Sastapsies piecas paaudzes

2010. gada 26. marts 00:00

100 gadu jubileju svin Amālija Spale.Jūtos labi, nekas nesāp, – tā ar sevi iepazīstina jubilāre Amālija Spale no Gailīšu pagasta Uzvaras. Viņas sacītajam, ar galvu mādams, piekrīt arī znots Jānis Blušs, kurš stāsta, ka vēl rudenī omīte rosījusies pa dārziņu. Mājinieki varējuši viņu tikai uzpasēt, jo Amālija no palīdzības atsakoties. Tā esot gaviļnieces teritorija, tur viss notiekot tikai pēc viņas prāta. «Visu viena pati noravēju. Palika tikai tāds mazs stūrītis,» piebilst jubilāre. «Jā, dūša viņai ir liela. Ja vēl kājas klausītu tik labi kā agrāk, tad jau būtu pavisam labi,» piebilst znots.Kamēr vēl nav atsākušies dārza darbi, omīte laiku īsina, lasot avīzes un žurnālus. Kādu laiku ar redzi esot bijis pašvaki, jo acis klājusi «plēve», no kuras Amālija tikusi vaļā, vadoties pēc kādā žurnālā izlasītas tautas receptes. «Paņem ābolu, nogriež augšiņu un izgriež serdi. Izgrieztajā dobumā ielej medu un ļauj dienu ievilkties. Pēc tam katrā acī no rīta un vakarā iepilina pa divām pilēm,» stāsta gaviļniece. Taču viņa piebilst arī to, ka, atšķirībā no savas vecmāmiņas, kurai redze pat 96 gadu vecumā bijusi tik asa kā ērglim, viņai tik un tā lasīšanai ir jāizmanto lupa. Vēl Amālija radiniekiem labprāt rakstot vēstules. «Vienīgi žēl, ka draugu kļūst arvien mazāk un mazāk,» atzīst omīte.Savas receptesAmālija arī pašlaik labprāt gatavojot ēst. «Viņai ir savs firmas ēdiens – specsalāti,» teic Jānis. «Tos gatavoju šādi: sarīvēju svaigus kāpostus un burkānus, ielieku kanniņā, tad no eļļas, etiķa, cukura un sāls izvāru marinādi, pārleju salātiem un tad nogaidu, kamēr atdziest, pēc tam lieku ledusskapī un atstāju, lai nedaudz ievelkas. Būtu jāliek klāt arī sīpoli un ķiploki, bet vairākiem ģimenes locekļiem tie neiet pie sirds,» stāsta omīte. Viņa piebilst, ka šādi salātiņi ilgāk par dienu ledusskapī nestāvot, jo tie visiem ļoti garšo.Mazdēls Aldis atceras brīnumgardo rupjmaizi, ko vecmāmiņa agrāk cepusi: «Garšoja tāpat vai pat labāk kā izslavētā «Lāču maize».» Vēl padomju laikos maizi pasūtījis arī Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzeja vadītājs, kurš to kā īpašu nacionālu velti piedāvājis nogaršot dažādiem viesiem no ārzemēm. Aldis zina stāstīt arī to, ka radi un paziņas gardo kukulīti ņēmuši līdzi, lai iedotu noprovēt arī citiem gardēžiem, pat uz Ventspili. Vēl omīte vāc gardas un veselīgas zāļu tējas. Iespējams, ka tieši tur, pievienojot rosīšanos svaigā gaisā, ir meklējams ilgā mūža noslēpums.Simts svecītesŠosestdien mājās būs sastopamas visas piecas paaudzes. Jubilāre lepojoties ar trim bērniem, pieciem mazbērniem, deviņiem mazmazbērniem un vienu mazmazmazbērnu. Mazdēls Aldis stāsta, ka kūku rotās simts svecītes. Znots apgalvo, ka jubilāre nedaudz kreņķējusies pēdējās dienās, jo pietrūkst viņa sievas, meitas Ilgas, kas pirms gada aizgājusi viņsaulē. «Viņa vienmēr bija tā, kas uzņēmās organizēt svinības. Nekas, vedekla nāks palīgā. Gan jau tiksim galā,» tā Jānis.Šodien jubilāre ciemos gaida arī bijušo Gailīšu pagasta priekšsēdētāju, tagadējo Bauskas novada domes vadītāju Valdi Veipu. Pēdējos gados viņš vienmēr apsveic Amāliju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sastapsies piecas paaudzes

Kategorijas