Brīvo laiku iegulda pagasta izpētē

2010. gada 1. aprīlis 00:00

101

50 gadu jubileju svin Uldis Mantons.Nedēļas nogalē, svētdien, 4. aprīlī, jubileju atzīmēs skaistkalnietis, ģimenes ārsts Uldis Mantons. Neraugoties uz apaļo skaitli, gaviļnieks pats atzīst, ka svinībām īsti laika nebūs: «Vienmēr esmu darbībā, vēl tik daudz kas jāveic.» Lai atslābinātos no saspringtās darbdienas, kas pavadīta, pieņemot pacientus Skaistkalnē un Bārbelē, Uldis cenšoties sevi nodarbināt visdažādākajos veidos. Par pēdējā laika aizraušanos kalpo tautas dejas un darbošanās teātra trupā, taču bez tām ir arī daudzas citas.Ķīmija iegāžĢimenes ārsts stāsta, ka pirmās nopietnās radošās un intelektuālās izpausmes parādījušās ap sesto vai septīto klasi. Tad ļoti paticis gleznot un spēlēt šahu. Vecumnieku vidusskolas pēdējā, 11. klasē sarīkota pat personālizstāde. 1978. gadā Uldis iestājies Rīgas medicīnas institūtā, taču pēc gada augstskolu nācies pamest: «Iemesli vairāki. Biju tā aizrāvies ar zīmēšanu, ka studijām sekoju līdzi visai pavirši. Arī pierast pie mācībām galvaspilsētā bija grūti. Vispār jau ķīmija iegāza, jo daudz kas no tās vidusskolā netika mācīts.» Tad sekoja viens gads, mācoties tehniskajā arodskolā, un tad jau atkal medicīnas institūts. «Kādu laiciņu pabiju sagatavošanā. Piemācījos klāt ķīmiju. Tad jau iestājos no jauna pirmajā kursā, un viss sāka iet raiti.»Otrajā kursā skaistkalnietim parādījusies interese par fotografēšanu. «Tad nu beidzot varēju redzēt ķīmiskos procesus lietā. Kamēr vienu bildi attīstīji, pagāja krietns laiciņš. Liela ķēpāšanās. Nav kā tagad – ieliec foto datorā, un nepaiet ne mirklis, kad izprintētās bildes vari turēt rokās,» salīdzina Uldis. Apgūtās zināšanas fotofilmiņu attīstīšanā liktas lietā neilgi pēc tam, kad pēc institūta beigšanas gaviļnieks sācis darbu Skaistkalnes ambulancē. «Toreiz visādām iestādēm bija tāds kā vēstures stūrītis par uzņēmuma vai nozares attīstību, vienīgi mums nebija. Nolēmu darīt ko lietas labā.» Sadarbojoties ar novadnieku Pēteri Lukaševiču, tika meklēta un apkopota informācija par medicīnas vēsturi Skaistkalnē. Nolaižas kapenēs«Bija ļoti aizraujoši. Tālāk tas viss mani ieinteresēja tik ļoti, ka sāku pētīt visu pagastu kopumā, ne tikai medicīnu,» atceras jubilārs. Pēc tam kopā ar Pēteri Lukaševiču Uldis sācis apzināt visus tuvējos kapus. Tie sabildēti, atzīmēti topogrāfiskajā kartē, atrasti un pierakstīti tajos apbedītie cilvēki. Liels ieguldījums veikts arī Skaistkalnes katoļu baznīcas, tās kapeņu izpētē, sieviešu un vīriešu klostera, kā arī bijušās ebreju sinagogas izzināšanā.Gaviļniekam kā elpu aizraujošs mirklis palikusi prātā reize, kad viņš 1987. gadā pirmo reizi iegājis minētajās kapenēs: «Viss bija izvandīts. Starp gruvešiem mētājās fragmenti no skulptūrām, krucifiksu gabaliņi un daļas no zārku apkalumiem.» Pēc gadiem vieta kopā ar Skaistkalnes vidusskolas skolēniem projekta nedēļas laikā sakopta un darīta pieejama tūristiem.Vēlāk vākta informācija par kritenēm. Dažas no tām pētītas, sākot ar brīdi, kad tās izveidojas un beidzot ar laiku, kad tās aizbrūk. «Viena parādījās tieši manā vārdadienā, cita Ziemassvētkos,» atklāj Uldis. Par kriteni, kas izveidojusies pirms diviem gadiem, skaistkalnietis ziņojis arī televīzijai, un tad šeit ieradušies arī «Leģendu mednieki». Kopumā Uldis savā kartē atzīmējis 11 lielākās «bedres», kurām ir doti nosaukumi. Vispār to esot daudz vairāk.Par pagasta vēsturi un dabu ir savākts tik daudz, ka ģimenes ārsts varētu atvērt savu muzeju. «Vienīgi ar laiku ir, kā ir. No ārsta darba negribu atteikties. Paralēli visam iepriekšminētajam esmu sācis nedaudz sakopt savu zemes pleķīti. Nesen ieguvu traktorista tiesības. Traktors un kuļmašīna arī iegādāta. Nekas jau liels nav ieplānots. Galvenais, lai zeme nestāv dīkā,» bilst jubilārs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Brīvo laiku iegulda pagasta izpētē

Kategorijas