bet Pelnu diena bija 17. februārī.Vecumnieku evaņģēliski luteriskā draudze Pelnu dienā šotrešdien pulcējās grēku nožēlas dievkalpojumā, informē mācītājs Juris Morics. Tas notika draudzes namā – Sarkanajā skolā –, nevis baznīcā, kur ir ļoti auksti. Pelnu dienas dievkalpojums atšķiras no parastās liturģijas, jo ilgāks laiks tiek veltīts grēku nožēlai. Lai gan kristīgajā baznīcā pastāv arī pelnu svētīšanas tradīcija, kas ir svinamās dienas satura ārējā zīme, Juris Morics to nepraktizē.Atbrīvoties no nastas Patiesībā Pelnu diena ir viena no vissenākajām baznīcas tradīcijām, kad kristieši, sākoties gavēnim, uzģērba grēku nožēlnieku tērpus un tika apkaisīti ar pelniem. Tie simbolizē katra cilvēka pagātni – sliktās domas un darbus –, no kā var atbrīvoties, patiesi nožēlojot grēkus. Tie ir līdzīgi nastai, kas cilvēka patībā traucē iekļūt labajam. Nožēlnieki ar pelniem uz pieres uzvilka krustu, kas nozīmēja atgriešanos pie Dieva un atteikšanos no iepriekšējā dzīves periodā izdarītiem grēkiem.Katoļu baznīcās joprojām tiek ievērota sena tradīcija, kad Pelnu dienas dievkalpojumā priesteri tos kaisa uz galvas grēku nožēlniekiem. Arī Bauskas katoļu draudzes priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns šo rituālu veica 17. februāra liturģijā. «Pirms dievkalpojuma tiek sagatavota vesela bļoda ar pelniem, kas tiek nosvētīti. Tos simboliski birdina uz grēku nožēlā noliektas galvas. Pelnus, kas paliek pāri, cilvēki var ņem līdzi uz mājām,» skaidro garīdznieks.Racionāla pieeja Gan kristīgajā tradīcijā, gan latviešu folklorā pelni ir zīmīgs simbols. Tie, līdzīgi putekļiem, atgādina par cilvēka dzīves īslaicīgumu un epizodiskumu Radītāja un mūžības priekšā. Folklorā ir maz liecību par grēku nožēlošanu, toties Pelnu dienas citas tradīcijas ir ļoti plaši atspoguļotas.Latviešu dzīvesziņā pelniem ir īpaša loma, jo tiem piedēvē arī maģisku spēku. Tiek uzskatīts, ka Pelnu dienā tie jāizgrābj no krāsns un jāuzglabā līdz vasarai, lai izkaisītu sakņu dārzos un tīrumos. Vairākums ticējumu ir vērsti uz praktisku mērķu sasniegšanu. Tie vēsta, ka ar pelniem ir jāapkaisa kāpostu stādi, lai tos neapdraudētu kukaiņi. Arī augļu koku laistīšana ar pelnu un ūdens maisījumu nav vis maģisks rituāls, bet gan augu bagātināšama ar minerālvielām. Tomēr par vērtīgākajiem tika atzīti tieši Pelnu dienā savāktie krājumi, jo tiem piemītot svētība. Valdīt pār miesu Gavēnis, kas turpināsies 40 dienu, nav diēta, jo attiekšanās jēga ir daudz dziļāka. Pamatnostādne ir apzinātu darbību veikšana, lai dvēsele šajā periodā valdītu pār miesu, nevis otrādi. Tādējādi gavēnis nenozīmē tikai ēšanas, bet dažādu ieradumu un komforta ierobežošanu. Vienam tie var būt saldumi, alkohols, cigaretes, bet citam – pārmērīga aizraušanās ar datoru, televīziju, iepirkšanos. Garīdznieki uzsver, ka vienotas receptes, kā ikkatram gavēņa laikā revidēt savus ieradumus, nav. Tomēr arvien vairāk cilvēku cenšas mainīt ēšanas ieradumus un vismaz reizi nedēļā atturēties no gaļas produktiem. Gavēņa radikāli piekritēji pat cenšas ierobežot pārvietošanos, nemaz nerunājot par izklaidējošu sarīkojumu un koncertu apmeklēšanu. Vērot neiesaistotiesMonsinjora Jāņa Zviedrāna nostāja gavēņa jautājumā ir stingra. Viņš attīrās no gaļas un piena produktiem ik piektdienu, ievēro mierīgu, līdzsvarotu ritmu, pavadot laiku apcerēs un lūgšanās. Garīdznieks piemetina: «Šajā periodā nevajadzētu rīkot dzimšanas vai vārdadienas svinības, doties uz kino, iesaistīties citās izklaidēs.Gavēnis tomēr ir ļoti nopietns laiks, kad Kristus dodas pretim savai nāvei un uzvarai. Baznīca Pirmslieldienu ciklā negavilē un nelieto saukli «Aleluja!». Dievnamos tas atgriežas tikai Lieldienās».Uz jautājumu, kā pareizāk savu dzīvi organizēt cilvēkiem, kuru darba pienākumi ir saistīti ar kultūras sarīkojumu apmeklēšanu vai organizēšanu, priesteris atbild: «Tas ir sarežģīts jautājums. Amata pienākumu nosacījumi ir jāievēro, bet svarīga ir attieksme. Var mierīgi sēdēt un vērot, bet var arī aktīvi iesaistīties, dejojot, lēkājot, skaļi uzvedoties. Arī mūs, garīdzniekus, nereti aicina apmeklēt laicīgus sarīkojumus. Mēs neatsakāmies, jo gavēnis taču nenozīmēs saskarsmes pārtraukšanu ar sabiedrību.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dvēseles attīrīšanas laiks

Kategorijas