Komentāri: pavasaris lauku saimniecībās

2010. gada 16. aprīlis 00:00

Kas darāms augļu dārzos, rapšu laukos un citos ziemāju sējumos?Vajag rūpīgi rēķināt SKAIDRĪTE RULLE, VAAD Agroķīmijas departamenta direktore:Atjaunojoties veģetācijai, ziemāju sakņu sistēma vēl ir vāja, tāpēc augi izmanto galvenokārt nitrātu slāpekli, kas atrodas līdz 30 cm dziļumā. Par zemu šādā dziļumā ir uzskatāms nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg/ha, un šādās augsnēs ir svarīgi agri dot pirmo slāpekļa papildmēslojumu. Bauskas novada monitoringa laukos līdz 30 cm dziļumā zems nitrātu slāpekļa daudzums bija tikai 25% lauku, pārējos 75% tas bija intervālā no 10 līdz 17 kg/ha, kas vērtējams kā vidējs. Iesilstot augsnei, sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +11 °, tā vērtējama kā augsta) un amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka labvēlīgos mitruma apstākļos un pie optimālas augsnes reakcijas augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis līdz 30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs ziemāji spēj izmantot arī 30 – 60 cm esošo augsnes minerālo slāpekli.Bauskas novada monitoringa laukos vidējie minerālā slāpekļa krājumi līdz 60 cm augsnes slānī šopavasar ir intervālā no 34 līdz 68 kg, vidēji – 51 kg/ha, kas salīdzinājumā ar 2009. gada pavasari (intervāls – 17 līdz 45 kg/ha, vidēji – 27 kg/ha) ir vidēji par 24 kg/ha vairāk, tādējādi, lai nodrošinātu ražas iepriekšējā gada līmenī, plānoto slāpekļa normu var attiecīgi samazināt apmēram par 20 kg/ha. Latvijā cerīgāk nekā Lietuvā ĢIRTS OZOLS, LPKS «Latraps» agronoms konsultants:Ziemas rapšu sējumi izskatās dažādi – ir tādi, kuriem nav nekādas vainas, un tādi, kuri būs jāpārsēj. Taču salīdzinājumā ar Lietuvas centrālajiem rajoniem, kur pagājušajā ziemā cietuši aptuveni 60 procentu lauku, jo pirms bargā sala kaimiņzemē vēl nebija sniega segas, Latvijā patlaban situācija ir labāka. Šī pavasara secinājums izklausās paradoksāls, proti, labāk pārziemojuši vēlāk, nevis agrāk sētie un pāraugušie rapši. Arī tajos laukos, kur izmantots augšanas regulators, skats ir patīkamāks. Rapšiem ļoti nepatīk ūdens, vietās, kur tas turējies trīs četras dienas un ilgāk, augi gājuši bojā.Kas pašlaik būtu darāms? Rūpīgi jānovērtē sējumi. Ja izretojums ir vienmērīgs, tad nav vajadzības pārsēt. Ja pastāv šaubas par izšķiršanos rapšiem dzīvot vai nedzīvot, tad laukos jāizsēj amonija nitrāts, gan mazāka deva nekā drošiem sējumiem, varētu dot 150 līdz 200 kilogramu uz hektāru. Nedēļu var gaidīt, vai būs labas pārmaiņas. Pretējā gadījumā jāsēj vasaras rapši, tie izmantos mēslojumu, un iepriekš veiktais darbs nebūs veltīgs.Jo vairāk griež, jo vairāk aug MARUTA BAUMANE, agronome dārzkope:Ābeles šoziem nav cietušas, kaut arī bija bargs sals. Pašlaik izskatās, ka šis gads varētu būt ražīgāks par iepriekšējo, ja vien laika apstākļi būs labvēlīgi un ziedēšanas periodā neuznāks salnas. Klāt pēdējais laiks, kad piebarot augļu dārzus. Izkaisot komplekso minerālmēslojumu, kamēr augsne vēl mitra, tas ātrāk izšķīst un tiek labāk izmantots. Jāgatavojas arī vara preparātu pirmajai miglošanai, lai tādējādi pasargātu dārzus no kraupja. Tā sporas jau ir nobriedušas, un, līdzko būs mitrāks, sāksies sporu izplatīšanās.Par koku vainagu veidošanu ir dažādi viedokļi, viens no tiem – šo darbu var veikt visu vasaru. Zinātnieku jaunākajās atziņās tomēr rekomendēts zarus griezt līdz ziedēšanai. Ir vērts katru gadu ābeli «piefrizēt», jo vairāk zarus griež, jo koks vairāk aug. Ar šo metodi iespējams regulēt arī ražas periodiskumu. Lasot dažādu literatūru un izzinot augļkopības zemes Polijas pieredzi, jāpārvērtē konservatīvas metodes un jāspēj pieņemt jaunus risinājumus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: pavasaris lauku saimniecībās

Kategorijas