Politiķus pa spalvai neglauda

2010. gada 15. marts 00:00

Nepilnas trīs stundas seši partijas «Jaunais laiks» un Tautas partijas politiķi 11. martā bija nonākuši iedzīvotāju jautājumu krustugunīs. Bauskā bija ieradušies Tautas partijas pārstāvji Atis Slakteris, Mārtiņš Cimermanis, Mārtiņš Zemītis un Juris Dalbiņš. «Jaunā laika» viedokli pauda Klāvs Olšteins un Jānis Reirs.Bauskas tautas namā rīkotā diskusija «Latvija – vakar, šodien, rīt» bija izpelnījusies plašu ievērību. Politiķus iztaujāt bija ieradušies arī rīdzinieki, ļaudis no Jelgavas puses. Apmēram 70 sanākušo vidū vairums bija Bauskas novada iedzīvotāju, daudz pensionāru. Atnācēju vidū netrūka jauniešu, aktīvu uzņēmēju.Daudz tika jautāts par pagājušajiem laikiem, īpašus pārmetumus veltot Tautas partijai. Kā nu prata, politiķi centās pārmetumus atspēkot. Maz pārliecības un konkrētības izskanēja skaidrojumos par valsts attīstības nākotnes vīzijām. Politiķu runās daudz bija tukša populisma, retorikas. Savukārt dažiem jautātājiem galvenais bija izklāstīt viedokli, uzdot jautājumu, bet atbildes būtībā iedziļināties viņi nevēlējās. Jārada jaunas darba vietasCeļu, pa kuru valsti varētu izvest no krīzes, M. Zemītis iezīmēja, aktivizējot jaunu darba vietu radīšanu: «Latvijā mēs pašlaik dzīvojam uz parāda. Taču ir jādomā, kā spēsim to atdot.» J. Reirs bija konkrētāks, stāstot, kas paveikts, samazinot administratīvo aparātu valsts pārvaldē: «Izdevumu samazinājums ir apmēram 700 miljoni latu. Par 20 procentiem sarucis strādājošo skaits. Grūtāk klājas ar tēriņu samazināšanu valsts kapitālsabiedrībās. Tur arī vēl var atrast rezerves.»K. Olšteins stāstīja, ka patlaban 80 miljoni latu no ES naudas novirzīti uzņēmējiem jaunu darba vietu radīšanai. Nozīmīgs pienesums ekonomikai būs ēku siltināšanas programma, kurai atvēlēti 44,3 miljoni latu. Iedzīvotājiem pašiem tajā aktīvāk jāiesaistās, tādējādi radot darbu būvniekiem.Uzņēmējs no Bauskas Mārtiņš Ruža iebilda, ka liela daļa šīs naudas nepaliks Latvijā, jo akmensvate, logi, citi materiāli ir ārzemēs ražoti, tādējādi Latvijas uzņēmēji par to izmantošanu peļņu negūs. M. Zemītis izteica pārmetumus valdībai par pārāk gauso struktūrfondu apguvi, kas pašlaik veikta apmēram četru procentu apmērā. J. Reirs norādīja uz valdības apņemšanos likvidēt šķēršļus uzņēmējdarbībai, īpaši mikrouzņēmumiem.Neiespējami saņemt kredītuUzņēmējs Uldis Kolužs stāstīja bēdīgo pieredzi, kā viņam līzings atteikts piecās bankās, pieteikums noraidīts 16 kredītkomisijās. Beigās naudu jaunu autobusu iegādei aizdevis dīleris. M. Zemītis ieteica doties uz «DNB Nord» banku, kura pašlaik esot vislabvēlīgāk noskaņota pret uzņēmējiem. Izrādās, arī tajā baušķeniekam kredīts atteikts. «Nespēja saņemt kredītu patiesi ir sāpīga, taču to nosaka valsts kopējais kredītreitings. Mums ir nepieciešama lielāka ekonomiskā un politiskā stabilitāte, tad arī vieglāk tiksim pie kredītiem,» sacīja M. Zemītis. K. Olšteins piebilda, ka atbildība par pieļautajām kļūdām ir jāprasa arī no bankām.Atbildot uz jautājumu par nodokļu politiku