Palielinās to iedzīvotāju skaits, kas nemaksā par siltumu

Par februārī patērēto siltumu SIA «Bauskas siltums» pielietos atlaidi tarifam 20 procentu apmērā.Vairākās mājās janvārī siltuma rēķini dubultojās, salīdzinot ar decembri. Bauskas iedzīvotāji aicināja pētīt situāciju un kā pozitīvo piemēru minēja Rīgu, kur ar līdzīgu tarifu maksājumi ir par pieciem procentiem mazāki nekā pirms gada, bet Bauskā – par pieciem procentiem lielāki. Siltināšanas efektsPortāla «bauskasdzive.lv» forumā sniegtie dati rāda, ka līdzīga lieluma dzīvokļiem Bauskā janvārī maksa par siltumu svārstījusies no 80 līdz 120 latiem. Atšķirības rada dažādais siltumenerģijas patēriņš.Visticamāk, maksas starpību Baus-kā un Rīgā nosaka māju siltināšana. Rīgā ir vairāk jaunbūvju ar labāku siltumnoturību. Namos, kur veikti energotaupības pasākumi, apkures izmaksas ir līdz pat 50 procentiem mazākas, turklāt aukstākās ziemās ietaupījums ir jūtamāks. Rīgā šādas mājas ir vairākas, SIA «Bauskas siltums» tīklā – tikai viena.Par ēkas siltināšanu jārūpējas tās saimniekiem – dzīvokļu īpašniekiem. Bauskas pašvaldība renovējusi māju Dārza ielā 9, uzbūvējot to tikpat kā no jauna. Šajā mājā siltuma patēriņš ir vismazākais, un maksa, salīdzinot ar pērno janvāri, šogad bija par septiņiem procentiem mazāka.Dārza ielas 15. mājā ir viens no lielākajiem siltuma patēriņiem Bauskā. 2009. gada janvārī siltuma patēriņš vienam apdzīvojamās platības kvadrātmetram tajā bija divas reizes lielāks nekā Dārza ielā 9. Šī gada janvārī Dārza ielā 15 siltuma patēriņš bija gandrīz trīs reizes lielāks. Dārza ielā 9 apkures maksa janvārī bija 0,61 lats par kvadrātmetru, Dārza ielā 15 – 1,59 lati par kvadrātmetru. Dažādas pasaulesSiltuma maksājumi mūspuses apdzīvotajās vietās ir dažādi. Grūtu janvāri aizvadījuši Iecavā. Tirgus ielas 5. mājas iedzīvotāja Otīlija Brakovska pastāstīja, ka par vienistabas dzīvokli 33 kvadrātmetru platībā apkures rēķins bija 53 lati. Cita situācija ir Saulainē Rundāles novadā. Stāsta Zenta Auce: «Janvāra siltuma maksa par divistabu dzīvokli 48 kvadrātmetru platībā bija 22 lati. Pavēss gan mājā bija – 14, 15 grādi, bet radiatori bija silti, un rēķins nav liels.» Tomēr Saulaini ar Bausku grūti salīdzināt, jo tur katlu- māja tiek kurināta ar salmiem.Līga Jankova privātmāju Bērzkalnos apsilda ar gāzi, par kuru katru mēnesi maksā 45 latus. Gāzi viņa izmanto arī ūdens sildīšanai un ēdiena gatavošanai. Drīzumā gan prognozēts 30 procentu tarifa pieaugums, tad maksa būtu virs 60 latiem mēnesī. L. Jankova domā – ja daudzdzīvokļu mājā katrs dzīvokļa īpašnieks ieguldītu tikpat daudz naudas, cik savos mājokļos iegulda privātmāju saimnieki, «viņi dzīvotu kā Dieva ausī». Parādi augLatvijas iedzīvotāji, arī baušķenieki, janvāra mēnesī nav bijuši kārtīgi maksātāji par siltumu. Kaut arī siltuma tarifi lielākoties sarukuši, nemaksātāju skaits ir būtiski pieaudzis, visticamāk, ekonomiskās krīzes dēļ. Tomēr situācija ir skaidra – ja siltuma ražotājs nemaksās par gāzi, to atslēgs, un tad apkures nebūs visiem klientiem, arī tiem, kam parādu nav. Bauskas situāciju komentē SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis: «40 procenti nemaksātāju – tik daudz ir bijis tikai šī gada janvārī. Līdz šim tā nav bijis. Ceru, ka tendence nesaglabāsies. Pierasts, ka cilvēki parādus maksā vasarā, taču pagājušajā gadā tā nenotika. Rezultātā tagad par gāzi knapi varam samaksāt.» I. Rūsis atzīst – izrādījās, ka mazāka maksa par siltumu nenozīmē vairāk samaksātu rēķinu. «Cena nav kritērijs. Maksājumu ievērošana ir cilvēku attieksmes jautājums,» secina uzņēmuma vadītājs.Šīs ziemas sals un dižķibele saasinājusi vairākas problēmas apkures jomā. Nav skaidrs, kā tiks risināta problēma ar parādniekiem. Nav arī zināms, kas notiks ar siltuma uzņēmumiem, kuri šoziem saņem labi ja pusi no plānotās naudas plūsmas. Ja tie izdzīvos, pamatots būs jautājums, kā tika noteikti tarifi, ja var strādāt ar krietni mazākiem ieņēmumiem. SKAIDROJUMSIlmārs Rūsis, SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis:– 2010. gada janvāris bijis aukstākais gada pirmais mēnesis pēdējo 20 gadu laikā. Uzņēmuma katlumājā siltumenerģijas ražošanai kurināmā patēriņš janvārī sasniedza 46 procentus no visa 2009. gadā izlietotā kurināmā daudzuma. Siltumenerģijas patēriņš dzīvojamās mājās Bauskā audzis vidēji par 50 procentiem. Taču maksa par apkuri palielinājusies tikai par 4,5 procentiem. To noteica siltumenerģijas tarifa samazinājums par 31 procentu salīdzinājumā ar 2009. gada janvāri. Tā pamatā ir gan dabasgāzes cenas samazinājums par 36 procentiem, gan uzņēmuma piešķirtā tarifa atlaide. Atlaidi nosakām kopš 2009. gada augusta atbilstīgi finanšu iespējām. Tā ir pretimnākšana patērētājiem, lai nepalielinātu parādus. Arī par šī gada februāri patērētāji maksās par 20 procentiem zemāku tarifu, nekā paredzēts, – 29,18 latus par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Ar atlaidēm Bauskā ir viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem valstī.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»