Laimīgā satuvināšanās ar Mušonkuli

2010. gada 26. februāris 00:00

80 gadu jubileja Skaidrītei Zavinskai.Dzīvespriecīgā baušķeniece, sasniegusi šādu cienījamu vecumu, sirdī un prātā jūtoties vēl jauna: «Tas tādēļ, ka kaimiņos dzīvo pārsvarā jauni cilvēki. Šādā vidē uzturoties, nemaz nevari būt vecs.» Par to runājot, Skaidrītei atmiņā ataust šis tas no bērnības: «Vispār jau ar brāli Edmundu sastrādājām visādus nedarbus. Kad par tiem uzzināja tēvs, visa vaina netika velta uz brāli. Mēs abi dabūjām pa kādam pērienam.»Bijušas reizes, kad pasaules izzināšana caur rotaļām varēja beigties traģiski. Skaidrīte min gadījumu, kad vēl bijusi piecgadīgs bērns: «Bija vēls rudens, dīķi Jaunsaulē paspējuši jau aizsalt, kad vietējie zemnieki vēl kūla āboliņu. Tēvs ūdens ņemšanai bija izcirtis āliņģi, un es biju izdomājusi pārbaudīt ledus biezumu. Ielūzu. Labi, ka tēvs ar spaiņiem nāca visai ātri atpakaļ un izglāba mani.» Tas ir pašsaprotams, ka šajā reizē par muļķīgu rīcību viņa nav sodīta. Cik nu trūcis, lai dzīvība izdzistu.Sapņo par dzīvi pilsētāSkolas gados blēņas mestas pie malas, tik tikko pārdzīvoti kara gadi, un prāts nesies vairāk uz palīdzības sniegšanu citiem: «Vienu brīdi bija doma kļūt par medmāsiņu, taču nekas no tā neiznāca. Pilnā sparā jundīja kolektivizācijas process. Svaigi izveidotajiem kolhoziem bija nepieciešami strādnieki. Tā nu beigās sanāca, ka es savus darba gadus nostrādāju Andreja Upīša vārdā nosauktā kolhoza grāmatvedībā un vēlāk arī dispečerdienestā.»Viņai bijis arī cits sapnis, kas nu jau vairāk nekā 30 gadu ir piepildījies: «Vēl atrodoties Jaunsaulē, bieži vien sevi pieķēru, domājot par to, cik jauki būtu dzīvot pilsētā. Tā mani vilināja.» Iecere īstenojusies pēc pāris gadu kopdzīves ar vīru Jāni, kuram miteklīti tikko uzceltajā bloku mājā pilsētā piešķīrusi toreizējā darbavieta Bauskas PMK (pārvietojamā mehanizētā kolonna). Interesants ir arī stāsts, kā abi sagājuši kopā. «Jaunsaulē mūsu zemesgabali robežojās. Kādu brīdi bijām tikai kaimiņi, taču pēc laika, kad abiem aiz muguras bija aizvadīta neveiksmīga laulības dzīve, kas beidzās ar šķiršanos, mēs viens otrā ieskatījāmies,» atceras jubilāre.Pilna māja ciemiņuZavinsku ģimenē nav uzaudzis neviens bērns, taču vairākus gadus abus priecējis pekiniešu šķirnes suns Muša, kas ticis uztverts kā pilntiesīgs ģimenes loceklis. Jāņa ierastās pastaigas ar suņuku nav palikušas nepamanītas, arī apkārtējie iedzīvotāji, it īpaši bērni, dzīvnieciņu turējuši cieņā. No tiem laikiem vīrs ticis pie iesaukas Mušonkulis.Tikpat neatņemami ģimenes locekļi joprojām ir gaviļnieces brāļa bērni un mazbērni. Viņiem ciemošanās pie Skaidrītes sagādā milzīgu prieku, par lielo pieķeršanos liecina arī tas, ka skolas gadi pavadīti, mitinoties dzīvoklītī pie viņas. Brāļa ģimene, kā arī citi radi un draugi sestdien ieradīsies ciemos uz apaļās gadskārtas svinībām. Baušķeniece atzīst, ka jubilejas viņai patīkot atzīmēt, jo tad māja ir pilna ar smaidīgiem un pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem. Kamēr ar katru izrunājoties, iestājoties nakts. Arī vīrs šogad svinēs ievērojamu jubileju. «Būs man divi kliņģeri (domāti 88 gadi),» smej Jānis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laimīgā satuvināšanās ar Mušonkuli

Kategorijas