Mācību valoda nemazina zināšanu vērtību

2010. gada 7. aprīlis 00:00

Sociālā interneta vietne 8778 saņēmusi informāciju par Iecavas novada bērnudārzā «Cālītis» notikušiem pedagogu kursiem, iebilstot pret to norisi krieviski, kā arī pret mācību laikā auklīšu ziņā atstātajiem bērniem.«Bauskas Dzīve» devās noskaidrot situāciju, apmeklējot kursu pēdējo dienu, tiekoties ar «Cālīša» vadību, ieskatoties grupās, kā arī aprunājoties ar kursu dalībniecēm.Iebilst arī pret vecākiemInformācijas sniedzējs, kurš vēlas saglabāt anonimitāti, uz sociālo kontaktu numuru 8778 bija atsūtījis šādu vēsti: «Gribu jautāt – kas notiek bērnudārzā «Cālītis»? Visu nedēļu bērnudārzā ir seminārs, kura laikā bērni tiek atstāti auklīšu uzraudzībā, jo visām audzinātājām tas obligāti jāapmeklē. Vadītāja lika aicināt talkā vecākus, agrāk neko tamlīdzīgu nedrīkstēja darīt. Pirmkārt, auklītei nav pedagoģiskās izglītības, lai viņai uzticētu 20 bērnus. Otrkārt, kā var nākt cilvēks no ielas strādāt bērnudārzā, kur ir tik stingras sanitārās normas? Un tas viss tāpēc, ka ierodas speciāliste no Krievijas.Kas tas par semināru par valodas attīstību, kuru vada krievu valodā? Vai tiešām mūsu audzinātājas sāks bērnus mācīt krieviski? Sākam jau pierast, ka televīzijā un radio aizvien vairāk skan krievu valoda, vai tagad sāks mūs pārkrievot no pašas bērnības, jau no bērnudārza? Iestādes vadītāja Ļubova Momota saka, ka Latvijā neesot tāda speciālista kā šī profesore (šaubos par viņas vārdiem). Vai tiešām mēs esam tik slikti, ka noniecinām savu tautu, savus speciālistus? Domāju, ka mums ir daudz gudru pedagogu. Vai tiešām mūsu pašvaldība sponsorē šo semināru?»Ar starptautisku pieredziPasniedzējas kvalifikācija šaubas neraisa – profesore Gaļina Ļubina ir Baltkrievijas Brestas valsts universitātes Pirmsskolas izglītības audzināšanas metodikas katedras docente, 11 grāmatu par pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanu un mācīšanu autore. Pedagoģijas zinātnei viņa pievērsusies pēc medicīnas pamatu apguves un darba bērnudārzā.Programma par 3 – 6 gadu vecu bērnu runas un komunikatīvās attīstības metodēm, ko viņa mācīja Iecavā, apstiprināta Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā. «Runas problēmas bērniem patlaban ir visā pasaulē un nav atkarīgas no valodas,» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» skaidro G. Ļubina, «cēloņi tam ir jau grūtniecības norisē un zīdaiņa vecuma posmā.» Viņas metodes, kas balstītas uz fizioloģijas zināšanām un praksi, aprobētas Vācijā un ASV.«Pirms dažiem gadiem mūsu bērnudārzā logopēda palīdzība bija vajadzīga 15 bērniem, tagad tādu ir tuvu 60,» problēmu apstiprina «Cālīša» vadītāja Ļubova Momota. Tāpēc arī izmantota iespēja sarīkot kursus, kuros pamatiemaņas bērnu komunikatīvajai attīstībai apgūtu visi pedagogi.Tulkam jābūtMācībās nedēļas garumā piedalījās ne tikai «Cālīša» audzinātājas, bet arī Iecavas sākumskolas «Dartija», Bauskas novada pirmsskolas izglītības iestāžu «Pasaulīte» un «Lācītis», kā arī Zālītes speciālās internātpamatskolas pedagogi, kopā 35 cilvēki. Dalība apmaksāta no iestāžu budžetiem. Ļ. Momota uzsver, ka mācību rīkošana Iecavā bijusi krietni lētāka – tagad par vienu pedagogu bija jāmaksā 25 lati. Līdzīgs kurss vienam pedagogam Rīgā maksātu 45 latus.Kursus ar G. Ļubinas dalību Latvijā organizē biedrība «Pedagogu darbnīca «Pūce»». Tajos gūto informāciju mūspuses pedagogi vērtēja ļoti atzinīgi.Lai arī programma licencēta, valsts valodas tulkam kursos jābūt, un tas jānodrošina rīkotājam, «Bauskas Dzīvei» saka Izglītības un zinātnes ministrijā. Līdzīgi tas būtu arī ar kursiem angļu, vācu, franču vai jebkurā citā valodā. Daži kursu dalībnieki gan anketās, gan sarunās ar «Bauskas Dzīvi» apstiprināja, ka labprāt būtu strādājuši ar tulku, jo kolēģu palīdzība, izskaidrojot pasniedzējas sarežģītākās frāzes, ne vienmēr bijusi pārliecinoša.Atvērts bērnudārzsVecāku iesaiste ikdienas nodarbēs bērnudārzā tikai bagātina, komentējot kursu nedēļā izmantoto risinājumu, uzsver «Cālīša» metodiķe Ingūna Lāce. Audzinātājas uz kursiem devās pulksten 9, kad bērni jau bija ieradušies, pavingrojuši un pabrokastojuši. Tad līdz ar audzinātāju palīdzēm bērnu nodarbībās iesaistījās vairāki vecāki. Vecāki nepiedalījās ēdienu gatavošanā vai sadalē, kas atļauts tikai sanitāri pārbaudītam personālam.G. Ļubina vecāku iesaisti vērtē ļoti atzinīgi, norādot, ka patlaban Eiropā «vecākiem atvērts bērnudārzs» ir plaši izmantots modelis. «Cālītī» atvērto durvju dienas, kad vecāki piedalās nodarbībās, regulāri rīko jau vismaz desmit gadu. Tās stiprina ģimenes, sniedz atbalstu bērnu audzināšanā un palīdz pedagogiem, uzsver I. Lāce.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mācību valoda nemazina zināšanu vērtību

Kategorijas