Nepakļaujas depresijai

2010. gada 19. februāris 00:00

60 gadu jubileja Rudītei Jančenkovai.Ciemojoties mežotnieces Rudītes Jančenkovas mājās, gribot negribot skatiens jāvērš uz divām pusēm vienlaikus. Istabu izgrezno 60 dažādu krāsu baloni un neļķes. «Tos man meita Natālija sadāvināja. Patiesībā man jubileja jau bija pagājušajā nedēļā. Pasē ierakstīts kļūdains dzimšanas datums,» stāsta Rudīte.Protams, vislielākā uzmanība pienākas gaviļniecei. Viņa desmit gadu pavada, guļot gultā. Kājas vairs neklausot, rokas sāpot, un pat piecelšanās sēdus ar pašas spēkiem nav iespējama.Traģēdija pēc traģēdijas«Viss sākās pēc jaunākās meitas dzemdībām. Smagi saslimu, kādu laiku nogulēju gultā. Tad ārsts kādu brīdi mani dabūja uz kājām, bet prieks bija īss, drīz jau atkal nonācu gultā. Pavisam,» stāsta mežotniece. Sākumā nepareizi noteiktā diagnoze stipri vēlāk atzīta par multiplās sklerozes gadījumu.Patiesībā tā ir tikai viena no visām likstām, kas ģimeni šajos gados piemeklējušas. Pirms invaliditātes nācies šķirties no piecgadīga dēla, kas Misā noslīcis. «Skumji, domājot arī par brāli, kas vairāk nekā desmit gadu skaitās bez vēsts pazudis. Vienā vakarā izgāja no savas mājas Rīgā, lai dotos pie bijušās sievas, un tā arī galamērķi nesasniedza,» atklāj R. Jančenkova. Vīrs un zvēriņi uzmundrinaLai nu kā būtu, jubilāre nav ļāvusies depresijai, jo bijis jādzīvo tālāk. Sāpi mazinājis un grūtus laikus palīdzējis pārvarēt vīrs Nikolajs. No brīža, kad Rudīte izrakstīta no slimnīcas, jo ārsti lietas labā vairs neko nav spējuši darīt, savu ikdienas kārtību mainījis arī dzīvesbiedrs. Viņš darbu tirdzniecības bāzē pametis, lai kļūtu par sievas kopēju.«Vai, kā viņš mani lutina! Ļoti labi vīram padodas ēdienu gatavošana, it īpaši dažādi salātiņi. Tad vēl, kad ir labi laika apstākļi, viņš mani ved ārā. Sēžu dārziņā un skatos, kā zied skaistas puķes,» tā jubilāre. Dzīvi patīkamu padarot arī mājās esošie zvēriņi. Suns, kaķis un papagailis mežotnieci cenšas uzmundrināt ik dienu. «Ļoti mīļš mums ir taksis Rikis. Viņš visiem ir draugs,» stāsta jubilāre. Dzīvnieciņš, iespējams, lielo mīlestību izrāda tādēļ, ka mājinieki viņu savākuši no ielas. «Domājam, ka tie bija dzērāji, kas tā izrīkojās, jo viņu klātbūtnē Rikiņš kļūst agresīvs.»Dzīve nomalē grūtaKopumā dzīvi Mežotnes pagasta «Ceplī» Rudīte raksturo kā grūtu. Lielas neērtības rada aizsalis ūdensvads katru ziemu, pat tad, ja tā ir silta, arī tuvējās mājas piemeklējot tas pats. «Ja grib nomazgāties, ūdens jāņem no āliņģa upē. Dzeramo ūdeni nesu no tuvumā esošā sūkņa,» stāsta vīrs Nikolajs. Diezgan liela šmuce sanākot arī pavasarī, kad mājas, kas atrodas pāris metru no Lielupes, applūst, ūdens tad esot arī pagrabos un pat pirmajā stāvā.Sarežģīta komunikācija esot arī ar apkārtnes iedzīvotājiem. «Esmu dzimusi Piebalgā, mācījusies Rīgā, bet nekur iepriekš nebiju saskārusies ar tik skaudīgiem cilvēkiem kā šajā pusē,» teic Rudīte. Visi jau tomēr tik depresīvi un skaudīgi neesot. «Vienīgi Vilciņu ģimene no blakusmājas ir ļoti draudzīga. Bieži vien izpalīdzējuši visādā ziņā, un, galvenais, par labajiem darbiņiem nekādu atalgojumu neprasa. Kaut tādu ģimeņu būtu daudz vairāk!» vēlas Rudīte.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nepakļaujas depresijai

Kategorijas