valstī, M. Cimermanis pauda kategorisku iebildumu pret to paaugstināšanu: «Ja vēl pacels nodokļus, tad visi uzņēmēji, kas vēl Latvijā ir palikuši, aizies ēnu ekonomikā. Ir jānoņem no uzņēmējiem grāmatvedības slogs, jābeidz tērēt naudu nevajadzīgām lietām, bet ir jāstrādā. Un Andrim Šķēlem ir plāns, kā darboties.»Andris Šķēle kā glābējs A. Šķēli kā stabilitātes garantu Latvijas valstij piesauca arī J. Dalbiņš: «Andris Šķēle nav atgriezies, lai īstenotu kādus savus privātos projektus, bet gan lai izvestu Latviju no krīzes.» Viņš noraidīja publikas izteiktos pārmetumus, ka, izvēršot «pozitīvisma kampaņu», Tautas partija negodīgi iekļuvusi 9. Saeimā. «Tautas partija neuzskata, ka Saeimā iekļuvusi nelikumīgi. Kad risinājās iepriekšējā vēlēšanu kampaņa, tad ar likumu tā netika aizliegta. Tāpēc mēs iziesim visu tiesvedības procesu. Tikai tad, ja galīgais lēmums būs mums par sliktu, atmaksāsim naudu,» tā J. Dalbiņš.Visvairāk pārmetumu veltīja baušķeniekam «daudzprofilu» ministram Atim Slakterim. Netieši uz viņa vispusību norādīja zemniece Rudīte Jaunzeme: «Ir jābeidz šī nemitīgā ministru rotēšana no vienas vietas uz otru. Valdība jāveido no savas nozares profesionāļiem, nevis no profesionāļiem ministriem.»«Parex» banka un cukurbietesA. Slakteri var tikai uzteikt par viņa drosmi, skaidrojot savu pozīciju, jo daļa publikas viņa argumentus nevēlējās dzirdēt principā. Daudzkārt sacīto pārtrauca aplausi, zālē vairākkārt tika izkliegtas replikas: «Ati, nemelo!»Stāstot par «Parex» bankas pārņemšanu, bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka tas bijis koleģiāls valdības lēmums: «Tas bija ļoti smags lēmums, jo vieglāk jau bija aizklapēt banku ciet. Bet tad nākamajā dienā bez naudas būtu palikuši policisti, skolotāji, pensionāri. Kā tad viņi visi reaģētu?» A. Slakteris atzina, ka pasaules labākie eksperti, analizējot situāciju Latvijā, tolaik paredzēja vēl dažu banku krahu. Tomēr, saglābjot «Parex», tika stabilizēta visa banku sistēma, saglābta valsts finanšu asinsrite. «Es sagādāju iespēju valstij lēti aizņemties naudu, nākamajai valdībai vajadzēja domāt, kā to saprātīgi tērēt,» apgalvoja A. Slakteris. M. Zemītis piebilda, ka «Parex» bankā glabājās 200 000 latu privātpersonu noguldījumu. Arī tāpēc šo banku vajadzēja glābt.A. Slakterim nācās taisnoties par cukura ražošanas nozares sagrāvi Latvijā. Viņš centās skaidrot, ka nav vainīgs nozares izputināšanā. «Mans tēvs ar asarām acīs šoziem sadedzināja visas grāmatas par cukurbiešu audzēšanu. Domājat, man nebija sāpīgi to redzēt? Ja es būtu zemkopības ministrs, nozare būtu vēl šodien. Bet manā vietā nāca citas partijas cilvēks. Vajadzēja vēlēšanās pie mana vārda pielikt krustiņu, tad cukura ražošanas nozare pastāvētu,» sacīja A. Slakteris. Daži klātesošie par šo tēmu diskusiju vēlējās izvērst, taču vairumam sanākušo nebija intereses to klausīties.Pretrunīgi vērtētā reformaPartijas pauda pretēju viedokli par īstenoto administratīvi teritoriālo reformu. J. Reirs atgādināja «Jaunā laika» nostāju par 140 pašvaldību modeli, kas Latvijai būtu