Aizbraucēju leduskalna neredzamā daļa

2010. gada 26. februāris 00:00

Iekāpšanu lidsabiedrības «Ryanair» lidmašīnā Rīgas lidostā februāra sestdienas rītā gaida tik daudz cilvēku, ka ne tikai somai, kājai vietu uz grīdas grūti atrast.Izlidošana kavējas, jo reisa lidmašīna no Anglijas vidienes tikai nesen kā nosēdusies Rīgas lidostā un pirms atceļa jāveic lidojumam nepieciešamā sagatavošanās. Ciemos un pavisam Pārblīvētajā telpā visgrūtāk ir bērniem. Līdzās stāv jauna māmiņa. Cenšoties tumšcirtainās mazulītes mierināt, viņa stāsta, ka «dedijs» būs pretī ar jauno auto. Bērnu valodiņu vēl nesaprotamāku dara latviešu, angļu un vēl kādas citas valodas vai izloksnes sajaukums un niķis. Šīm meitenītēm Latvija ir tikai vieta, kur paciemoties, bet mājas citā Eiropas valstī.Ar vecmāmiņu un viņas mazmeitu esam jau iepazinušās, meitēns brauc pie mammas un tēta. Rudenī vienā no Jorkšīras pilsētām viņa sāks skolas gaitas piecgadnieku grupā. Kad vecāki aizbraukuši strādāt uz Angliju, meitenīte tikai mācījusies staigāt. Vecmāmiņas izaudzināta, viņa mammu un tēti redzējusi ciemošanās reizēs un gandrīz katru vakaru «Skaipā».Sākumā domāts, ka jaunās ģimenes prombūtne nebūs ilgstoša. Izšķirošo lēmumu par palikšanu vecāki pieņēmuši, domājot par to, kur meita iegūs izglītību. Turklāt Anglijā viņu gaida arī tur dzimušais brālītis. «Tad jau uz palikšanu. Aizvedīšu mazmeitu, paciemošos un braukšu atpakaļ,» saka gados vēl jaunā vecmāmiņa, kura savu dzīvi nevar iedomāties citā zemē. Turklāt vēl viņai Latvijā ir darbs, un līdz pensijas vecumam gadi divpadsmit.Nebūt atkarīgiemNegribu, lai šajā situācijas ieskicējumā kāds saklausītu nožēlu par tiem, kuri aizbrauc. Cienu šo cilvēku uzņēmību, jo viņi to nedarītu, ja zinātu, ka varēs atrast darbu Latvijā, lai nodrošinātu savu un bērnu dzīvi, nevis būtu atkarīgi no sociālās palīdzības.Daudz grūtāk prognozēt, vai aizbraukušie atgriezīsies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi vai tā arī paliks ciemiņi. Emigrācijas vilnim sākoties, ap 2000. gadu un mazliet vēlāk cilvēki devās prom no valsts, kurai, kā mēdz sacīt, viss vēl bija priekšā. Pašreizējie aizbraucēji uz savas ādas ir izjutuši, kas notiek Latvijā... Turklāt tagad prom dodas cilvēki, kuri līdz šim uz šādu soli nebija iekustināmi. Nu viņiem Eiropas valstīs ir ne tikai paziņu, bet arī draugu un pat radu loks, un tā vairs nav braukšana uz tukšu vietu, svešu zemi. Uzticēšanās jāapstiprinaDiemžēl ļoti bieži aizbraucēji, sākumā atstādami Latviju uz laiku, kamēr iekārtosies, nesakārto lietas, kas skar viņu bērnu tiesības, atgādina Bauskas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Anda Smiltiņa-Plūdone.«Varu saprast, ka, tik krasi mainot dzīvesvietu un nodarbi, nevar uzreiz ņemt līdzi bērnus. Nereti viņi ir mazi, citiem jāturpina skolas gaitas. Ja vecāki dodas prom no Latvijas uz laiku, kas ir ilgāks par trim mēnešiem, jāvēršas bāriņtiesā, lai nodotu nepilngadīgo bērnu aprūpē kādam tuviniekam vai draugam. Piecus sešus gadus vecam bērnam vaicā arī viņa piekrišanu.Likums noteic, ka bāriņtiesai ir arī vairākas prasības pret šo uzticības personu – vajadzīga izziņa no ģimenes ārsta par šī cilvēka veselību, izziņa no narkologa, ka nav uzskaitē. Izziņu no soda reģistra pieprasa bāriņtiesas darbinieki,» skaidro Anda Smiltiņa-Plūdone.Tiek veikta arī apsekošana vietā, kur bērns turpmāk dzīvos, lai iepazītos ar apstākļiem. Ja kādam šķiet, ka šīs prasības ir pārāk stingras, Anda Smiltiņa-Plūdone atgādina, ka cilvēki nereti rūpīgāk izvēlas vietu jaunam televizoram vai garāžu automašīnai. Bāriņtiesa lēmumu var pieņemt mēneša laikā, bet speciāli tas netiek vilcināts, īpaši, ja vecākiem tuvojas aizbraukšanas datums. Kad lēmums saņemts, vecākiem pie notāra jāapstiprina pilnvara konkrētai personai, kura pārstāvēs nepilngadīgā intereses. Tas var būt nepieciešams mācību iestādē, pašvaldībā, ja nepilngadīgais nopietni saslimst un ir jāievieto slimnīcā un tamlīdzīgi. Visu šo kārtību nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.’ pants, tā Anda Smiltiņa-Plūdone.Taču bāriņtiesas apstiprinātie gadījumi esot tikai leduskalna mazākā, redzamā puse. Bāriņtiesas vadītāja apņēmusies tuvākajā laikā sazināties ar visām novada mācību un pirmsskolas iestādēm, lai precizētu, cik bērnu vecāku prombūtnes laikā dzīvo pie citiem.Ārpus šī raksta rāmjiem paliek tā vienkāršā patiesība, ka bērni vienmēr ļoti ilgojas pēc saviem vecākiem. VIEDOKLISIedzīvotāju migrācijas dēļ Latvija krīzes gados zaudēs vairāk nekā 100 tūkstošus cilvēku. 2010. gadā izceļos vismaz 30 000 Latvijas iedzīvotāju. Trīs ceturtdaļas aizbraucēju ir jaunāki par 35 gadiem, un tas nopietni maina sabiedrības demogrāfisko struktūru. Tā spriež Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazāns. Avots: «Telegraf»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aizbraucēju leduskalna neredzamā daļa

Kategorijas