Komentāri: pašnāvības risks

2010. gada 26. februāris 00:00

Februārī labprātīgi no dzīves šķīrušies trīs vīrieši Vecumnieku novadā, viens Bauskas novada Gailīšu pagastā. Pašnāvības iemesli tiek noskaidroti. Kālab tik daudzi vīrieši pašlaik izšķiras par pašnāvību?Svarīgs saišu stiprums AIVITA PUTNIŅA, sociālantropoloģe, LU Humanitāro zinātņu fakultātes docente:Labprātīgu aiziešanu izšķir saišu stiprums, kas cilvēku pie dzīves tur. Vīrieši arī relatīvas stabilitātes gados biežāk pakļauti pašnāvības riskam. Pirmkārt, ideālas vīrišķības priekšstati vīrieti attēlo kā pašpietiekamu un dzīvi kontrolējošu būtni, tāpēc kontroles zudums rada papildu spriedzi. Otrkārt, ja attiecības ģimenē balstās uz tradicionālo vīrieša apgādnieka lomu, tās zaudējums var izjaukt līdzsvaru, vīrietis nespēj samierināties ar «galvenās» lomas zaudējumu. Treškārt, vīriešiem Latvijā trūkst saskarsmes prasmju, kas ļautu rūpēs dalīties ar tuvākajiem un pieņemt palīdzību, nezaudējot vīrišķības izjūtu.Sievietes tradicionāli sevi saista ar ģimeni, un tas liek cīnīties līdz pēdējam. Vīrieša prestižs tradicionāli saistīts ar darbu, tāpēc viņi smagāk pārdzīvo tā zudumu un nav gatavi strādāt jebkuru darbu. Nespējot atbilst ideālajam tēlam un pārvarēt personiskās dzīves problēmas, vīrieši var uzskatīt pašnāvību par cienīgu izeju no situācijas.Vienīgais risinājums ir tradicionālo dzimumu lomu pārskatīšana bērnu audzināšanas procesā, īpašas rūpes par tuvākajiem, kolēģiem un kaimiņiem šajā grūtajā laikā. Pašnāvnieku tuviniekiem nereti nāve ir pārsteigums, liecinot par savstarpējo saišu vājumu. Novērst domas INGA GRĪNBERGA, psiholoģijas maģistre, strādā skolā, konsultē pieaugušos:Pašnāvība ir personiska traģēdija, kura vistiešāk atsaucas uz ģimeni, tuviniekiem, dzimtu. Starp citu, ārzemju analītiķi uzskata, ka dažkārt, īpaši analizējot pašnāvību gadījumus, plašsaziņas līdzekļi neapzināti pamudina vēl kādu rīkoties līdzīgi...Idejas par pašnāvību piemeklē ne tikai vīriešus, par to domā arī sievietes. Atšķirības ir problēmu risināšanas stratēģijas izvēlē. Vīrieši ir «darītāji», bezcerības brīdī viņi bieži vien spēj saredzēt tikai vienu izeju. Tuviniekiem svarīgi būtu apzināties risku, ja dzimtā kāds ir izdarījis pašnāvību. Finansiālā un sociālā spriedze pašlaik ir nomācoša, tāpēc tik svarīgi ieklausīties otra teiktajā, sajust arī to, kas paliek nepasacīts, neatstāt šādu cilvēku vienu. Tajā pašā laikā attiecībām jābūt taktiskām. Tuvākie cilvēki nomāktajam var atrast kādu nodarbi, kas palīdz pievērst domas kam citam – nošķūrēt sniegu no ceļa, palīdzēt kādam, kaut vai iet makšķerēt. Lieti noderētu jaunības drauga apciemojums, tikšanās ar mācītāju, ārstu, arī ar psihologu, psihoterapeitu.Palīdzošo profesiju speciālistu apmeklējums vīriešus bieži vien biedē ar to, ka būs jārunā par jūtām. Ir dažādi varianti, un viens, ko piedāvāju, – klusēt, bet vissvarīgākais ir sākt par to runāt, vismaz piezvanīt uz uzticības telefonu. Pasargāt no traģēdijas OLGA ČERNIŠOVA-STŪRIŠKA, sociālā darba maģistre, strādājusi sociālajā dienestā un krīzes centrā:Vīriešu pašnāvības Vecumniekos vēl pirms pāris gadiem bija retums. Manuprāt, pašnāvību skaits Latvijā palielinājies, pasliktinoties ekonomiskai situācijai valstī, bezdarba, kredītu parādu, arī alkoholisma, nelaimīgas mīlestības, bezcerības un vēl citu iemeslu dēļ. Strādājot krīzes centrā, bieži nācās uzklausīt tieši vīriešus, kuri zvanīja, gluži vienkārši vēloties izrunāties, dzirdēt padomu, sajust izpratni, morālu atbalstu. Konsultācijas pa tālruni nebija krīzes centra kompetencē, tomēr profesionāļi vienmēr uzklausīja cilvēkus, zinot, cik tas ir svarīgi un ka tā var novērst traģēdiju.Tiek uzskatīts, ka vīrietis pēc būtības ir stiprs un pats var tikt galā ar savām problēmām, stresu. Tam nepiekrītu. Ja cilvēks nonāk situācijā, kurā jūtas bezspēcīgs un neaizsargāts, nespēj to atklāt tuvākajiem, viņš kādā brīdī var nolemt beigt dzīvi. Ģimenei nākas ne tikai pārciest zaudējuma sāpes, viņiem paliek arī aizgājēja pro-blēmas, saistības un to sekas.Domāju, ka, audzinot dēlus, jāmāca tiem uzticēties, runāt par sasāpējušām lietām, nenoslēgties sevī. Arī apkārtējiem jābūt vērīgiem, jo mums līdzās ir cilvēki, kuriem ļoti grūti pārvarēt smagumu. Profesionālu palīdzību var saņemt no psihologiem, psihoterapeitiem, sociālajiem darbiniekiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: pašnāvības risks

Kategorijas