bijis izdevīgāks, mazāk sāpīgāks iedzīvotājiem: «Uzskatu, ka šī reforma ir tikai sadārdzinājusi pašvaldību administratīvos izdevumus. Valstij ieguvumus no šīs reformas es neredzu.» M. Zemītis apgalvoja pretējo: «Šī reforma vienreiz bija jābeidz, un mūsu ministra vadībā tas tika paveikts. Pirms reformas pašvaldībās bija 4200 deputāti, tagad to ir 1700. Tas norāda, ka lietu noteikšanā iesaistīti mazāk politiķu. Lielie, dzīvotspējīgie novadi devuši valstij ietaupījumus.»M. Zemītis noliedza kāda jautātāja apgalvojumu, ka šī reforma veicinājusi mazo lauku skolu slēgšanu: «Tik daudz kā līdz šim mēs mazās lauku skolas uzturēt nevarēsim. Taču rudenī būs jauni autobusi, jā, oranži, un tie skolēnus aizvedīs uz skolām, kur tās būs.» Viņam piekrita A. Slakteris: «Ja bērnu laukos nav, tad skolu arī nebūs. Un nevajag te melot, solot kaut kādas attīstības vīzijas. Nevajag skolu katrā ciemā, bērnus var aizvest ar autobusiem tur, kur viņiem var nodrošināt piemērotus mācību apstākļus.» Par Latvijas lauku nākotni pesimistiski izteicās J. Reirs: «Pašlaik īstenotā ekonomiskā programma laukus piebeigs pilnībā. Tā ir liela problēma, bet es neredzu, kā to novērst.» Aicina jauniešusDiskusija ik pa brīdim ievirzījās pagātnes notikumu analīzē, galvenokārt kritikā. Mazāk bija konkrētu jautājumu par valsts nākotnes attīstību. Sanākušie vēlējās zināt, kāda ir politiķu attieksme pret iespējamo bezbērnu nodokli. Tā lietderību noliedza gan Tautas partija, gan «Jaunais laiks».Studente Elīna Indriksone vēlējās zināt, kāda ir jauniešu loma abu partiju politikā. Veltot komplimentus jautātājai, K. Olšteins uzsvēra, ka valsts nākotne ir atkarīga no katra tās iedzīvotāja, īpaši jaunatnes. Viņa domu turpināja M. Zemītis, piebilstot, ka valstī beidzot jānomaina esošā politiķu paaudze ar jauniem, spējīgiem politiķiem. Ir jānāk cilvēkiem ar Rietumu domāšanu un jaunām idejām. Sadarbību grūti iedomātiesVairāk tika prasīts un vairāk atbildēja Tautas partijas pārstāvji. Tomēr pie galda sēdošo sešu vīru atbildes, savstarpējā attieksme netieši ļāva secināt, ka šo partiju sadarbība ir grūti iespējama.Pretrunas bija redzamas ne ti-kai abu, bet pat vienas partijas vidū. M. Cimermanis uzsvēra valdības nepieciešamību strādāt kā vienotai komandai, ministriem kopā atbildot par valstī notiekošo. Savukārt A. Slakteris pēc mirkļa uzsvēra, ka Tautas partija var atbildēt tikai par savu ministru rīcību, noraidot pārmetumus, kas izteikti citu partiju ministriem. Iespaids, ka šie politiskie spēki vienoti spētu strādāt Latvijas attīstības labā, neradās. Turpinājums sekosLai arī ne viss pirmajā biedrības «Bauskas vēlētāju apvienība» organizētajā diskusijā ritēja, kā iecerēts, tomēr jāuzteic sabiedrības aktivitāte. Šis bija viens no tiem retajiem gadījumiem, kad nevis politiķi paši atbrauca, bet iedzīvotāji viņus aicināja uz sarunu. Biedrība iecerējusi šādas diskusijas rīkot arī turpmāk. 15. aprīlī uz Bausku tiks aicināti apvienības «Saskaņas centrs» un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Politiķus pa spalvai neglauda

Kategorijas