Atklāj smalkumus

2010. gada 19. februāris 00:00

SIA «Iecavnieks» pirmajā linaudzētāju seminārā piedalījās ap divi desmiti Latgales saimnieku, viņi plāno nopietnu biznesu.Audzēt linus zemniekus mudina gan «Iecavnieka» direktors Dainis Lagzdiņš, gan Latgales linu klastera jeb kopas vadītāja Zinaīda Šulberga. Vienus interesē eļļas spiešana un pārstrāde no sēklām, otrus – stiebru pārveidošana šķiedrā. Abi pārstrādes virzieni ražos eksporta produktus.Zaļais biznessGan dabiskās eļļas, gan šķiedras pieprasījums pasaules tirgū aug līdz ar cilvēku pievēršanos zaļiem produktiem. D. Lagzdiņš stāsta, ka kokapstrādes meistari rosina ražot pernicu – īpaši karsētu lineļļu, kā arī pigmentētu eļļu koka apstrādei. Šo dabisko produktu pieprasījums pasaulē strauji aug. «Iecavniekā» linsēklas šim nolūkam pārstrādās jaudīgā līnijā, top jauns cehs pernicas ražošanai, ko plānots iedarbināt mēneša laikā.SIA «Baltiks East» izpilddirektore Z. Šulberga «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka linu klasterī apvienotajiem Rēzeknes, Krāslavas un Preiļu uzņēmumiem trūkst izejvielas, jo linkopība panīkusi: «Pašlaik Latvijā kopumā lini aizņem ap 500 hektāru, garšķiedras šķirnes, kas mūs interesē visvairāk, – tikai kādus 50 hektārus.»Taču var izmantot arī īsos eļļas linu stiebrus – tos pārstrādā tā sauktajā tehniskajā šķiedrā, kas pasaules tirgū pieprasīta kompozīta un siltināmo materiālu ražošanai, visur, kur sintētiku aizstāj ar dabisko šķiedru. Pēc Z. Šulbergas teiktā, Latgales linu rūpnīcas smalcināto šķiedru sūta uz Ameriku, kur pieprasījums ir 200 tonnu mēnesī.Kopumā uzņēmumi eksportē 97% savas produkcijas. Tagad ražotāji izejvielu ieved no Baltkrievijas, taču tiem pietiktu ar 3000 hektāriem linu sējumu Latvijā, saka speciāliste, aicinot zemniekus atjaunot linkopību. Atbalstīs ikdienā«Iecavnieka» linu projekta vadītāja Anita Vismane topošajiem linaudzētājiem aprakstīja izmantojamo sēklu īpašības un atklāja daudz linu kopšanas smalkumu. Uzņēmuma speciālisti, kas ar liniem strādā kopš 2002. gada, visciešāk lika pie sirds lietas, ko noteikti nedrīkst darīt, lai izvairītos no iesācēju kļūdām un panāktu labas ražas.Ilggadējs «Iecavnieka» sadarbības partneris graudu un rapšu audzēšanā Ilgvars Prodišķis, Jēkabpils novada Zasas pagasta saimniecības «Stabiņi» vadītājs, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» pauda bažas par linu sarežģīto novākšanu. A. Vismane gan mierina, ka «Iecavnieka» speciālisti ir gatavi atbildēt uz visiem jautājumiem un apmeklēt laukus, lai palīdzētu zemniekiem ar ikdienas padomiem visā audzēšanas un novākšanas procesā.I. Prodišķis pavasarī piesardzīgi iesēs 10 – 15 hektāru vasaras linu, pēc tam redzēšot. «Jāmeklē kaut kas jauns, lai atdzīvinātu saimniecību. Lini no ekonomiskā viedokļa šķiet cerīgi, ir, no kā mācīties. Zaudēt pašlaik vairs neko nevar,» nosmej zemnieks.Semināra dalībnieki varēja apskatīt šonedēļ «Iecavniekā» iedarbināto jauno pārtikas linsēklu spiešanas līniju, kuras detaļas uzņēmuma inženieri un mehāniķi rasējuši un salikuši paši, pārveidojot agrāko rapšu spiešanas iekārtu. Īpaši pārdomāta dzesēšana, jo lineļļa un rauši – otrs pārstrādes produkts – pārkarsējot zaudē vērtību un kvalitāti, stāsta D. Lagzdiņš. Linu pārstrāde pārtikai notiks dabiskā ceļā, saglabājot visas produkta vērtīgās īpašības.Jau vēstīts, ka «Iecavnieka» linu projekts paredz tiešu sadarbību ar augkopjiem sēklu iegādē, kultūras audzēšanā un produkta pārstrādē. Partneru skaits un plānotās linu platības būs zināmas pēc februārī paredzēto semināru beigām un līgumu noslēgšanas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāj smalkumus

Kategorijas