Atkalredzēšanās atved atpakaļ uz Bausku

2010. gada 9. aprīlis 00:00

Jubileju svin Daiga Kļava-SūnaPirms deviņiem gadiem Daiga jau bija iedzīvojusies Jelgavā un saiknes ar Bausku arvien vairāk sašaurinājušās, taču viena liktenīga tikšanās likusi jubilārei atgriezties dzimtajā pusē. «Atvaļinājumā kopā ar draudzenēm nolēmu apmeklēt Bauskas Kantrifestivālu. Tur es atkal satiku Arti, kurš mani uz šejieni atveda atpakaļ pavisam,» priecājas Daiga.Ar vīru viņa bijusi pazīstama jau kopš pusaudžu gadiem, kad kopā apmeklēti pirmie tusiņi. Taču toreiz kaut kas īsti nav sanācis, un abu ceļi uz vairākiem gadiem pašķīrušies. Pēc Mežotnes lauksaimniecības skolas absolvēšanas jubilāre devusies uz Jelgavu, kur vienu gadu mācījusies vakarskolā, jo toreiz profesionāli tehniskajās skolās vēl nevarēja iegūt diplomu par vidējo izglītību. Gads pagājis, un Jelgava Daigai iepatikusies.Tur meklēts darbs. Sākumā strādājusi pie zemnieka lauku saimniecībā, tad veikalā Emburgā un vēlāk arī kafejnīcā. Laiks gājis, un gaviļniece nolēmusi, ka vajadzētu iegūt augstāko izglītību. Latvijas Lauksaimniecības universitātē Daiga studējusi uzņēmējdarbību un vadību. Augstskolu pabeigusi pirms trim gadiem, jau dzīvojot Bauskā, jo bijusi arī bērnu kopšanas atvaļinājumā. Īsta lauku meiteneDaiga un Artis lepojas ar diviem puikām – septiņgadīgo Reini un piecgadīgo Arvi. Reinis mācās Bauskas pamatskolas pirmajā klasē, bet Arvis turpat, ielas pretējā pusē, – bērnudārzā «Zīlīte».Zēnus audzinot, baušķeniece ir saskatījusi līdzību ar situāciju savā ģimenē: «Līdzīgi kā vīrs, arī mans tētis daudz strādāja un mājās bija reti sastopams, savukārt mamma mājās bija gandrīz visu laiku. Vismaz tā mums ar brāli Lauri toreiz likās. Nevarējām blēņas darīt. Mam-ma bija ļoti stingra. Es arī tāda cenšos būt, taču ne pārāk labi sanāk. Mūsdienās bērni ir daudz citādāki. Lieli individuālisti. Nebaidās uzdrošināties.»Vēl, domājot par savu bērnību, gaviļniece atceras skaistos dzīves mirkļus, kas pavadīti, dzīvojot Mežotnes pagasta Strēlniekos. Lai gan ģimene mitinājās dzīvoklītī un sava zemes pleķīša nebija, Daiga sevi uzskata par īstenu lauku bērnu: «Patīkamas atmiņas veido gan katra izgaršotā jāņoga no piemājas krūma, gan katra apostītā māllēpe, pienene vai vizbulīte, ejot pa ceļam līdz mīļotajai Bērzu skolai.» Sapnis piepildījiesNesen ģimene pārcēlusies uz jaunuzcelto māju. «Tik daudz vietas! Beidzot ir, kur salikt visas manas puķes. Ir arī pašiem savs dārziņš. Nevaru sagaidīt, kad varēšu sākt stādīt,» jūsmo baušķeniece. Tieši tās gudrības, kas apgūtas Mežotnes lauksaimniecības skolā, gaviļniece vērtē visaugstāk: «Izmācījos par lauku mājas saimnieci. Varu teikt, ka šeit apguvu pilnīgi visu, kas dzīvē nepieciešams: rokdarbus, dārzkopību, lopkopību, pavārmākslu un vēl daudz ko citu.»Savas prasmes jubilāre noteikti varēja izrādīt – trešdien mājās ieradās ciemiņi. Lai gan Daigai savu jubileju atzīmēšana īsti neiet pie sirds, svētku noskaņa vismaz citiem esot jārada. Baušķeniece īsti nesaprot, par ko cilvēki priecājas dienā, kad kļūst gadu vecāki. «Bieži vien, kad man jautā, cik man gadu, saku, lai nedaudz uzgaida, sarēķināšu. Patiesībā jūtos tā, ka man būtu 25 gadi,» uzskata gaviļniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atkalredzēšanās atved atpakaļ uz Bausku

Kategorijas