Mēmeles stāvkrasts vēl nav stabils

2010. gada 29. marts 00:00

Bauskas pils ziemeļu nogāzes nostiprināšana un lietusūdeņu novadīšana bija starptautiska semināra temats. Latvijas, Lietuvas un Čehijas speciālistu apspriede 26. martā notika Bauskas pilī.Tikšanās bija nepieciešama, lai, uzklausot un izvērtējot dažādu nozaru profesionāļu viedokļus, Bauskas pils muzejs varētu sastādīt projektēšanas uzdevumu lietus-ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas izstrādei.Pils ziemeļu nogāze, kur spēcīgu lietavu laikā rodas zemes nogruvumi, ir viena no aktuālākajām objekta saglabāšanas un aizsardzības problēmām. Māris Skanis, Bauskas pils muzeja direktors, uzsver, ka šo problēmu nevar atrisināt vienas nozares speciālisti, tādēļ ir nepieciešami dažādu jomu praktiķu pētījumi, atzinumi un priekšlikumi. Tādēļ apspriedē piedalījās ģeodēzisti, celtnieki, ēku konstruktori, būvmateriālu izplatītāji, vides un kultūras pieminekļu aizsardzības speciālisti, arhitekti. Seminārā piedalījās vairāku būvfirmu hidroģeoloģijas inženieri, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Jelgavas reģionālās vides pārvaldes pārstāvji un Bauskas pilsētas administrācijas vadītājs Jānis Mičulis. Nostiprina nogāzi Situāciju raksturoja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Melioprojekts» speciālists Agris Teivens. Bauskas pils ziemeļu nogāzes pirmo nobrukumu 2001. gadā un otru noslīdējumu pagājušajā vasarā izraisīja spēcīgas lietusgāzes. Līdzīga problēma 2001. gadā radās arī Turaidas pilī. Zemes nogruvumi apdraudēja Bauskas pils pamatu stabilitāti, tādēļ pirms deviņiem gadiem tika veikts nogāzes nostiprināšanas darbu cikls, Mēmeles stāvkrasta apakšējā daļā izvietojot ģeotekstila spilvenus, akmeņu krāvumu jeb gabionu aizsargsienu, bet nogāzes slīpumā uzbūvējot terasveidīgas šķērssienas.Agris Teivens demonstrēja 200 gadu senu gravīru, kurā redzama Bauskas pils ziemeļu fasāde un zemes noslīdējumi tajās pašās vietās, kas ir problemātiskas arī mūsdienās. Erozijas procesi tāpat ir saskatāmi pirms 100 gadiem uzņemtajā fotoattēlā. Betona siena iztur stihiju Nogāzes nostiprināšanas procesā tika konstatēts, ka stāvās dolomīta kraujas pamatnē Mēmeles ūdeņi ir «izgrauzuši» bīstamu pārkari, tāpēc 2002. gadā radās doma stabilizēt arī kraujas pamatni. Komentē Agris Teivens: «Tika pieņemts lēmums izskaloto posmu betonēt, veidojot monolītu sienu. Armatūra ir ieurbta gan upes pamatnē, gan dolomīta kraujā. Darbs ir paveikts perfekti, bet galvenais – laikus, neviens taču nevarēja paredzēt, ka 2009. gada 16. jūlijā pāris stundās nolīs tāds nokrišņu daudzums, kas 10 līdz 12 reižu pārsniedz normu. Tā bija ekstrēma situācija, kas nogāzē atkal izraisīja zemes nogruvumu, taču betona horizontālā siena palika neskarta.Nostiprinātās nogāzes viens posms iebruka pēc tam, kad lietus jau bija pārstājis. Tas notika tāpēc, ka ūdeņi gāzās pāri notekām un pārmērīgi piesātināja grunti. Lai izvairītos no līdzīgiem precedentiem, vispirms ir jāatrisina lietusūdens savākšanas un novadīšanas problēma pils teritorijā. Mūsu firmas speciālistiem ir pieredze lietusūdens novadīšanas sistēmas projektu izstrādē un īstenošanā Turaidas un Mežotnes pilī.» Lietuvieši un čehi dalās pieredzēČehijas arhitekts Miloslavs Hanzls un statikas jautājumu speciālists Milošs Svoboda ar līdzīgu problemātiku ir saskārušies vēsturiskos objektos savā valstī. Viņi uzsvēra, ka tehniski uzlabojumi senās ēkās ir daudz sarežģītāk īstenojami nekā mūsdienu celtnēs, un minēja vairākus piemērus.Hidroinženieri un būvnieki piedāvāja izskalotās nogāzes nostiprināšanas vairākus variantus. Par tiem raisījās diskusijas. Savā vairāk nekā 50 gadu pieredzē dalījās arī Lietuvas hidrotehniķis Jozs Lukašūns. Viņš ir 80 pilskalnu, arī Viļņas Ģedimina kalna, nostiprināšanas projektu autors. Pagājušajā gadā hidrotehniķis sāka sadarbību ar Rundāles novada pašvaldību, izstrādājot Mežotnes pilskalna nogāžu stiprināšanas projektu. «Seminārā Bauskas pilī piedalos pirmo reizi, bet objektu esmu apmeklējis vairākkārt un iedziļinājies erozijas problemātikā,» atklāj hidrotehnikas vecmeistars.Semināra dalībnieki ziemeļu nogāzi aplūkoja dabā. Sanāksmes noslēgumā tika apkopoti speciālistu ieteiktie risinājumi, kas tiks ņemti vērā, izstrādājot lietusūdens savākšanas projektu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija no valsts budžeta apakšprogrammas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» 2009. gadā pēc nogāzes atkārtota nobrukuma nolēma piešķirt 15 868 latus hidroloģiskai izpētei, ziemeļu nogāzes nostiprināšanas un Bauskas pils pagalma lietusūdeņu novadīšanas projekta izstrādei. Bauskas novada pašvaldība ir uzņēmusies nodrošināt līdzfinansējumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mēmeles stāvkrasts vēl nav stabils

Kategorijas